Savulaik Latviju pārbiedējušais Lietuvas vilku bars atkal jandalējas
Viešviles valsts dabas rezervāta (apmēram 150 kilometrus no Latvijas robežas, netālu no Taureģes) administrācija publicējusi novērošanas kameru video, kurā redzams, kā jautri rotaļājas rezervātā mītošais neierasti kuplais vilku bars. Parasti vilku barā ir tikai no trim līdz pieciem īpatņiem, bet šajā gadījumā tur kopīgā spēlē un skriešanās sacensībās iesaistījās vismaz seši pelēči.
Jāatgādina, ka pērnā gada sākumā Viešviles Karšuvas mežā dzīvojošo vilku bars pamatīgi satrauca Latvijas iedzīvotājus.
Lietuvas dabas rezervātā uzņemtās vilku fotogrāfijas klejoja Latvijas interneta vidē ar parakstu, ka tajās redzams pa mūsu valsts ārēm – Līvānos un Rugājos - klejojošs nekontrolēts niknu vilku bars. Pēc kāda laika atklājās, ka attēlos redzams Viešviles rezervātā uzņemts vilku bars. Tad arī viltus ziņu atmaskotāji steidza izplatīt rakstus, ka viņi atmaskojuši “tipisku viltus ziņu”. Tomēr šai gadījumā arī varētu nebūt uzdarbojušies ļaunprātīgi viltus ziņu sacerētāji, jo Lietuvā Karšuva tiek dēvēta arī par Kārsavu, pat dažos latviešu vēsturiskajos rakstos Karšuva senāk tika saukta par Kārsavu, un tas jau ir gluži tāds pats nosaukums kā pilsētai Latgalē. Vienkārši Latvijas Kārsavai Lietuvā ir vārda māsa, tiesa gan ne pilsēta, bet gan sena Lietuvas dižkunigaitijas zeme.
Viešviles rezervāta administrācija savā “Facebook” kontā par Karšuvas vilkiem raksta: “Vērot savvaļas dzīvniekus to dabiskajā vidē ir aizraujošs piedzīvojums. Vilku bars no Karšuvas meža priecē ar jautrām rotaļām. Video redzami vismaz seši vilku ģimenes locekļi. Tik skaistus un dinamiskus kadrus var uzņemt retu reizi. Redzama visa vilku ģimene – gan jauni, gan veci.
Vilku ģimene droši vien ir laimīga, ka atgriezies kāds tās loceklis. Parasti vilku ģimenē nav vairāk par pieciem īpatņiem; kopš pavasara, kad izauguši un savās gaitās devušies jaunie vilcēni, barā dzīvo trīs, pieci vilki. Tomēr jāatzīmē, ka lielākajās vilku ģimenēs ir 8-12 pelēči, bet tas ir retums.
Viešviles dabas rezervāta vilku bars Karšuvas mežā:
Video redzams, ka viens no vilku instinktiem, tāpat kā suņiem, ir rakšana – viņi zemē noslēpj savu laupījumu. Šajā gadījumā izraktajā bedrē nekas nebija paslēpts. Bet rakt tomēr vajag…”
Vilki Latvijā
Kaut arī pērn Karšuvas vilku “pierakstīšana” Latvijai tika dēvēta par lieku panikas celšanu, no vilkiem tomēr būtu jāpiesargājas. Cilvēkiem viņi neuzbrūk, bet mājlopiem, it sevišķi aitām, gan.
Valsts meža dienesta (VMD) sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne informē: “Šogad Valsts meža dienests saņēmis informāciju par 33 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, tajos nogalinātas 74 aitas, četri liellopi, pieci suņi un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Savainotas 14 aitas un viena kaza. Visvairāk vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēts Ventspils novadā - seši uzbrukumi, tam seko Madonas un Augšdaugavas novads, katrā no tiem notikuši pieci uzbrukumi.
Īpaši no vilku uzbrukumiem septembra vidū cietusi kāda zemnieku saimniecība Madonas novadā, kur nedēļas laikā notika trīs atkārtoti vilku uzbrukumi. Šī saimniecība no plēsēju uzbrukumiem ir cietusi arī iepriekšējos gados. Uzbrukt mājlopiem vilki mēdz gadījumos, kad ir savainoti vai slimi, jo nav spēka vai veiklības noķert savvaļas dzīvnieku, vai arī sapratuši, ka tas ir ātrs un viegls veids, kā tikt pie barības.”
Vienlaikus VMD aicināja lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus: neatstāt lopus bez uzraudzības uz ilgu laiku, biežāk tos apsekot, vērot apkārtni, pārbaudīt, vai nav bojāti žogi, un sekot līdzi tam, vai tuvējā apkārtnē nav manītas lielo plēsēju klātbūtnes pazīmes, kā arī turēt lopus droši iežogotās teritorijās, sevišķi nakts laikā.
Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā stabils, un vilku izplatībai ir tendence pieaugt. Kopš medību sezonas sākuma ir nomedīti 144 vilki, kas ir vairāk nekā puse no šajā sezonā noteiktā limita (280 vilki).
VMD uzsver - nav pamata satraukties, ka vilki varētu uzbrukt iedzīvotājiem. Pēdējais zināmais gadījums, kad šis plēsējs uzbruka cilvēkam, bija 2001.gadā, un šai gadījumā vilks bija slims ar trakumsērgu. Ņemot vērā, ka vilkus Latvijā medī, dzīvniekiem no cilvēka ir dabiskās bailes un respekts. Sastapt šo plēsēju mežā ir maza iespējamība, vilks ir manīgs un no cilvēka vairās, vairumā gadījumu aizies prom, pirms cilvēks to vispār pamanīs. Tomēr, ja mežā sanācis vilku sastapt, nevajag tuvoties dzīvniekam un jādodas projām.
Tiek lēsts, ka Latvijas mežos pašlaik varētu būt ap 700 vilkiem. Tā kā vilcenei vienā metienā ir pieci, seši kucēni, tad var uzskatīt, ka, neskatoties uz nomedīto vilku skaitu, viņu skaits neiet mazumā, bet gan tieši otrādi – pieaug.
Viešviles dabas rezervāta vilku bars Karšuvas mežā:
