Āfrikā tikai 3% vakcinēto, bet zemāka saslimstība nekā citviet pasaulē. Kāpēc tā?
Kamēr Eiropas Savienībā un ASV vakcinēti vairāk nekā 50% cilvēku, tikmēr Āfrikā tikai 3%, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Lai arī kopš jūlija Āfrikā ir palielinājies Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits, tomēr kopumā pandēmijas ietekme uz Subsahāras Āfriku joprojām ir ievērojami zemāka salīdzinājumā ar Ameriku, Eiropu un Āziju. Kāpēc tā?
Ir ierosināti vairāki faktori, kas potenciāli varētu izskaidrot Covid-19 slimības zemo izplatības rādītāju.
Veselības nozares analītiķe Janika Adamsa žurnālā "Global Health: Science and Practice" aplūkojusi pāris iespējamos skaidrojumus.
Subsahāras Āfrikas demogrāfija: cik veci ir tur dzīvojošie cilvēki?
Vecums ir novērots kā nozīmīgs Covid-19 slimības riska faktors.
Ja aplūko vidējo iedzīvotāju vecumu Amerikā, Eiropā vai Āzijā, tad redzams, ka Āfrikā tas ir krietni zemāks.
Kamēr Āzijā vidējais vecums ir 32, Amerikā 38, Eiropā - 43 gadi, tikmēr Āfrikā vien 20 gadi.
Kā zināms, vissmagāk Covid-19 lielākoties skar ļaudis vecumā virs 65 gadiem.
Savukārt, ja aplūko, piemēram, divas valstis, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīgas - Kanādu un Ugandu, tad var redzēt, ka Kanādā ir reģistrēti gandrīz 1,5 miljoni Covid-19 gadījumu un 27 000 nāves gadījumu, kamēr Ugandā - 121 000 Covid-19 gadījumu un 3000 nāves gadījumu. Šeit gan svarīgi atzīmēt, ka Kanādā vidējais vecums ir 41 gads, kamēr Ugandā tikai 16 gadi. Ja Kanādā 18% iedzīvotaju ir vecumā virs 65 gadiem, tad Ugandā tādi ir vien 2%.
Valstis, kurās ir lielāks vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, visticamāk, cieš vissmagāk.
Veco ļaužu aprūpes nami
Lielākā daļa vecāka gadagājuma cilvēku Subsahāras Āfrikā nedzīvo aprūpes namos. Kā zināms, tieši tur infekcija izplatījusies strauji. Pirmā pandēmijas viļņa laikā tieši šajās iestādēs Kanādā tika konstatēts 81% no kopējiem nāves gadījumiem.
Āfrikā veco ļaužu aprūpe galvenokārt tiek uzticēta ģimenēm. Izņēmums ir Dienvidāfrika, kura ir vissmagāk cietusī valsts Subsahāras Āfrikā. Jāteic, ka pirmā viļņa laikā 33% Covid-19 uzliesmojumu Dienvidāfrikā notika tieši aprūpes iestādēs.
Ierobežotais Covid-19 testu skaits
Iespējams, ka izplatība ir stipri augstāka nekā parādās datos. Āfrikā ir ierobežots SARS-CoV-2 pieejamo testu skaits.
Pastāv bažas, ka ierobežotās SARS-CoV-2 pārbaudes, iespējams, izraisījušas ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu nepietiekamu uzskaiti. Testēšanas līmenis Āfrikā ir bijis zems salīdzinājumā ar citām pasaules vietām.
Iespējams, spēcīgāka organisma aizsardzība pret koronavīrusiem
Iepriekšēja saskare ar līdzīgiem cirkulējošiem vīrusiem varētu samazināt Covid-19 slimības smagumu, ja cilvēkiem pirms tam izveidojušās antivielas. Tiek pieļauts, ka iepriekšēja koronavīrusu iedarbība uz organismu izraisa mazāku nāves iespējamību un zemāku slimības smagumu salīdzinājumā ar tiem, kuri iepriekš nav saskarušies ar līdzīgām infekcijām. Cilvēka un sikspārņa mijiedarbība ir izplatīta dažos Āfrikas reģionos.
Efektīva valdības reakcija
Iespējams, nozīmīga loma bija vairāku Āfrikas valdību un veselības organizāciju ātrajai reakcijai. Pandēmijas sākumā tika veikti vairāki pasākumi, tostarp lidojumu apturēšana no Ķīnas un robežu slēgšana 40 Āfrikas valstīs.
Atšķirībā no valstīm ar lieliem ienākumiem, kas koncentrējas uz neinfekcijas slimībām, Subsahāras Āfrikas veselības organizācijas koncentrējas uz infekcijas slimībām.
Kāpēc lielākā saslimstība tieši Dienvidāfrikā?
Atšķirībā no pārējās Subsahāras Āfrikas, Dienvidāfrikā ir bijis lielāks ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un nāves gadījumu īpatsvars. Jāteic, ka tur, piemēram, vidējais vecums ir 27 gadi. Tāpat tur vairāk izplatīti sociālās aprūpes nami.
Turklāt arī augstāks HIV un tuberkulozes līmenis Dienvidāfrikā varētu būt saistīts ar augstāku Covid-19 mirstības līmeni.
Tāpat Dienvidāfrikai ir arī labākas diagnostikas iespējas un veselības aprūpes dokumentācija nekā citām Āfrikas valstīm. Tas var uzrādīt augstāku statistiku.