ASV un Krievija Ženēvā uzsākušas sarunas par spriedzes mazināšanu Ukrainā
Augsti ASV un Krievijas diplomāti pirmdien Ženēvā sāka sarunas par spriedzi ap Ukrainu, Kijevā un Rietumos nerimstot bažām, ka Krievija gatavo vēl vienu iebrukumu kaimiņvalstī.
ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmena un Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sāka sarunas ASV misijā Ženēvā, pavēstīja ASV Valsts departamenta pārstāvis sakariem ar presi.
Abiem diplomātiem jau svētdienas vakarā bija neformāla tikšanās. Rjabkovs ziņu aģentūrai "Interfax" vēlāk atzina, ka sarunas bijušas lietišķas un sarežģītas.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdība uzstāj, ka NATO nedrīkst tikt uzņemta Ukraina, kas apliecinājusi vēlmi iestāties aliansē.
Rjabkovs svētdien Krievijas ziņu aģentūrām noliedza iespēju, ka Krievija sarunās varētu piekāpties ASV, neraugoties uz to, ka Vašingtona daudzas Maskavas prasības noraidījusi kā tādas, par kurām nevar būt diskusiju.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien sacīja, ka Krievijai ir jāizvēlas starp dialogu un konfrontāciju.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997.gada 27.maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Blinkens svētdien sacīja, ka Ženēvas sarunu pozitīvs iznākums ir daļēji atkarīgs no Krievijas gatavības atteikties no savas agresīvās nostājas.
Taču Maskava ir noraidījusi jebkādu piekāpšanos Ženēvas sarunās, kam sekos NATO un Krievijas Padomes tikšanās 12.janvārī Briselē un sarunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.
Blinkens sacīja, ka negaida lielu progresu no sarunām Ženēvā, bet uzsvēra, ka Maskavu gaida iespējamas sankcijas, ja tā atteiksies iesaistīties diplomātijā.
Krievijai var tikt piemērotas ekonomiskas sankcijas, "kā arī NATO gandrīz noteikti būs jāpastiprina savas pozīcijas Krievijas tuvumā, kā arī jāturpina sniegt palīdzību Ukrainai," sacīja Blinkens.
Vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
