EP aicina piemērot sankcijas Krievijas amatpersonām par vēršanos pret "Memoriālu"
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) piemērot sankcijas Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par tiesas prāvu un represijām pret cilvēktiesību aizstāvības organizāciju "Memoriāls".
Krievijas Augstākajā tiesā ierosināta lieta pret "Memoriālu" par to, ka organizācija savās publikācijās, tostarp ierakstos sociālajos medijos, adekvāti nenorāda, ka atzīta par "ārvalstu aģentu". Ģenerālprokuratūra ir pieprasījusi organizāciju likvidēt.
Tieslietu ministrija jau 2016. gadā iekļāva "Memoriālu" ārvalstu aģentu sarakstā.
ES likumdevēji ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja nesaistošu rezolūciju, kurā nosodīta "atkārtotā vajāšana un nesenie politiski motivētie mēģinājumi slēgt "Memoriālu"".
Rezolūcijā Krievijas varasiestādes aicinātas "nekavējoties atcelt visas apsūdzības pret "Memoriālu" un nodrošināt, ka "Memoriāls" var turpināt droši veikt savu svarīgo darbu bez valsts iejaukšanās".
Rezolūcijā Brisele aicināta piemērot sankcijas Krievijas amatpersonām, kas iesaistītas nelikumīgajās represijās pret "Memoriālu" un tiesas procesos pret šo organizāciju un tās biedriem.
Prāva Krievijas Augstākajā tiesā ir lielākais drauds "Memoriāla" pastāvēšanai kopš dibināšanas. Prāva sākās 25. novembrī, bet otrdien tika atlikta līdz 23. decembrim.
Prāvai sākoties, aktīvisti lūdza Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iejaukties, bet Putnis savā cilvēktiesību padomē norādīja, ka "Memoriāls" strādā "teroristu un ekstrēmistu organizāciju" labā.
"Memoriāls" pastāv vairāk nekā 30 gadu. To 1989. gadā izveidoja padomju disidenti, tostarp Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs.
"Memoriāls" cita starpā veido politieslodzīto sarakstu, kurā iekļauts arī opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, ar kuru saistītās organizācijas šogad tika slēgtas.
