"21 gadu turēja ieslodzītu kā zvēru." Ar autismu sirgstoša dēla vecāki atklāj slēptu netaisnību britu veselības aprūpē
Kad Pema Hikmota pēdējo reizi runāja ar savu 44 gadus veco dēlu Toniju, viņš lūdzās, lai viņu ved projām. Māte dēlam solīja, ka pavisam drīz viņš atgriezīsies mājās. "Ne drīz. Tagad. Es vēlos doties prom tagad," telefona sarunā sacīja Tonijs.
21 gadu Tonijs dzīvo privātā slimnīcā, kurā jūtas ļoti nelaimīgs. Aptuveni pirms mēneša avots BBC atklāja, ka Tonijs "šeit ir nelaimīgākais cilvēks".
Atbalsta darbinieks Fils Devīns, kurš no 2015. līdz 2017. gadam darbojās ārstēšanas vienībā pastāstīja, kā šis neaizsargātais pieaugušais, kuram ir autisms un epilepsija, apmierina savas pamatvajadzības kā dzīvnieks un visu laiku pavada noslēgtībā.
"Viņš nekad nav pastrādājis noziegumu, bet dzīvoja kā ieslodzījumā. Viņš bija pabarots, padzirdīts un nomazgāts. Ja notika kas vairāk – lieliski, bet ja nē, tas tik un tā bija labi."
Šajā nedēļas nogalē "Daily Mail" vēstīja par "pacientu A", kādu 24 gadus vecu ar autismu sirgstošu vīrieti, kurš kopš 2017. gadā atrodas slēgtā medicīnas iestādē Anglijas grāfistē Češīrā. Turpat kur Tonijs. "Pacienta A" māte publiski paudusi sašutumu par to, kādā vidē pacienti šajā iestādē atrodas.
Tonija vecāki Rojs un Pema medijam norāda, ka izskanējušie atklājumi viņiem nebija nekāds pārsteigums. Kopš 2001. gada viņi cīnījušies par to, lai viņu dēlu, kurš tolaik bija līdzīgā vecumā kā "pacients A", izlaistu no slimnīcas Češīrā un nodotu aprūpei tuvāk mājām - Braitonā, Saseksā.
"Mums tika pateikts, ka viņš tur būs tikai deviņus mēnešus." Pema joprojām atceras, kā Tonijs kliedzis, kad vecāki devās prom un atstāja viņu.
Tagad 81 gadu vecais Rojs un 78 gadus vecā Pema cer, ka varasiestādes spēs rast Tonijam atbilstošāku aprūpes vietu tuvāk mājām.
Tonijs ir viens no vairāk nekā 100 cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām, kurš turēts slimnīcā vairāk nekā 20 gadus.
Viņa gadījumu izgaismoja izdevums "Mail On Sunday", kas vēstīja par ļaunprātīgu izturēšanos pret cilvēkiem ar autismu un mācīšanās grūtībām. Viņi ilgstoši turēti izolēti.
Tonija māte domā, ka "visa iemesls ir nauda". Respektīvi, kamēr Tonijs atrodas zemas drošības slimnīcā, vietējām varasiestādēm par viņu nav jāmaksā.
Braitonas pašvaldībā tikmēr norāda, ka "Tonijam ir ļoti komplicētas vajadzības" un viņa šī brīža ārstēšanās vieta var piedāvāt nepieciešamos speciālistus, kas var tikt galā ar viņa vajadzībām.
Līdz ar to vecāki septiņos no rīta atstāj mājas, lai pulksten 11 būtu slimnīcā, kur viņus parasti gaida Tonijs. Pema skaidro, ka cilvēkus ar autismu var viegli satraukt, ja tiek izjaukta viņu rutīna vai ir pārāk liels troksnis, kas slimnīcā esot liela problēma. Troksni radot citās palātās esošie pacienti, kur bungā pie sienām. Tāpat arī bieži nostrādā signalizācija.
Pema stāsta, ka Tonijs bijis "normāls bērns", kurš ceļas kājās un saka "tētis" un "mamma". Pirmajā dzimšanas dienā viņš smagi saslima un nākošos astoņus mēnešus pavadīja slimnīcā.
Pirmo reizi sava dēla stāvokli Pema pamanīja, kad ārsts par to ieminējās kārtējās apskates laikā. Tobrīd Tonijam bija divi gadi. Pirms 39 gadiem par autismu nebija pārāk daudz informācijas, tāpēc dēls nosūtīts uz skolu bērniem ar mentāla rakstura problēmām.
"Tur bija 30 līdz 40 bērni, kuri sita galvu pret sienu un kliedza. Viņiem nebija skolotāji, bet brīvprātīgie. Tonijs nāca no skolas satraukts, pa nakti čurāja gultā," atminas Pema.
Kad Tonijs pieauga, Pemai un Rojam kļuva arvien grūtāk par viņu parūpēties. Ģimenei ieteikts dēlu ievietot slimnīcā. Lai gan viņi apgalvo, ka Tonijs nav agresīvs, viņam bija vajadzīga nepārtraukta uzmanība.
Tā nu Tonijs nonācis medicīnas iestādē, par kuru šobrīd saņemtas sūdzības no vēl kādas mātes, kuras dēls arī tur atrodas. Pacienti tiekot pilnībā izolēti, bet ēdienu saņem pa nelielu caurumu.
Cilvēktiesību advokāte Kristija Stjuarte, kura pārstāv "pacientu A" un viņa māti norāda: "Šis ir vēl viens gadījums, kad tuvinieki ar autismu vai mācīšanās grūtībām tiek ievietoti iestādēs, kas nav veidotas, lai rūpētos par tādiem cilvēkiem kā "pacients A"."
Valsts veselības aprūpes dienesta dati liecina, ka kopš augusta beigām slimnīcās atrodas 2040 cilvēku ar autismu vai mācīšanās grūtībām. 1145, kas ir 56 procenti, atrodas slimnīcā vairāk nekā divus gadus.
Vidējās izmaksas nodokļu maksātājam par personas uzturēšanu slimnīcā ir 3563 mārciņas nedēļā jeb 185 tūkstoši 276 mārciņas gadā.
