foto: AP/Scanpix
Viens no Somijas-Krievijas robežpunktiem Arktikas reģionā.
Viens no Somijas-Krievijas robežpunktiem Arktikas reģionā.
Pasaulē

Par savu robežu ar Krieviju sākusi bažīties arī Somija, kas jau iepriekš pieredzējusi piespiedu migrantu uzņemšanu

Jauns.lv

Somijas valdības opozīcija izteikusi drošības bažas par austrumu robežu ar Krieviju, vēsta portāls “Euronews”.

Par savu robežu ar Krieviju sākusi bažīties arī So...

Premjerministres Sannas Marinas oponenti apgalvo, ka viņas koalīcija neko nav darījusi, lai nodrošinātu robežu no potenciāla hibrīduzbrukuma Krievijas izpildījumā.

Opozīcijas partijas vēlas, lai tiktu pieņemti jauni tiesību akti, kas ļautu uz laiku slēgt 1340 km garās robežas robežpunktus pat patvēruma meklētājiem.

Bažas izraisījusi situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežas. Kā ziņots, Minska no Tuvajiem Austrumiem ir uzņēmusi migrantus, kurus tā šobrīd sūta uz Eiropas Savienības austrumu robežu. Polija apgalvo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī ir iesaistījies hibrīduzbrukuma organizēšanā.

“Tas ir vienīgais veids, kā novērst situāciju, kas būs cilvēciska katastrofa desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri tiks aizturēti procesā, un radīs draudus valsts nacionālajai drošībai un suverenitātei,” otrdien paziņojis opozīcijas partijas “Kookomus” parlamentārās grupas vadītājs Majs Mīkenens.

Kāpēc somu bažām ir pamatojums?

Somijas politiskajiem līderiem ir pamatots iemesls uztraukties par robežu drošību.

2016. gada janvārī un februārī gandrīz 1000 migranti ieradās vienā no Arktikas robežposteņiem starp Somiju un Krieviju.

Somijas amatpersonas uzskata, ka Krievija šo migrantu ierašanos ir organizējusi, nodrošinot tiem transportu un naktsmītnes braucienā uz ziemeļiem, dodot tiem norādes pieprasīt patvērumu, tiklīdz viņi tika pāri robežai.

Tiek plaši uzskatīts, ka tas ir Krievijas pirmais un veiksmīgākais šāda veida hibrīduzbrukums Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai gan Somijas amatpersonas tajā laikā to neapzinājās.

Čarlijs Salonijus no Somijas Starptautisko lietu institūta portālam skaidroja pieņēmuma pamatojumu: “Ziemeļu robeža ir līnijas beigas. Tā vienkārši cilvēki tur neatrodas. Tāpēc [Krievija] izvēlējās šo grupu, kas ļoti skaidri nebija vietējie, un pierādīja, ka viņi var sūtīt desmitiem migrantu. Kad Somija šo jautājumu pacēla politiskā līmenī, Krievija paradīja, ka viņi to tik pat ātri var arī apturēt.”

Somijas varasiestādes pēc notikuma atklāja, ka vairāk nekā puse migrantu, kas toreiz pieprasīja patvērumu, ir likumīgi dzīvojuši Krievijā 5-10 gadus un ieradušies no gandrīz 40 valstīm. Šo gadījumu nevarēja sasaistīt ar tā laika bēgļu krīzi, kurā patvērumu meklēja cilvēki no Sīrijas, Irākas vai Afganistānas.

Somijas valdība, baidoties no potenciālās migrantu plūsmas, ātri pakļāvās Krievijas prasībām un parakstīja sešu mēnešu līgumu, kas rezervēja divus lielākos robežpunktus tikai Somijas, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un viņu ģimenēm.

Vai Somija var uzcelt robežžogu ar Krieviju?

Praksē izbūvēt žogu būtu ļoti grūti. Lielu robežas daļu sastāda blīvi meži, kas radītu apgrūtinājumu ne tikai būvniecības izmaksu ziņā, bet arī cilvēku skaitā, kas to izbūvētu un pēc tam apsargātu.

Tomēr daži robežsardzes ierēdņi ir izvirzījuši iespēju paplašināt vai pastiprināt fiziskos šķēršļus galvenajos robežšķērsošanas punktos, ja radīsies nepieciešamība.

Migrantu telšu nometne uz Polijas-Baltkrievijas robežas