Lietuvas prezidents aicina atcelt pastiprināto ārkārtējo stāvokli pie robežas ar Baltkrieviju
foto: AP/Scanpix
Pastiprinātu ārkārtējo stāvokli varētu atjaunot, ja situācija uz robežas atkal saasinātos.
Pasaulē

Lietuvas prezidents aicina atcelt pastiprināto ārkārtējo stāvokli pie robežas ar Baltkrieviju

Jauns.lv / LETA

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paudis pārliecību, ka ir jāatceļ migrācijas krīzes dēļ izsludinātais pastiprinātais ārkārtējais stāvoklis pie Lietuvas robežas ar Baltkrieviju.

Lietuvas prezidents aicina atcelt pastiprināto ārk...

"Domāju, ka pašreizējā situācijā būtu jēgpilni apsvērt pastiprinātā ārkārtējā stāvokļa atcelšanu, jo tas ir patiešām spēcīgs instruments, kas jāizmanto noteiktos izņēmuma apstākļos," Nausēda otrdien sacījis ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš norādījis, ka "pagaidām migrantu problēma ir atrisināta", un piebildis, ka pastiprinātu ārkārtējo stāvokli varētu atjaunot, ja situācija uz robežas atkal saasinātos.

Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas

Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.

Šis jautājums pašlaik aktualizējies arī saistībā ar to, ka Lietuvas konstitūcija liedz pastiprināta ārkārtējā stāvokļa vai karastāvokļa apstākļos veikt grozījumus valsts pamatlikumā, tāpēc Seimā apstājusies konstitūcijas grozījumu pieņemšana attiecībā uz tiešām pašvaldību mēru vēlēšanām.

Tiešās pašvaldību mēru vēlēšanas Lietuvā ieviestas 2015.gadā, un jau divas reizes pilsētu un rajonu mēri ievēlēti šādā kārtībā. Līdz tam viņus vēlēja pašvaldību padomes, bet Lietuvas Konstitucionālā tiesa pērn aprīlī nolēma, ka mērus nevar ievēlēt tiešās vēlēšanās, ja vien netiek grozīts valsts pamatlikums. Tiesas spriedums spēkā stāsies 2023.gada 3.maijā, kad beigsies pašlaik ievēlēto pašvaldību vadītāju amata termiņš.

Oktobrī parlaments atbalstīja atbilstošus konstitūcijas grozījumus par tiešajām mēru vēlēšanām, tomēr pašlaik process ir apstājies, jo Seims nevar tos pieņemt galīgajā lasījumā.

Tagad ikdienu Lietuvas robežsardze notver pāris desmitus nelegālos imigrantus, kuri Eiropas Savienībā vēlas nokļūt no Baltkrievijas puses.

Lietuvas robežsargi cīnās ar imigrantu un kontrabandas plūdiem no Baltkrievijas

Šī gada pirmajos mēnešos Baltkrievijas – Lietuvas robežu šķērsojuši divreiz vairāk nelegālo migrantu nekā visā pagājušajā gadā kopumā. Sevišķi to ...

Par konstitūcijas grozījumiem Seimam jābalso divas reizes ar vismaz trīs mēnešu pārtraukumu starp balsojumiem. Lai tos pieņemtu, ir nepieciešams divu trešdaļu jeb vismaz 94 parlamenta deputātu atbalsts.

Politiķi vēlas pēc iespējas drīz grozīt konstitūciju, lai varētu veikt grozījumus arī visos saistītajos likumos un sagatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

"Pašlaik mēs varam atcelt [pastiprinātu ārkārtējo] stāvokli un sākt darbu pie konstitūcijas grozījumiem, jo jautājums par tiešām mēru vēlēšanām palicis līdz galam neatrisināts," norādījis Lietuvas prezidents, piebilstot, ka tas jāatrisina "pēc iespējas ātrāk".

Saasinoties nelegālās migrācijas krīzei Baltkrievijā pie Polijas robežas, Lietuvas Seims novembrī nolēma izsludināt pašvaldībās gar Baltkrievijas robežu un migrantu izmitināšanas vietās pastiprināto ārkārtējo stāvokli, kas vēlāk tika pagarināts līdz 14.janvārim ieskaitot.

Kopš 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā jau vairāk nekā 8100 reižu. No pagājušā gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālie migranti.

Pēdējā laikā Lietuvā situācija pie Baltkrievijas robežas kļuvusi mierīgāka un vairākas dienas robežsargi nav fiksējuši nevienu mēģinājumsu nelikumīgi iekļūt Lietuvā.