Anglijas vidienē uziets viens no lielākajiem atradumiem paleontoloģijas vēsturē
Anglijas vidienē atrastas pārakmeņojušās ihtiozaura atliekas. Tās ir lielākās un vislabāk saglabājušās šāda veida atliekas, kas jelkad Lielbritānijā atklātas. Ihtiozauri bija lieli jūras rāpuļi, kas pēc formas atgādināja delfīnus, taču augumā līdz pat 25 metriem. Konkrētā desmit metrus garā fosilija tika atklāta jau 2021. gada februārī. Tiek uzskatīts, ka tā ir aptuveni 180 miljonus gadus sena.
Anglijas vidienē atrastas pārakmeņojušās ihtiozaura atliekas
Anglijas vidienē atrastas pārakmeņojušās ihtiozaura atliekas. Tās ir lielākās un vislabāk saglabājušās šāda veida atliekas, kas jelkad Lielbritānijā atklātas. Ihtiozauri ...
"Atradums bijis absolūts pārsteigums un milzu notikums mūsu dzīvē. Ir lieliski to pētīt un iztēloties, kā šī apbrīnojamā būtne kādreiz peldējusi jūrās," sacīja ihtiozaura atradējs.
Ihtiozauri, lielo acu un zobu dēļ tiek dēvēti arī par jūras pūķiem, izmira pirms aptuveni 90 miljoniem gadu.
Kā tas tika atrasts
Šis stāsts aizsākās 2021. gada februārī, kad Rutlendas ūdens rezervāta darbinieks Džo Deiviss, tīrot ūdenskrātuvi, dubļos pamanīja kaut ko lielu un dīvainu.
„Es skatījos uz akmens grēdu dubļos un domāju, ka tā izskatās dīvaini, kaut kā pārāk organiski,” Deiviss atklāj BBC. „Tad mēs pamanījām kaut ko, kas izskatījās pēc žokļa.”
„Es piezvanīju vietējai pašvaldībai un pateicu, ka esmu atradis dinozauru,” stāsta Džo. Viņam atbildēja, ka pašvaldībā nav struktūras, kas spētu palīdzēt, tomēr solīja kādu atrast. Drīzumā ieradās liela paleontologu grupa.
Izrādījās, ka tas patiesībā nav dinozaurs, bet gan ne mazāk sena 10 metrus gara jūras plēsēja pārakmeņojušās paliekas, lielākās no visām Lielbritānijā atrastajām.
Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka viņu priekšā atrodas ihtiozaura paliekas – siltasiņu, gaisu elpojošs jūras plēsējs, kas nedaudz atgādina mūsdienu delfīnus, bet sasniedza 25 metru garumu, un dzīvoja pirms 90 līdz 250 miljoniem gadu.
Darbus pie skeleta ekstrakcijas uz virsmas vadīja Mančestras Universitātes paleontologs Dīns Lomakss. Zinātnieks uzskata, ka sava izmēra un labās saglabāšanās dēļ, šis ir viens no lielākajiem atradumiem britu paleontoloģijas vēsturē.
"Parasti ihtiozauri un citi jūras rāpuļi ir sastopami Juras perioda nogulumos gar Dorsetas un Jorkšīras piekrasti, kur augsnes erozijas rezultātā parādās to mirstīgās atliekas. Taču šeit, salas iekšienē, šis ir ļoti neparasts atradums," stāsta doktors Lomakss.
Rutlenda atrodas gandrīz 50 kilometru no krasta, bet pirms 200 miljoniem gadu tur bija sekls okeāns.
Kad 2021. gada vasarā Rutlendas ūdenskrātuve atkal tika nosusināta, paleontologu komanda sāka atrakt Džo Deivisa atklātās fosilijas.
Īpaša uzmanība tika pievērsta rāpuļa lielajam galvaskausam. Sākumā pa perimetru rūpīgi tika izrakta milzīga gandrīz tonnu smaga māla masa, kurā atradās ihtiozaura galvaskauss. Pēc tam uzlēja un ietina ģipsī, ielika koka veidnē un tikai tad rūpīgi izcēla no zemes.
"Tā reti notiek, kad ir jābūt atbildīgam par tik svarīgas, trauslas un milzīgi smagas fosilijas izcelšanu no zemes," atklāj Redingas Universitātes paleontologs Naidžels Larkins.
Kompānija „Anglian Water”, kas pārvalda Rutlendas ūdenskrātuvi, šobrīd meklē sponsorus, lai saglabātu ihtiozauru savā rezervātā, jo tur tomēr kādreiz bijušas viņa mājas. Tur viņu varētu aplūkot interesenti.
„Daudzi cilvēki domā, ka es jokoju, kad stāstu, ka darba laikā atradu milzīgu jūras rāpuli,” smejoties stāsta Deiviss.
