Kā no mūka dažu gadu laikā kļūt par miljardieri? Reāls piemērs Krievijā

Šis kungs ir viens no vistuvākajiem Putina atbalstītājiem un regulāri saņem milzīgus valsts pasūtījumus.

Noslēpumainā “Gorka”

Pēdējo dažu gadu laikā kompānija ar nosaukumu “Gorka” ir tikusi pie itin daudziem lieliem, valsts apmaksātiem pasūtījumiem – to skaitā ir daudzu ceļu un satiksmes mezglu būvniecība Maskavā, Pirogova slimnīcas, Tretjakova galerijas, vairāku teātru, kā arī bijušās Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādes paviljonu rekonstrukcijas darbi. Vislielākais un visskandalozākais pasūtījums bija ledus arēnas būvniecība Pēterburgā 2023. gada pasaules čempionāta vajadzībām – tās celtniecības laikā tāme no 25 miljardiem izauga līdz 40 miljardiem rubļu (no 330 līdz 530 miljoniem eiro). Nojaucot veco celtni, bojā gāja arī gados jauns celtnieks, taču lieki teikt, ka nekādus pārkāpumus būvnieka darbībās neatrada.

Tad arī žurnālisti no “Radio Svoboda” sāka šo kompāniju pētīt. Izrādījās, ka līdz 2020. gadam tā formāli bija piederējusi bijušajam Pēterburgas vicegubernatoram Vladimiram Lavlencevam, taču pēkšņi par tās 90% daļu īpašnieku bija kļuvis līdz tam nevienam nezināms biznesmenis Gavrils Frolovs. Savukārt Lavlencevs tika pie ļoti labi apmaksāta amata jau pieminētā Genādija Timčenko struktūrā.

Mūks no svētā Valaāma klostera

Kad žurnālisti sāka pētīt, kas ir mīklainais Frolovs, par viņu daudz nekas nebija zināms. Oficiālajos datos uzrādījās vien fakts, ka 2014. gadā viņš ir bijis dibinātājs divās nelielās dizaina kompānijās, kuras sākotnēji nodarbojušās ar Krievijas dievnamu interjeru aprīkošanu. Tomēr, veicot tālāko izmeklēšanu, ieskaitot pat fotogrāfiju salīdzināšanas programmu izmantošanu, izdevās noskaidrot, ka Frolovs pirms kļūšanas par uzņēmēju ir bijis vienas no Krievijas ietekmīgākās svētvietas – Valaāma klostera saimniecības daļas pārzinis arhidiakona pakāpē.

Krievijas pareizticīgo baznīcā precētiem ir atļauts būt tikai draudžu mācītājiem jeb “popiem” un vēl dažiem citiem viszemākās baznīcas hierarhijas pārstāvjiem. Lai iegūtu arhidiakona pakāpi un varētu pretendēt arī uz augstākiem amatiem, cilvēkam ir jāstājas mūku kārtā ar zvērēšanu ievērot celibātu, būt paklausīgam un atteikšanos no materiāliem labumiem.

Valaāma klostera atjaunošanā baznīca un valsts savulaik ir ieguldījusi vairākus desmitus miljardus rubļu, un ar turienes pēdējo gadu restaurācijas projektiem ir nodarbojies tieši Frolovs. Jāatzīmē, ka šo klosteri vairakkārt ir apmeklējis arī prezidents Putins.

Pētot abus pieminētos dizaina uzņēmumus, izrādījās, ka vienā no tiem kā līdzīpašniece uzrādās kāda 43 gadus vecā Natālija Brauninga – viņa savulaik bija studējusi Oksfordā angļu literatūru un 2002. gadā apprecējusi Pīteru Brauningu, kuram šobrīd pieder divas PR aģentūras. Laulātie ir izšķīrušies, un Brauninga atgriezusies Krievijā 2014. gadā, par ko kādā intervijā ir izteicies arī pats Timčenko.

Ap to laiku tad arī Brauninga un Frolovs, visticamāk, ir iepazinušies, un mūks tad arī nolēmis pamest baznīcas klēpi. Neoficiāla informācija vēsta, ka viņiem ir arī kopīgs bērns. Interesanti, ka abas dizaina firmas, kuras sākotnēji nodarbojās tikai ar baznīcu restaurēšanu, pēc visai neilga darbības perioda jau spēja piedāvāt “jebkāda izmēra VIP apartamentu dizainēšanu un pilnīgu izbūvi.” Visticamāk, ka Timčenko “slepenajam” znotam bija zināms ķēriens šajā biznesā, un oligarhs nolēma viņu izmantot lielākiem projektiem. Savukārt par dizaina uzņēmumu īpašnieku kļuva Frolova brālis.

Jau tradicionāli par Putinam pietuvināto oligarhu un viņu ģimenes locekļu reālo materiālo stāvokli Krievijā uzzināt ir arvien grūtāk, jo šīs ziņas tiek padarītas par valsts noslēpumu, taču, ņemot vērā kompānijas “Gorka” pasūtījumu apjomus, var rezumēt, ka bijušais mūks dažu gadu laikā ir spējis kļūt par ļoti bagātu cilvēku.

Valsts pasūtījumu “karalis” Timčenko

Šobrīd uzņēmēja bagātības apmērs pēc dažādiem vērtējumiem ir no 12 līdz 16 miljardiem dolāru un Timčenko pieder vairākas milzu kompānijas kas nodarbojas ar enerģētiku, investīcijām, naftas tirdzniecību, kā arī medijiem.

Veiksmes stāsts sākās, kad deviņdesmito gadu sākumā, viņš kā bijušais Krievijas ārējās tirdzniecības ministrijas darbinieks pārcēlās uz Somiju un nodibināja tur naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu “Gunvor”. Šī uzņēmuma starpniecības pakalpojumus kā uz burvju mājienu sāka izmantot faktiski visas Krievijas lielās valsts energokompānijas un dara to vēl šodien. Veiksmes pamatā esot arī varbūtība, ka “Gunvor” slēptais līdzīpašnieks ir arī Putins.

Ar Putinu Timčenko sadarbojas no laikiem, kad nākamais Krievijas prezidents vēl bija Pēterburgas mēra Sobčaka palīgs, kurš atbildēja tieši par ārējo tirdzniecību, tāpēc šī versija ir gluži ticama. Timčenko pieder arī bagātākais Krievijas hokeja līgas klubs, Sanktpēterburgas "SKA", un uzņēmējs arī uzspēlē hokeju kopā ar Putinu.

Tomēr vislielākais viņa bagātības avots ir spēja tikt pie lieliem un izdevīgiem valsts pasūtījumiem, taču apmaiņā pret tiem viņš sniedz Putinam zināmus pakalpojumus. Caur viņa un citu Putina draugu kompānijām gan bijusī vingrotāja Alīna Kabajeva, gan kāda Svetlana Krivonogiha, kuras tiek uzskatītas par Krievijas prezidenta ārlaulības bērnu mātēm, ir kļuvušas par miljardierēm.

2014. gadā pēc Krimas aneksijas Timčenko, kā Putinam īpaši pietuvināta persona, tika iekļauts sankciju sarakstā un dažās dienās pazaudēja aptuveni 1,5 miljardus dolāru. Šos zaudējumus gan viņš sen ir atguvis, jo pēdējos gadus ir regulāri atrodams valsts pasūtījumu saņēmēju pirmajā desmitniekā – turpat, kur visi pārējie Putina draugi.