Paradokss: vai Eiropa Lukašenko režīmu atbalsta ar miljardiem eiro? Eiro drukāšanā izmantojot baltkrievu linus…
Baltkrievijas valdošā režīma spējas sagrozīt faktus un melnu pataisīt par baltu nevienu vairs nepārsteidz. Tomēr izrādās, ka ir vēl neatklāti "brīnumi", kas eiropiešiem vārda tiešā nozīmē liek palikt mēmiem. Oficiālā mūsu kaimiņvalsts propaganda pamanījusies apgalvot, ka eiro banknotes tiek drukātas no Baltkrievijas linu šķiedrām. Izrādās - uz baltkrievu rēķina Eiropas Savienība stiprina savu valūtu!
Secinājums no šāda apgalvojuma varētu būt tikai viens: ikviens eirozonas iedzīvotājs, kurš savās rokās ir apgrozījis eiro banknoti netiešā veidā ir atbalstījis Lukašenko režīmu, jo kā nekā Eiropas Centrālā banka taču Baltkrievijai maksā par liniem, lai varētu nodrukāt savu naudiņu. Tā kā visā pasaulē apgrozībā ir miljardu miljardiem eiro banknošu, tad tajās ir “iestrādāta” arī daļa Baltkrievijas.
Baltkrievu lepnums pārvēršas par eirovalūtu
Tomēr visai dīvaini, ka šāds apgalvojums par Baltkrievijas linu milzīgo vērtību ir atrodams vienīgi un tikai Baltkrievijas informācijas telpā. No vietējo linu pārstrādes uzņēmumu interneta mājaslapām šī informācija pārceļojusi uz plašsaziņas līdzekļiem, kas jau tiek izplatīti starptautiskā mērogā.
Baltkrievijas nacionālās aviokompānijas “Belavia” žurnālā “On Air” rakstīts: “Eiro tika drukāts no baltkrievu liniem. Banknošu papīra izgatavošanai ražošanai beļģi Baltkrievijā iegādājās īso linu šķiedru. Linu šķiedra pēc savas kvalitātes tiek iedalīta otrajā, trešajā un ceturtajā šķirā. No trešās un ceturtās Baltkrievijā ražo maisus, bet no otrās celulozi. Tieši otrā šķira arī kļuva par Eiropas banknošu izejvielu”.
Savukārt NVS valstu televīzijas “Mir” Baltkrievijas birojs sagatavojis sižetu, kurā stāsta, ka “baltkrievu linus reiz nopirkusi Beļģija. Tā īso linšķiedru pievienoja eiro banknotēm. Izrādās, ka citās valstīs baltkrievu lini ir valūta. Un, lai gan baltkrievu rubļiem lini netiek pievienoti, iespējams, ka drīz baltkrievu lini tiks apmainīti pret valūtu”.
“Youtube” kanālā joprojām tiem publicēti videosižeti, kuros starp citu arī vēstīts, ka no Baltkrievijas linšķiedrām arī pašlaik tiek drukātas eiro banknotes.
Patiesībā tas nav nekas neparasts, ka banknotes drukā no izejvielas, kuras sastāvā ir linšķiedra. Viens no izplatītākajiem banknošu papīriem tiek ražots no kokvilnas. Naudas drukāšanai izgatavotais kokvilnas papīrs var būt izgatavots gan tikai no tīras kokvilnas, gan arī no celulozes, kurā 75% ir kokvilna un 25% linšķiedras. Tomēr apgalvojums, ka eiro tiek drukāts uz papīra, kura ražošanā izmantots lins, neatbilst patiesībai. Eiro simtprocentīgi tiek drukāts uz papīra, kas ražots no kokvilnas.
Politiskā kultūra – Baltkrievijas lins
Iespējams, baltkrievu oficiozi centušies pacelt sava lina vērtību, jo pēc Baltkrievijas diktatora, bijušā kolhoza priekšsēža Aleksandra Lukašenko ieskatiem lins Baltkrievijā ir ne tikai viens no lauksaimniecības nozares produktiem, bet arī “politiska kultūra”.
Pirms pieciem gadiem Lukašenko kādā sanāksmē teica: “Lins mums ir politiska kultūra. Paskatieties uz valsts ģerboni - tur ir lini”. Tādēļ arī viņš pavēlēja valstī izveidot spēcīgu linu holdingu, kas apvienotu Baltkrievijas linu fabrikas un saimniecības, un linu padarītu par ienesīgu biznesu.
Pirmā nodoma daļa īstenojās. Lielos uzņēmumos sāka apvienot. Tagad no pa visu valsti izkaisītām 43 linu fabrikām gan apvienošanas, gan vairāku likvidācijas rezultātā palikuši vien desmit linu kombināti. Bet par ienesīgiem gan tos nevar saukt.
Neatkarīgajam baltkrievu portālam thinktanks.by ekonomists Jaroslavs Romačuks situāciju ar Baltkrievijas linu fabrikām nodēvējis par visas Baltkrievijas ekonomikas spoguli, kurā redzamais attēls nav tas skaistākais: “Kad piecus, desmit, divdesmit piecus gadus milzīgu naudu tērē nerentablu uzņēmumu uzturēšanai, tos ar laiku jālikvidē. Tiem nav jēgas”.
Viņš uzsver, ka režīma “antisociālā un antizinātniskā” ekonomikas politika mākslīgi pie dzīvības uztur vēl pēc padomjlaika modeļa uzceltās linu fabrikas ar novecojušiem industrijas mehānismiem. Lins pats par sevi nav nekas slikts un lina produkcija var nest ieguvumus, bet jāiet laikam līdzi un vairs nevar strādāt ar “kolhoza metodēm”.
“Gandrīz visas linu rūpnīcās 2020. gadā strādāja sliktāk nekā 2019. gadā. Tātad, iespējams, likvidēto linu pārstrādes uzņēmumu skaits turpinās samazināties,” raksta thinktanks.by. Tikmēr baltkrievu propaganda vēsta, cik laba šogad bija padevusies linu raža.
Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra "Belta" vēsta par 2021. gada linu ražu:
Patiesība par eiro banknošu papīru
Jauns.lv interesējās no kā tad tiek gatavotas eiro banknotes, un vai to ražošanā tik tiešām izmanto Baltkrievijas linu, un, ja, jā, kā tas ir savienojams ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Baltkrieviju? Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns Jauns.lv teica:
“Jāuzsver, ka Eirosistēma naudas zīmju izgatavošanu uztic tikai tādiem uzņēmumiem, kas iziet īpašas drošības pārbaudes un stingri ievēro likumdošanu, tai skaitā sankciju noteikumus.
Eiro banknošu izgatavošana tiek organizēta centralizēti Eiropas Centrālās bankas (ECB) līmenī. Vienlaikus jāapšauba Baltkrievijas publikācijās minētā informācija, jo eiro banknošu izgatavošanā izmanto kokvilnu, nevis linus (linus izmanto, piemēram, ASV dolāru izgatavošanā)”.
Iespējams, varbūt arī kāda Beļģijas drukātava kādreiz celulozes izgatavošanai ir nopirkusi kādu Baltkrievijas linu partiju. Bet tas nevarētu būt eiro banknošu papīra izgatavošanai, jo nevar būt tā, ka Francijas, Vācijas un Itālijas centrālo banku drukātavas banknotes drukā uz viena papīra, bet Beļģijā uz cita. Eiro banknotēm ir vienots standarts, kurš strikti jāievēro.
ECB informē: “Tāpat kā pirmā izlaiduma banknotes, arī tagadējās banknotes iespiestas uz papīra, kas izgatavots no tīras kokvilnas šķiedrām un piedod tām raksturīgo stingrumu un izturību pret nolietojumu. Daži pretviltošanas elementi, piemēram, ūdenszīmes un papīrā iestrādātās joslas, ir daļa no banknotes papīra”.
Banknotes netiek drukātas, izmantojot tāda paša veida papīru, ko izmanto žurnāliem vai laikrakstiem. Tās tiek drukātas uz pamatnes, kas sastāv tikai no kokvilnas vai 75% kokvilnas un 25% lina maisījuma, vēstīts vērtspapīru spiestuvju un banknošu kolekcionāru resursos, kur arī minēts, ka eiro banknotes simtprocentīgi sastāv tikai no kokvilnas.
Eiro banknošu drukāšana:
ECB informē, ka eiro banknošu izejviela kokvilna nāk no “dažādiem pasaules reģioniem - Dienvidāfrikas, Āfrikas vai Centrālāzijas. Patiesība šīs eiro banknotēm izmantotās kokvilnas šķiedras varētu pat uzskatīt kokvilnas atkritumiem, jo tās ir zemākās šķiras jeb pārāk īsas, lai izmantotu tekstilizstrādājumu ražošanā, bet beigu galos, kā izrādās, tās pārvēršas, par visnotaļ stipru un vērtīgu valūtu.
Interneta žurnāls “PaySpace Magazine” raksts: “Kokvilna ir eiro banknošu papīra pamatsastāvdaļa. Izvēlētās šķiedras nevar izmantot tekstilrūpniecībā, jo tās ir par īsu aušanai, tāpēc tās iepērk papīrfabrikas, kas tās pārvērš kokvilnas papīrā. Kokvilnas šķiedras tiek balinātas ūdenī augstā spiedienā un augstā temperatūrā. Pēc tam papīra masa tiek ievadīta papīra mašīnā. Drošības papīrs veido pamatu banknošu izgatavošanai, un daži drošības elementi, piemēram, ūdenszīmes ir integrēti pašā papīrā. Ūdenszīmi iegūst, mainot papīra biezumu. Eiro banknošu papīrs tiek izplatīts 14 augstas drošības spiestuvēm Eiropā, kas ražo eiro banknotes.
Lai nodrošinātu nemainīgu banknošu kvalitāti, ECB izstrādāja vienotu kvalitātes vadības sistēmu. Visā ražošanas procesā tiek veikti simtiem manuālu un automatizētu testu, lai nodrošinātu atbilstību ECB standartiem. Piemēram, banknotēm tiek veikta plīsuma, netīrības un pat veļas mazgājamās mašīnas pārbaude, lai noteiktu to izturību”.
