Norvēģijā notiek parlamenta vēlēšanas, kur dominē klimata pārmaiņas un pieaugošā labklājības plaisa
Norvēģijā pirmdien notiek parlamenta vēlēšanas, kuras, domājams, novedīs pie premjerministres Ernas Sūlbergas vadītās valdības nomaiņas.
Aptaujas liecina, ka pieaudzis atbalsts kreisi centriskajai Darba partijai (DNA), un tas nozīmē, ka Sūlbergu, kura pārstāv konservatīvos, premjera krēslā var nomainīt DNA līderis Jūnass Gars Stēre.
Lai gan oficiālā balsošanas diena ir pirmdiena, gandrīz pusē pilsētu vēlēšanu iecirkņi bija atvērti jau svētdien.
Taču iespēja nobalsot priekšlaicīgi bija pieejama jau agrāk, un to izmantojuši aptuveni 1,65 miljoni norvēģu jeb 42% no 3,9 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņu ierobežošanai un vides aizsardzībai, kā arī ar to saistītajai naftas ieguves politikai.
Naftas industrija palīdzējusi Norvēģijai kļūt par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē, taču pieaugot satraukumam par klimata pārmaiņām, daļa norvēģu pieprasa pāreju uz ekonomiku, kas būtu mazāk atkarīga no naftas ieguves.
Drūmās prognozes, ko saturēja pirms mēneša publicētais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ziņojums, vairojis DNA un vairāku mazāku partiju popularitāti, jo to programmas satur ambiciozus klimata pārmaiņu apkarošanas plānus.
Vēl pirms gada Sūlbergas pozīcijas aptaujās bija stabilas, ko galvenokārt varēja skaidrot ar Norvēģijas relatīvi sekmīgo cīņu ar Covid-19 pandēmiju.
Taču kopš tā laika atbalsts konservatīvajiem mazinājies, kamēr DNA popularitāte sākusi augt.
60 gadus vecā Sūlberga pie varas atrodas kopš 2013.gada.
Savukārt 61 gadu vecais Stēre ieņēmis ārlietu ministra amatu iepriekšējā valdībā, kuru vadīja toreizējais DNA līderis un pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
2017.gadā notikušajās vēlēšanās centriski labējo partiju bloks, kurā ietilpst Sūlbergas vadītie konservatīvie, labēji populistiskā Progresa partija un divas nelielas centriskas partijas, izcīnīja 89 no 169 deputātu vietām.
