112 gadu vecumā miris ASV vecākais kara veterāns

Šis muzejs "mūžam lolos atmiņas, ar kurām mēs dalījāmies ar Lorensu Brūksu", paziņoja muzeja prezidents Stīvens Votsons. 

"Viņš bija mīlēts draugs, cilvēks ar lielu ticību, un viņam bija lēnprātīgs raksturs, kas iedvesmoja apkārtējos."

Brūkss bija vecākais vēl dzīvais no apmēram 240 000 ASV veterānu, kas cīnījušies Otrajā pasaules karā. 

Viņš piedzima 1909. gada 12. septembrī kādā Luiziānas štata mazpilsētā un bija viens no 15 bērniem afroamerikāņu ģimenē. Brūkss 1940. gadā tika iesaukts armijā, kur viņš pievienojās 91. inženieru bataljonam, kas lielākoties bija afroamerikāņu vienība.

Viņš tika stacionēts Austrālijā, Jaungvinejā un Filipīnās, un dienesta laikā kā pavārs apkalpoja bataljona baltos virsniekus.

Lai gan Brūkss dienēja tālu no frontes līnijām, viņš divas reizes bija tuvu nāvei. Pirmajā reizē lidmašīnai, ar kuru viņš veda pārtikas krājumus, virs okeāna izbeidzās degviela. Otrajā reizē japāņu snaiperis nošāva amerikāņu karavīru dažus metrus no Brūksa atrašanās vietas.

Brūkss 1945. gadā tika demobilizēts un kļuva par sabiedrisko darbu strādnieku, jo uz melnādainajiem netika attiecināts likums, kas ļauj kara veterāniem bez maksas studēt universitātē.

Brūkss vēlāk izstāstīja savas karalaika atmiņas minētajam Ņūorleānas muzejam, kur viņš bija biežs viesis. Viņš katru gadu svinēja savu dzimšanas dienu šajā muzejā, bet pēdējos divus gadus Covid-19 pandēmijas dēļ svinības tika rīkotas pie viņa mājas.

Brūkss videolentē ierakstītās atmiņās stāstīja, ka viņu pārsteidzis rasu segregācijas trūkums Austrālijā, kamēr tāda vēl pastāvēja ASV armijā, kur melnādainajiem karavīriem nebija atļauts dzīvot vienā teltī vai ēst pie viena galda ar baltajiem cīņu biedriem.

"Austrālijā pret mani izturējās daudz labāk nekā manis paša baltie cilvēki. Es brīnījos par to," sacīja Brūkss.