Kabulas iedzīvotāji bažīgi, ka talibi aizvērs videospēļu kafejnīcas

Kabulas students Ahmeds Šoibs stāsta: "Valdībai vajadzētu radīt darba iespējas jauniešiem, nodrošinām mums drošību, netraucēt atpūsties un izveidot mums izklaides parkus. Pēdējo nedēļu laikā krasi pieaudzis bezdarbs. Mēs ciešam no bezdarba, tāpēc nākam šeit spēlēt spēles. Ko mēs darīsim, ja viņi aizslēgs šīs spēļu kafejnīcas?"

Cits Kabulas iedzīvotājs Šahs Mujebs saka: „Kopš ieradās Islāma Emirāts, paldies Dievam, ir drošība, bet nav darba. Tā kā nav citas izklaides vietas, mēs nākam šeit, lai labi pavadītu laiku.”

Videospēļu kafejnīcas īpašnieks Ahmeds Džavads stāsta: "Agrāk cilvēkiem bija ļoti jautri, jo iepriekšējā valdība neradīja šķēršļus, bet tagad tauta neuzdrošinās šeit nākt, jo baidās, ka viņi arestēs cilvēkus, nogādās policijas iecirknī un sitīs ar pātagām. Tāpēc daudzi Kabulas jaunieši ir nobijušies un nenāk uz spēļu veikaliem. Cilvēku interese par spēļu kafejnīcām ir ievērojami samazinājusies, un mēs visi no tā ciešam."

"Situācija ar nodarbinātību ir slikta visā Afganistānā, ja viņi slēgs arī šo vietu, tad pārtrauks arī mūsu darbu. Mēs šajās spēļu kafejnīcās esam ieguldījuši visus savus līdzekļus. Ja talibi slēgs kafejnīcas, viņi sadalīs arī mūsu ģimeņu maizi. Mēs šeit strādājam pa diviem vai trijiem, ja kafejnīca tiks slēgta, mēs paliksim bez darba. Mums nav citu darba iespēju," turpina Džavads.

Jauns.lv jau vēstīja, ka noslēdzoties ASV un citu ārvalstu militāro kontingentu izvešanai no Afganistānas, talibi šomēnes izvērsa vispārēju uzbrukuma operāciju un īsā laikā savās rokās sagrāba teju visu valsts teritoriju, bet 15.augustā viņu rokās krita arī galvaspilsēta Kabula.

Kabulas lidostu, kur divas nedēļas notika vērienīga ārzemnieku un apdraudēto afgāņu evakuācijas operācija, pēdējā ASV karavīru grupa pameta naktī uz otrdienu, noslēdzot 20 gadus ilgušo ASV militāro misiju Afganistānā.

ASV īstenotajā evakuācijā Afganistānu atstājuši apmēram 123 000 cilvēku - amerikāņi, afgāņi un citu valstu pilsoņi, bet vēl daudzi citi gaida iespēju pamest talibu kontrolē nonākušo valsti. Evakuācijas operācijas veica arī citas valstis.

Lēmumi, kurus talibi pieņems tuvākajās dienās pēc ASV karaspēka izvešanas, uz ilgu laiku ietekmēs Afganistānas nākotni. Radikālo islāmistu kaujinieku grupējums iesaistījies sarunās par jaunās valdības veidošanu ar Hamidu Karzai, kurš bija pirmais, kas pēc ASV iebrukuma sēdās Afganistānas prezidenta krēslā, un ar Abdullu Abdullu, kas tiek uzskatīts par otro ietekmīgāko līdzšinējā režīma pārstāvi. Preses konferencēs un intervijās Rietumu medijiem talibu pārstāvji apgalvo, ka viņu valdība būšot iekļaujošāka nekā tā, ko talibi vadīja pirms ASV iebrukuma, sola amnestiju tiem afgāņiem, kas sadarbojušies ar līdzšinējo valdību un piedalījušies karadarbībā pretējā pusē, kā arī pauž apņēmību apkarot korupciju.

Talibu pārstāvis Zabihulla Mudžahids arī izteicies, ka grupējuma vara šoreiz būšot maigāka un sievietēm tikšot atļauts strādāt zināmās nozarēs, bet meitenēm - iegūt izglītību, lai gan no zēniem stingri nošķirtās klasēs. Talibi arī apgalvojuši, ka mediji varēšot turpināt savu darbu kā līdz šim.

Tomēr daudzi gan Kabulā, gan ārpus Afganistānas izturas skeptiski pret talibu solījumiem un saglabā aizdomas, ka drīz vien grupējums atgriezīsies pie kārtības, kas bija raksturīga talibu režīmam pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē - savas islāma interpretācijas uzspiešana, savu oponentu nežēlīga sodīšana un sieviešu faktiska ieslodzīšana, to eksistenci ierobežojot vienīgi ar ģimenes dzīvi. "Talibi pieliks visus spēkus, lai liegtu sievietēm to pamattiesības. Pasaule nedrīkst novērsties (..) vai ļaut sevi maldināt šajā jautājumā," neskatoties uz grupējuma solījumiem, tviterī brīdina Afganistānas Neatkarīgās cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Šaharzada Akbara.

Arī deviņdesmito gadu vidū daļa afgāņu talibus sveica pateicībā par kārtības ieviešanu valstī un par asiņainā pilsoņkara izbeigšanu. Lai gan talibi visus pārsteiguši ar to, cik straujā tempā tie sagrābuši kontroli pār visu valsti, nav skaidrs, cik lielā mērā grupējuma līderi ir spējīgi apvaldīt savus radikāli noskaņotos, gados jaunos un mazizglītotos sekotājus.

Tomēr no talibu puses vērojami zināmi centieni ieturēt citu kursu. Afganistānas politiku pastāvīgi raksturojušas etniskās un reliģiskās pretišķības, un valsts pārvaldītājiem ilgu laiku nav izdevies panākt dzīvotspējīgu vienošanos par savstarpējo varas sadali. Lai izvairītos no kārtējā pilsoņkara, talibu līderiem, kas savā vairumā pārstāv puštunus, nepieciešams rast kopsaucēju ar etnisko uzbeku, tadžiku un hazāru vadoņiem, kas bauda ietekmi reģionālajā līmenī.

Šo uzdevumu papildus sarežģī apstāklis, ka tagad arī pašiem talibiem nākas rēķināties ar terorisma draudiem, ko rada grupējuma "Islāma valsts" vietējais atzars. Digitālajā laikmetā, kad ar mobilo tālruni uzņemtu attēlu jau pēc mirkļa var ieraudzīt visa pasaule, varas uzturēšana ar terora palīdzību atkal var novest Afganistānu starptautiskā izolācijā un destabilizēt talibu režīmu.

"Talibi būs citādi, nekā bija, taču vai ar to pietiks, lai pietiekami nomierinātu starptautisko sabiedrību, ir cits jautājums," norāda vēsturnieks Kārters Malkasjans, kura spalvai pieder grāmata "The American War in Afghanistan: A History" (Amerikas karš Afganistānā: Vēsture). "Sievietēm dzīve būs sliktāka. Atriebības un tamlīdzīgas lietas, domājams, ir visai ticamas." Tomēr Malkasjans atzīst, ka, viņaprāt, talibu režīms nebūs tik brutāls kā deviņdesmitajos gados.