Onkoloģi Austrālijā satrauc netaisnība: viņas pacientei jāatbrīvo gulta nevakcinētam Covid-19 slimniekam

Onkoloģe norāda, ka būt kopā ar pacientu viņa smagajā ārstēšanās ceļā un soli pa solim ievērot ārstēšanās kursu ir svarīga viņas darba sastāvdaļa. "Tāpēc ikreiz, kad dzirdu, ka kāds no maniem ilgstošajiem pacientiem nakts laikā nogādāts intensīvās terapijas nodaļā, es steigšus dodos uz turieni," viņa stāsta.

Srivastava atklāj savu pieredzi ar vienu no viņas pacientēm, kuras veselība onkoloģes prombūtnes laikā strauji pasliktinājusies.

"Viņai bija uzsākta agresīva ķīmijterapija, un dažas dienas vēlāk viņai kļuva slikti," raksta ārste. Ierodoties slimnīcā, skats viņu šokējis - viņas paciente bija pieslēgta dzīvības uzturēšanas iekārtām, plaušu ventilatoram, viņas orgāni bija bojāti.

Pacienti apraudzīt atļāva viņas tuviniekiem. "Es viņiem sacīju, ka nākamās 24 stundas būs kritiskas un pat tad, ja viņa izdzīvos, priekšā gaidāmi grūti laiki," pastāstīja onkoloģe Srivastava.

Tikmēr ārsti nomocījušas bažas un neizpratne, kāpēc pacientes stāvoklis tik krasi pasliktinājies. Vai viņai vispār vajadzēja veikt ķīmijterapiju? Kā cilvēks dažu dienu laikā varēja nokļūt uz robežas ar nāvi? Vai mēs nepamanījām trauksmes signālus? Arī pacientes vīrs un bērni uzdevuši daudz jautājumu, taču bijuši pieklājīgi, atturīgi un neticami laipni.

Ģimene pauda gandarījumu, ka onkoloģe tā rūpējas par viņu tuvo cilvēku, netieši uzgrūžot ārstei milzu atbildības nastu par sievietes turpmāko likteni.

"Atbildība sajūta ir milzīga. Aiz maskām un vairogiem mūsu acis ir mitras," norāda onkoloģe.

Zvans no intensīvās terapijas ārsta

Jau dažas stundas pēc tikšanās ar pacientes tuviniekiem Srivastavai piezvanījis intensīvās terapijas ārsts.

Sarunu viņš iesāka ar faktu, ka onkoloģes pacientei ar veselību ir ļoti, ļoti slikti. Nonākot pie patiesā zvana iemesla, viņš saka: "Es gribēju tev jautāt, vai mēs varētu ātrāk atvieglot viņas situāciju un izrakstīt viņu no intensīvās terapijas nodaļas."

"Kad?" jautāja ārste. "Tagad," atbildēja kolēģis.

Ārsts viņai paskaidrojis, ka gulta nepieciešama Covid-19 pacientam. "Galu galā jūsu pacientei ir neārstējams vēzis," sacījis ārsts.

Onkoloģei neviļus, reizē ar satraukumu, dusmām un neizpratni, izsprucis jautājums: "Vai viņš ir vakcinējies?"

"Nē," atbildēja ārsts. "Tāpēc viņš ir tik slims."

Srivastavas prātu pārņēma pārmetumi, tomēr šis nebija īstais brīdis, lai strīdētos. Viņai nu bija jāizšķiras starp divām pusēm - cieņu pret smagā situācijā nonākušo kolēģi un savas pacientes godu.

"Viņš piekrita, ka, ja nebūtu pandēmijas, un ja es būtu ieteikusi tagad pārtraukt aprūpi, viņš būtu ieteicis vēl nedaudz uzgaidīt. Un viņš atzina, ka, lai gan daudzi no maniem pacientiem mirst priekšlaicīgi, ģimenei ir svarīgi zināt, ka mēs darījām visu, ko varējām. Mainīt ārstēšanas kursu tikai dažas stundas pēc sarunas pie gultas vairotu šīs ģimenes bēdas. Savukārt es saprotu, ka Covid-19 pacientam izdzīvošanai ir nepieciešams ventilators," viņa komentē neapskaužamo situāciju, kurā nonākusi.

"Ceru, ka manu vecāku onkologs pieņemtu tādu pašu lēmumu"

Cenšoties ieturēt mierīgu balss toni, daktere Srivastava kolēģim sacīja: "Ja jūs šovakar lūdzat manu atļauju atsaukt pacientes aprūpi, es to nevaru dot. Manai pacientei varbūt ir vēzis, bet viņa ir pelnījusi iespēju."

Baidoties no kolēģa aizvainošanas, viņa klausulē izdzirdēja ko negaidītu.

"Es ceru, ka manu vecāku onkologs pieņemtu tieši tādu pašu lēmumu, ja to jautātu viņam," sacīja kolēģis. 

Atsaucoties uz savu smago un atbildīgo darbu, Srivastava stāsta: "Daudz tiek runāts par veselības aprūpes speciālistu drosmi un uzupurēšanos, lai uzturētu veselības aprūpes sistēmas darbību, taču gandrīz visi no mums labprātāk atrodas frontes pirmajās līnijās, nevis jebkur citur."

"Stājoties šajā profesijā, mēs sevi veltām kalpošanai cilvēcei – tam nav labāka laika par šo brīdi. No studentiem, kas atrotījuši piedurknes, līdz speciālistiem, kas novirzīti ārstēt Covid-19 pacientus, nemaz nerunājot par visām medmāsām, feldšeriem un apkalpojošo personālu, kas uztur apdraudēto darbaspēku, šis ir ārkārtējs un priviliģēts laiks būt pirmajās frontes līnijās."

Austrālijas onkoloģe vēlreiz atgādina - ir gūti pārliecinoši pētījumi, ka pret Covid-19 vakcinētajiem slimības gaita norit vieglāk un iespējas izdzīvot ir lielākas. "Pat ar infekciozāko omikrona variantu pilnībā vakcinētie slimo mazāk un viņiem ir lielāka iespēja ārstēšanos turpināt mājās," viņa atgādina. 

Viņa atzīst - vēža paciente nomirusi neilgi pēc nokļūšanas intensīvās terapijas nodaļā. "Viņas ģimene bija pateicīga par mūsu līdzjūtību un rūpēm, un nevarēja notikušajā vainot sistēmu," norāda onkoloģe.

Savukārt to, kas notika ar Covid-19 pacientu, viņa nezina. "Ja viņam nāktos ilgi gaidīt uz vietu nodaļā, viņa ģimene justos pievilta, lai gan viņa ilgstošā uzturēšanās intensīvajā terapijā noteikti ietekmēs nākamo pacientu izredzes uz dzīvi," norāda ārste.