Londona atkārtoti brīdina Briseli par vienpusēju atkāpšanos no Ziemeļīrijas protokola
Lielbritānija pirmdien brīdinājusi Eiropas Savienību (ES), ka iedarbinās breksita vienošanās drošības klauzulu, ja Brisele nepiekritīs līguma grozījumiem, kas noregulētu situāciju tirdzniecībā ar Ziemeļīriju.
Breksita ministrs Deivids Frosts, uzrunājot Konservatīvās partijas kongresa delegātus, paziņoja, ka viņš sagatavos normatīvos dokumentus, lai atbalstītu valdības iepriekšējos priekšlikumus tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola grozījumiem.
Lai gan Frosts neminēja konkrētu laiku, kad valdība varētu iedarbināt protokola 16.pantu, kas ļauj jebkurai no pusēm vienpusējā kārtā atkāpties no vienošanās, ja atzīstams, ka protokols izsauc negatīvas sekas, britu laikraksti vēsta, ka tas varētu notikt jau novembra beigās.
ES iepriekš brīdinājusi, ka 16.panta iedarbināšana būšot "ārkārtīgi kaitīga" un ka Brisele uz to reaģēšot, izmantojot visas iespējas.
"Bez drīzas vienošanās par risinājumu mums būs jārīkojas, izmantojot protokola 16.panta drošības mehānismu, lai novērstu protokola ietekmi uz Ziemeļīriju," Mančestrā notiekošā ikgadējā toriju kongresa laikā norādīja Frosts, piebilstot, ka breksita vienošanās izjukusi vēl straujāk, nekā Londona gaidījusi.
"Galu galā tas var izrādīties vienīgais veids, kā glābt mūsu valsti, mūsu tautu, mūsu tirdzniecību, mūsu teritoriālo nedalāmību, miera procesu un priekšrocības ko sniedz lieliskā Apvienotā Karaliste, kuras locekļi mēs visi esam," uzsvēra ministrs.
Vēlākā sanāksmē Frosts piebilda, ka visdrīzākajā laikā jāsāk intensīvas sarunas ar Briseli, jo Lielbritānija vairs nevar ilgi gaidīt.
Savukārt Ziemeļīrijas lietu ministrs Brendons Luiss kongresa delegātiem norādīja, ka Londona 16.pantu joprojām nav iedarbinājusi vienīgi tāpēc, ka vēlas "vienoties par risinājumu, kas būtu saistošs un ilgtspējīgs".
Kopš Lielbritānija gada sākumā atstāja ES vienoto tirgu, radušās zināmas grūtības atsevišķu preču piegādē Ziemeļīrijai no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, un tas licis Londonai pieprasīt Ziemeļīrijas protokola grozīšanu.
Tikmēr Brisele atkārtoti uzsvērusi, ka negrasās atsākt sarunas par abu pušu labā ticībā parakstīto breksita vienošanos, un aicinājusi Lielbritāniju meklēt risinājumus, nevis draudēt.
"Mēs intensīvi strādājam, lai rastu praktiskus risinājumus dažiem sarežģījumiem, ko piedzīvo ļaudis Ziemeļīrijā, un mēs drīzumā grasāmies piedāvāt risinājumus," preses konferencē pirmdien izteicies Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Daniels Ferī.
Tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols ir 2020.gadā noslēgtās breksita vienošanās sastāvdaļa, un tas paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju un aizsargātu 1998.gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Taču izrādījies, ka muitas procedūru piemērošana precēm, kas Ziemeļīrijai tiek piegādātas no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, rada nesamērīgu nastu uzņēmējiem. Turklāt pret to asi iestājas Ziemeļīrijas unionisti, kas uzskata, ka šī kārtība draud atraut provinci no pārējās Lielbritānijas.
