Pat akmeņi nav mūžīgi: pasaulslavenajam Stounhendžas piemineklim nepieciešams remonts
Plaisas un caurumi parādījušies vertikālajos laukakmeņos, kas veido angļu megalītu Stounhendžu. Slavenā tūrisma vieta tiks labota pirmo reizi vairāk nekā 60 gadu laikā, vēsta BBC.
Skenēšana ar lāzeru parādīja, ka pīlāri, pārsedzes un tos kopā saturošā mūsdienu java ir pakļāvusies erozijai. Zinātnieki apgalvo, ka sapratuši, kā Stounhendža tikusi celta, tomēr ne visus tas pārliecina.
Restauratori plāno pabeigt darbu pēc divām nedēļām.
Ap pīlāriem tiks uzstādītas sastatnes, lai darbinieki droši varētu nokļūt akmens konstrukcijas augšpusē un aizstāt iznīcināto betonu ar kaļķi.
"Stounhendža starp līdzīgām struktūrām ir unikāla ar tās dolmenu kvalitāti un to saturošajām saitēm. Bet četrarpus tūkstošu gadu laikā piedzīvotie vēji un lietus atstājuši savas pēdas. Nepieciešami aizsardzības pasākumi, lai saglabātu šo izcilo pieminekli," uzskata Stounhendžas vecākā kuratore Hetere Sebīra.
Stounhendža ir viens no vecākajiem pasaules civilizācijas pieminekļiem. Saskaņā ar radiooglekļa analīzi akmens konstrukcija netālu no Solsberi tika uzcelta aptuveni vienlaicīgi ar Heopsa piramīdu, kas ir vecākā no trim Gīzas piramīdām, kā arī lielākā no visām Ēģiptes piramīdām. Eģiptologi uzskata, ka Heopsa piramīda tikusi celta Ēģiptes 4. dinastijas faraona Heopsa valdīšanas laikā (2589.–2566. gads p.m.ē.). Tās arhitekts bija virspriesteris Hemiunu. Heopsa piramīdu uzcēla 10–20 gadu laikā ap 2560. gadu p.m.ē. Piramīda celta no gludiem, apskaldītiem, precīzi savienotiem kaļķakmens blokiem, katrs no tiem sver vairākas tonnas. Tikmēr Stounhendža tapa trīs posmos laikā no 3100. gada p.m.ē. līdz 1600. gadam p.m.ē. Arheologi domā, ka apkārtējais zemes valnis un grāvis ir veidoti ap 3100. gadu p.m.ē., bet stāvošie akmeņi tika uzcelti laika periodā no 2400. un 2200. gadu p.m.ē
Tūkstošiem cilvēku Stounhendžā atzīmē vasaras saulgriežus
Lielbritānijā druīdi piektdien vadīja tūkstošiem cilvēku, kas pasaules mantojumā ietvertajā Stounhendžā ieradušies atzīmēt vasaras saulgriežus.
Kur radās Stounhendža? Angļu megalīta pēdas ved uz Velsu
Stounhendža ir vertikāli uzstādītu akmens pīlāru aplis ar 110 metru diametru.
Atšķirībā no Ēģipres piramīdām, par Srounhendžas nozīmi un civilizāciju, kas to radījusi, nekas nav zināms. Ķeltu druīdi, ar kuriem Jūlijs Cēzars kontaktējas pirms vairāk nekā 2 tūkstošiem gadu, par to zināja ne vairāk kā zinātnieki šodien. Daži pētnieki uzskata, ka Stounhendža ir Saules templis.
Stounhendžas apļa iekšpusē ir atrodami mazāki akmens bluķi, kuru masa ir no 2 līdz 5 tonnām. Tie tiek saukti par zilajiem akmeņiem, jo ir zilganā krāsā, kad kļūst mitri. 30 no šiem akmeņiem ir no diabaza, 5 ir no riolīta, vēl citi 5 ir no dažādiem magmatiskajiem iežiem, bet pēdējie 3 ir no smilšakmens.
1986. gadā Stounhendža, kā arī tās tuvumā esošā Eivberija un citi apkārtējie pieminekļi tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Kā vasaras saulgriežus svin mītiskajā Stounhedžā, Lielbritānijā
Senā pieminekļa tuvumā nav akmeņlauztuvju. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem, milzu akmens monolīti varēja tikt atgādāti no 240 kilometru attālumā esošās Velsas. Zinātnieki brīnās, kā senčiem ar tolaik primitīvajām tehnoloģijām tas izdevās.
