Krievijas paziņojumi par 200 000 karavīru mācībās "Zapad 2021" ir blefs, norāda eksperts
Apgalvojumi par 200 000 karavīru iesaistīšanos Krievijas un Baltkrievijas mācībās "Zapad 2021" ir blefs un hibrīdkara elements, šodien Latvijas Aizsardzības ministrijas organizētajā tiešsaistes diskusijā "Mācības "Zapad 2021" - kam gatavojas uzbrukt Krievija?", norādīja atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Igors Rajevs.
Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki no šā gada 10. līdz 16.septembrim kopumā 14 poligonos Krievijā un Baltkrievijā aizvadīja stratēģiskā līmeņa militārās mācības "Zapad 2021". Krievija apgalvoja, ka tajās piedalījās aptuveni 200 000 karavīru.
Bijušais Sauszemes spēku komandieris Rajevs norādīja, ka 200 000 karavīru varēja būt, ja ieskaita tos, kuri "Voroņežā vārīja putru", taču reāli mācībās darbojās būtiski mazāks karavīru skaits.
Viņaprāt, paziņojums par 200 000 karavīru ir vērtējams kā hibrīdkara elements un "ziņa mums, lai mēs baidītos, ka atnāks mūs nogalināt".
Atvaļinātais kapteinis un militārajiem jautājumiem veltītā bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš diskusijā norādīja, ka patiesībā "Zapad" sākās jau pavasarī, kad notika vairākas citas mazāka mēroga mācības. Lai arī katru reizi "Zapad" mācībās scenārijs mainās, šogad bija vērojams "pretpartizānu" taktikas akcents.
Tāpat Vērdiņš vērsa uzmanību, ka "Zapad" gaitā notika arī finanšu dienestu mācības. Tas liecina, ka Krievija mācās, lai apgūtu prasmes, kā kara apstākļos nodrošināt finanšu sistēmu. "Viņi gatavojas ilgstošam karam, pilnīgi absolūtai izolācijai," uzsvēra Vērdiņš.
Politologs un bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors diskusijā norādīja, ka Krievijā galvenais mērķis ir palikt pie varas tās prezidentam Vladimiram Putinam, taču viņš patlaban neredz, kurai valstij Krievija varētu uzbrukt, jo nav redzamu iemeslu Krievijas elitei to darīt.
Kudors gan vērsa uzmanību, ka Krievijas instrumentu klāstā ir tā dēvētie "iesaldētie" konflikti, kuriem nepieciešamības gadījumā var "pieliet eļļu".
Diskusijas turpinājumā Rajevs vērsa uzmanību, ka tā ir kļūda Krieviju mērīt pēc demokrātiskas valsts standartiem. Putina režīms darīs visu, lai paliktu pie varas un, ja vajadzēs, tad izmantos militāro spēku.
Rajevs arī uzskata, ka patlaban Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir daudz vājāks un atkarīgāks no Krievijas nekā iepriekš. Krievija vēlas Baltkrievijā izveidot savas bāzes un tagad spērusi soli šī mērķa sasniegšanai. Ja Baltkrievijas politiskajā varā nekas nemainīsies, tad Krievija to panākšot.
Papildinot Rajeva teikto, Vērdiņš norādīja, ka Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā būs vairāk tehnikas jeb "dzelžu" ziņā. Turklāt Krievija, bruņojot Baltkrieviju, mēģina izdarīt spiedienu uz Ukrainu.
Jau ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki no šā gada 10. līdz 16.septembrim kopumā 14 poligonos Krievijā un Baltkrievijā aizvadīja stratēģiskā līmeņa militārās mācības "Zapad 2021". Krievija apgalvoja, ka tajās piedalījās aptuveni 200 000 karavīru un bija iesaistītas 80 lidmašīnas un helikopteri, 15 kuģi, kā arī 300 tanki.
Lai gan Krievija uzsvērusi, ka mācībām bijis aizsardzības raksturs, virkne Rietumeiropas ekspertu norādījuši, ka šīs mācības nav bijušas atklātas, vairojot neuzticību pušu starpā, kā arī ņemot vērā saspringto politisko gaisotni Krievijas, Baltkrievijas un Rietumu valstu vidū.
Militārās mācības "Zapad 2021" sakrita ar laiku, kad Krievija turpina militāro agresiju Ukrainā, bet tās sabiedrotā - Baltkrievija - uzsākusi hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, sūtot simtiem Tuvo Austrumu valstu migrantu pāri Rietumu robežām.
