Krievijas prezidenta Putina superslepenais svētais bunkurs: Novoogarjovas templis

Gandrīz 11 hektārus lielajā ar žogu apjostajā Putina rezidencē Novoogarjovā (agrāk – Usovas ciemā) līdzās tās “palīgceltnēm” – viesu namam ar kinozāli, helikoptera nosēšanās laukumam, peldbaseinam, zirgu stallim un citām – atrodas arī tā sauktās “Ne rokām darinātās” ikonas (leģenda vēsta, ka tā ir svētbilde – tieša kopija no paša Jēzus Kristus atstātā sejas nospieduma) vārdā nosauktā Krievijas prezidenta mājas baznīca. Tā kā tas ir aizpagājušajā gadsimtā atjaunotais un šajā gadsimtā restaurētais dievnams, to būtu visnotaļ pieticīgi dēvēt par necilu mājas kapelu.

Noslēpumainais ticīgajiem “atņemtais” dievnams

Šis dievnams līdz pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumam, kad to slēdza pie varas nākušais ateistiskais padomju režīms, bija Usovas ciema centrālā baznīcā. Jāuzsver, ka līdz Putina laikam tā nekad nav bijusi “slēgta lūgšanu zāle” (izņemot tos gadus, kad tur baznīca bija likvidēta), kaut gan līdz boļševiku revolūcijai 1917. gadā pretī baznīcas durvju priekšai dzīvoja Krievijas cara ģimenes augstdzimušas personas.

Kopā ar Krievijas monarha dēlu un brāli, kā arī citiem Romanovu dinastijas pārstāvjiem baznīcu bez ierobežojumiem varēja apmeklēt arī jebkurš Usovas zemnieks. Arī pēc PSRS sabrukuma pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad Usovas baznīca darbību atjaunoja un Novoogarjovā saimniekoja Krievijas pirmais prezidents Boriss Jeļcins, pareizticīgajiem uz dievnamu ceļš nebija liegts. Atšķirībā no Putina, Jeļcins nebaidījās no pareizticīgajiem, kas lūdza Dievu viņa durvju priekšā. Tomēr laika gaitā ap Krievijas prezidenta rezidenci sāka būvēt aizvien augstākus žogus un ticīgajiem līdz baznīcai bija jāmēro aizvien garāks ceļš, līdz beidzot tam vispār aizlika priekšā barjeru ar militarizētu apsardzi. 

Līdz pat nesenam laikam publiski nebija pieejamas fotoliecības, kā tad īsti šajā prezidenta “mājas kapelā” izskatās. Šogad pareizticīgo Ziemassvētku laikā Putina oficiālajā mājas lapā beidzot parādījās pāris fotogrāfijas, kurās redzams, kā Krievijas prezidents tur 6. janvāra vakarā piedalās Ziemassvētku vakara dievkalpojumā. Kaut gan par “pilnvērtīgu” dievkalpojumu to grūti nosaukt. Baznīcā redzams tikai Putins viens pats, bet uz vienas fotogrāfijas – kaut kur tālumā kāds ar muguru pret objektīvu pagriezies garīdznieks.

Dievnams viena cilvēka privātai lietošanai

Kopš pandēmijas sākuma 2020. gada sākumā Krievijas prezidents ārkārtīgi reti parādās publiskajā telpā. Viņš pārsvarā sēž savā Novoogarjovas bunkurā un valsti vada attālināti. Lielo kristiešu svētku izpaliek arī viņa tradicionālās došanās uz baznīcām, kas pirmspandēmijas laikā tika plaši atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos.

Pirmo reizi par Putina mājas kapelas valstisko nozīmību tika paziņots 2020. gada Lieldienās, kad prezidenta tradicionālo dievkalpojuma apmeklējumu aizstāja “svecītes nolikšana” Novoogarjovas “templī”. Kā šī svecītes nolikšana noritēja prezidenta preses dienests gan nevēstīja. Oficiālo Kremļa Lieldienu vēstījumu rotāja vien Putina fotogrāfija, kurā viņš redzams sēžam klubkrēslā pie iekurta kamīna un galda, uz kura noliktas krāsotas olas un kuličs (slāvu tradicionālais Lieldienu gardums – cukuroti glazēta saldā maize).

Bet šogad Kremlis publiskoja fotogrāfijas, kurās redzams, kā Putins cēlā vientulībā svētbilžu ielenkumā stāv savā mājas baznīcā, svinēdams pareizticīgo Ziemassvētkus.

Pēc Kremļa publiskotajām fotogrāfijām gan nevar spriest par prezidenta mājas baznīcas apjomiem. Tomēr, spriežot pēc vēsturiskajām fotogrāfijām, “mājas kapela” varētu būt, ja ne milzīga, tad ļoti krāšņa gan, ņemot vērā to, ka tā paredzēta tikai Putina privātajai – tātad, viena cilvēka - lietošanai. Atbilstoši likumam “Par garantijām Krievijas prezidentam, kurš izbeidzis savu pilnvaru īstenošanu, un viņa ģimenes locekļiem” Novoogarjovas baznīca, kas iekļaujas pašreizējā prezidenta rezidences teritorijā, Putina rīcībā paliks līdz viņa nāves stundiņai, neatkarīgi no tā būs viņš prezidents vai nē.

Putina baznīcā dzīvoja kompartijas bosi

Pareizticīgās baznīcas enciklopēdijās vēstīts, ka pirmais mūra dievnams Usovā tika uzcelts 1765. gadā, bet Tēvijas kara laikā, kurā Krievija karoja ar Napoleonu, 1812. gadā tas tika sagrauts. Pēc kara to atjaunoja un līdz 1932. gadam tas bija apkārtnes centrālais dievnams (1932. gada mira draudzes priesteris un padomju vara dievnamu aizklapēja ciet).

1867. gadā Usovas īpašumu toreizējais Krievijas cars Aleksandrs II uzdāvināja savai sievai Marijai. 1882. gadā īpašums pārgāja cara dēla, lielkņaza Sergeja valdījumā, kura sieva lielkņaziene Elizabete kļuva par Usovas dievnama patronesi. Lielkņazieni, tāpat kā pārējos Romanovu nama dzimtas pārstāvjus, boļševiki 1918. gadā brutāli noslepkavoja.

Pēc boļševiku apvērsuma Usovā vēl 15 gadus darbojās draudze, līdz bezdievju kampaņas laikā to likvidēja. Tad dievnamam nojauca zvanu torni un ēku pārbūvēja par valdības vasarnīcu “Ogareva-3”, kurā dzīvoja augsti kompartijas nomenklatūras pārstāvji, piemēram, kompartijas Maskavas komitejas pirmais sekretārs Ivans Kapitonovs un Krievijas konsticionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins.

Iepretim vasarnīcai “Ogareva-3”, bijušajā Romanovu dinastijas muižā, bija vasarnīca “Ogareva-2”, kurā jau dzīvoja cara ģimeni nomainījušie PSRS ģenerālsekretāri – gan Ņikita Hruščovs, gan Konstantīns Čerņenko.

Pēc Putina nākšanas pie varas visas bijušās PSRS augstākās nomenklatūras vasarnīcas apvienoja vienā lielā kompleksā, lai izveidotu Putina rezidenci. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Usovas ticīgajiem bija cerības, ka viņi atkal varēs doties uz savu tēvu un vectēvu baznīcu, bet tā kā tā nu iekļuva Krievijas prezidenta rezidences viducī tas kļuva neiespējams. Tā nu Usovas kristiešiem uzbūvēja jaunu dievnamu, lai viņi nemaisītos pa kājām pašreizējam Krievijas prezidentam.

Putins savā baznīcā parādoties ārkārtīgi reti

Vairākus gadus dievnamu pucēja Krievijas prezidenta vajadzībām. To, kā tas notika intervijā Piemaskavas avīzei “Na Rubļovke” (“Rubļovkā”) 2017. gada oktobrī atklājusi Krievijas Zinātņu akadēmijas zinātniski pētnieciskā centa “Labdarība vēsturē” vadītāja Anna Gromova.

Putins šī gada Ziemassvētkos:

Viņa pastāstīja, ka baznīcas celtniecībai naudu devusi Krievijas naftas kompānija “Rosņeftj”, kā arī Jeļcina un Putina ģimenes. Putina mājas baznīcas būvniecību vadījis par Krievijas prezidenta garīgo tēvu uzskatītais Pleskavas metropolīts Tihons.

Pirms desmit gadiem Gromova izdevumam “Prjamije Investiciji” (“Tiešās Investīcijas”) atklājusi, ka Putins savā baznīcā “nav bieži”. Pēc visa spriežot, tā arī ir, jo Krievijas prezidenta mājaslapā ir atrodamas tikai divas ziņas, ka Putins apmeklējis šo “mājas kapelu” – 2020. gada Lieldienās un 2022. gada Ziemassvētkos. Nav nekādas informācijas arī par kādām citām svētdarbībām šajā dievnamā. Tā kā šī svētnīca, pēc visa spriežot, tiek atslēgta labi ja pāris reizes gadā, protams, ja tajā nenotiek Krievijas prezidenta Putina iniciēti superslepeni reliģiski rituāli.

Krievijas prezidenta dievnama svētais tēvs – Ziemeļkorejas māceklis

Baznīcas kārtība nosaka, ka katram dievnamam ir savs mācītājs. Putina mājas baznīcas garīgā aprūpe pēc visiem kanoniem ir uzticēta visiem pieejamās jaunās Usovas baznīcas priesterim. Draudzes mājaslapā usovohram.rf var uzzināt, ka tas ir visnotaļ kolorīts garīdznieks – 40 gadus vecais Dionīsijs (Deniss) Kazancevs, kuram ir pieredze “īpaša režīma” dievnamu pārvaldībā.

Viņš ir Usovas dievnama priesteris kopš 2018. gada, un pirms tam piedalījies, iespējams, otra visslepenākā pareizticīgā dievnama pasaulē – pēc kādreizējā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira iegribas Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā uzslietā dievnama, kurš arī cilvēkiem “no tautas” nav pieejams, būvniecībā. To pārsvarā apmeklē Phenjanā akreditētais diplomātiskais korpuss, bet ideoloģiski celtne liecinot par Ziemeļkorejas un Krievijas “draudzības saitēm”.

2003. gadā kā garīgā semināra studentu Maskavas patriarhijas vadība Kazancevu aizsūtīja piedalīties šīs baznīcas celtniecībā. Tur viņš arī ieguva pirmo augstāko izglītību – Kima Irsena Phenjanas universitātes Literatūras fakultātē apguva korejiešu valodu. Vienlaicīgi viņš regulāri braukāja uz komunistisko Ķīnu, kur iemācījās ķīniešu valodu. Pēc tam viņš devās misijas braucienā uz Dienvidkoreju, kur apguva korejiešu valodas dienvidnieku dialektu. Tikai pēc korejiešu un ķīniešu valodas iemācīšanās viņš absolvēja Maskavas Garīgo akadēmiju.

Pēc tam viņu komandēja aprūpēt Brazīlijas pareizticīgos. Brazīlijā viņš ne tikai sludināja Dieva vārdu, bet arī studēja advokatūras zinātnes. Pēc atgriešanās tēvzemē Kazancevu nozīmēja par Putina rezidences baznīcas (oficiāli – vienas no daudzajām Piemaskavas draudzes) priesteri.

xxx

Usovas baznīcas un draudzes vēsture (krievu val.):