Pasaulē skaistākā mūmija un vēl 162 bērni. Grasās atklāt Palermo katakombu noslēpumu
Zinātnieku grupa Lielbritānijā apņēmusies izpētīt Sicīlijas ziemeļos esošās Palermo kapucīnu katakombās esošās bērnu mūmijas, lai atklātu 200 gadu senos noslēpumus.
Bioarheoloģe Kirstija Skvairsa no Stafordšīras universitātes vadīs pirmo pētījumu, kas ar rentgena tehnoloģijas palīdzību centīsies atklāt stāstus par daļu no 163 bērniem, kuru mirstīgās atliekas atrodas slavenajā kapucīnu klostera pazemes kapsētā.
Katakombās atrasti kopumā 1284 mumificēti un skeletizēti ķermeņi. Tā uzskatāma par lielāko mūmiju kolekciju Eiropā. Lai gan daudzi katakombās guļošie bērni pārtapuši par skeletiem, vairāki saglabājušies tik labi, ka izskatās, ka viņi guļ.
Kur mirušie izstādīti gluži kā muzejā: kapucīnu katakombas Itālijā
Zinātnieku grupa no Lielbritānijas apņēmusies izpētīt Sicīlijas ziemeļos esošās Palermo kapucīnu katakombās esošās bērnu mūmijas, lai atklātu 200 gadu senos noslēpumus.
Gaidāms, ka pētījums ilgs divus gadus, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta bērniem, kuri miruši laika posmā no 1787. līdz 1880. gadam. Sākotnēji tiks izpētīts 41 līķis, kas atrasts īpaši pielāgotā "bērnu kapelā".
Neviena bērna identitāte, nāves cēlonis un slimības vēsture līdz šim nav zināma. Mūmijām pievienotās aprakstošās zīmītes jau sen kā izdilušas.
Pētnieki cer, ka labāku priekšstatu par bērnu dzīvi un nāvi atklās anatomisko atklājumu sasaiste ar arhīva ierakstiem, tostarp divām vēsturiskām grāmatām, kurās minēti dažādi vārdi un nāves gadi. Svarīgi, lai pētīšanas metodes būtu neinvazīvas, jo bērnu ķermeņi ir ļoti trausli un tos nedrīkst pārvietot.
Skvairsa stāsta, ka pirmie pētnieciskie darbi sāksies jau janvārī. "Mēs izmantosim pārnēsājamu rentgena iekārtu un uzņemsim simtiem bērnu attēlu no dažādiem leņķiem," pastāstīja pētniece. "Mēs ceram labāk izprast viņu attīstību, veselību un identitāti, salīdzinot bioloģisko sastāvu ar kulturālajiem aspektiem: veidu, kā indivīdi ir mumificēti, un apģērbu, kurā viņi ietērpti."
Katakombas, kas savulaik bija paredzētas tikai mirušajiem kapucīnu ordeņa brāļiem, ir kļuvušas par populāru, kaut arī baisu tūrisma objektu. Katrā katakombu nišā ir redzami mirušo ķermeņi. Aizgājēji bieži ietērpti savās drānās, un viņus apciemojuši radinieki.
Gandrīz visi līdz šim veiktie pētījumi bijuši par pieaugušo mūmijām, izņemot vienu - Rozaliju Lombardo, kura mira no pneimonijas nedēļu pēc savas otrās dzimšanas dienas 1920. gada 6. decembrī.
Rozalijas ķermenis, mati, skropstas un arī apģērbs, kurā viņa apbedīta, saglabājies neticami labā stāvoklī, un daudzi viņu dēvē par "pasaulē skaistāko mūmiju".
Antropologs Dario Piombino-Maskali, kurš savulaik pētījis mazās Rozalijas mūmiju, stāsta, ka daudzas mūmijas izveidojušās dabiskas dehidratācijas ceļā, bet citas apstrādātas ķīmiski. "Dažas tiešām izskatās pēc guļošiem bērniem. Tie laika gaitā ir kļuvuši tumšāki, bet dažiem no viņiem ir pat mākslīgās acis, tāpēc šķiet, ka mūmijas uz jums skatās. Viņi izskatās kā mazas, mazas lellītes," stāsta Viļņas universitātē strādājošais Maskali, kurš darbosies arī pie jaunākā pētījuma.
"Es biju laimīgs bērns, bet es zinu, ka citiem bērniem tik ļoti nav paveicies, un viņi miruši pāragri. Es gribu, lai viņu stāsti un klātbūtne uz šīs Zemes netiek aizmirsta," sacīja antropologs.
