Mistiski pazudusī Malaizijas lidmašīna ar 239 cilvēkiem: vai lidaparātu beidzot izdosies atrast?

Inženieris Ričards Godfrejs vairāk nekā gadu pētījis lidmašīnas katastrofas apstākļus un uzskata, ka ir aprēķinājis, kur MH370 varētu būt avarējis.

Godfrejs uzskata, ka lidmašīna "Boeing 777" iekritusi Indijas okeānā 2000 kilometru uz rietumiem no Pērtas, Rietumaustrālijas štatā. Godfrejs ir "MH370 Independent Group" dibinātājs un inženieris ar pieredzi lidmašīnu automātisko nosēšanās sistēmu un autopilota sistēmu izveidē.

Vīrietis BBC sacīja, ka cer, ka "spēs sniegt mierinājumu pazudušo tuviniekiem un sniegt atbildes iedzīvotājiem un aviācijas nozarei par to, kas tieši notika ar MH370 un to, kā nākotnē iespējams novērst līdzīgus atgadījumus".

Godfrejs apkopojis informāciju no dažādām datu kopām, pielāgojot tos teorijai par avāriju Indijas okeāna dienvidu daļā.

"Nevienam iepriekš nebija domas apvienot "Inmarsat" satelīta datus ar "Boeing" veiktspējas datiem, okeanogrāfisko peldošo gružu dreifēšanas datiem un WSPR tīkla datiem," viņš teica.

Precīzs punkts, ko nosaka datu aprēķini, ir aptuveni 33 grādi uz dienvidiem un 95 grādi uz austrumiem Indijas okeānā.

Meklēšana izmaksā milzu naudu

Zināms, ka līdz šim Indijas okeānā veiktas divas plašas meklēšanas operācijas, kas diemžēl beigušās bez panākumiem, un lidmašīnas meklēšana 2017. gadā pārtraukta. Lai gan ir saprotami ģimenes locekļu pieprasījumi atrast viņu tuviniekus, ar meklēšanu saistītās izmaksas ir milzīgas.

Greisa Neitana, kuras māte bija pazudušajā lidmašīnā, saka, ka par jaunajiem atklājumiem ir priecīga, jo tie balstīti uz "taustāmiem pierādījumiem". Viņa vēlas, lai jaunos datus pārbaudītu aviācijas eksperti, kas spēj izprast zinātni un fiziku.

Inženieris piedāvā pārbaudīt 40 jūras jūdžu lielu rādiusu, kas ir daudz mazāk, nekā pārmeklēts iepriekšējos lidmašīnas meklējumos. 

Uzņēmuma "Aviation Safety Consultants" galvenais pētnieks Deivids Glīvs sagaida, ka, pateicoties jauniegūtajiem datiem, tiks veikta jauna meklēšanas operācija, kuras lielākā problēma būšot finansējuma piesaiste. Tā kā gaisa kuģī bijuši daudz Ķīnas pilsoņu, meklēšanu varētu uzņemties Ķīna vai arī kāda privāta kompānija, kuru sponsorētu apdrošinātāji.

Kad meklēšana tiks uzsākta, vēl nav skaidrs, jo tas atkarīgs no īpaši izstrādāta aprīkojuma pieejamības un arī jūras stāvokļa. 

Par notikušo vairākas teorijas

Lai gan apstākļi, kādos lidmašīna, kas bija ceļā no Kualalumpuras uz Pekinu, pazudusi, joprojām nav zināmi, izvirzītas vairākas teorijas par iespējamajiem iemesliem, kāpēc tā no radariem pēkšņi pazudusi.

Bijušais Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots 2020. gadā paziņojis, ka Malaizijas pārstāvji pauduši pārliecību, ka pilots lidmašīnu nogāzis tīši, savukārt Malaizijas bijušais civilās aviācijas regulatora priekšnieks Azharudins Abdurrahmans kritizēja Abota izteikumus un norādīja, ka neesot pietiekamu pierādījumu, kas runātu par labu šai idejai.

Viens no atklājumiem 495 lappušu biezajā galīgajā ziņojumā par lidmašīnas pazušanu bija tāds, ka lidmašīna pēc izlidošanas no Kualalumpuras uz Pekinu pagriezusies atpakaļ, liecina privāto un militāro radaru dati.

Secināts, ka pagrieziens izdarīts manuāli, līdz ar to tika atmestas teorijas, ka lidmašīna nolaupīta attālināti. Tomēr izmeklētāju komanda atstāja atvērtu iespēju, ka lidmašīnas pilotu darbībā, pagriežot atpakaļ lidmašīnu, bijusi "nelikumīga trešās puses iejaukšanās".

Ziņojumā arī norādīts uz trūkumiem Kualalumpuras gaisa satiksmes dienesta darbībā, kas nav ievērojis noteiktās procedūras.

Ziņojumā noraidītas jebkādas lidmašīnas tehniskas anomālijas un iespējas, ka pilots bijis nekompetents vai cietis no garīgiem traucējumiem.