Kāda rādās talibu varā esošās Afganistānas nākotne

Tagad gan Savienotajām Valstīm, gan to sabiedrotajiem, gan to pretiniekiem, tostarp Krievijai un Ķīnai, nākas pārgrupēties un izvērtēt savas turpmākās attiecības ar talibiem, kas, noslēdzoties ASV un NATO militāro kontingentu aiziešanai, neticamā ātrumā sagrābuši varu faktiski visā Afganistānā. Haoss, kādā amerikāņi atstāja Afganistānu pēc Ašrafa Gani režīma sabrukuma, tikai papildus demonstrē, cik trausla ir valsts to milzīgo problēmu priekšā, kas afgāņus sagaida nākotnē.

Pēc aptuveni 120 000 cilvēku evakuēšanas Vašingtona uzstāj, ka tā gādās par palīdzības sniegšanu tiem amerikāņiem, kas vēl palikuši Afganistānā. Tomēr mazāk skaidrs it to desmitiem tūkstošiem afgāņu liktenis, kuru vidū ir nevalstisko organizāciju darbinieki (NVO), žurnālisti un citas personas, kam varētu draudēt jaunā režīma atriebība un kas, iespējams, joprojām vēlētos valsti atstāt, taču tā arī nespēja izlauzties līdz Kabulas lidostai, pirms no tās pacēlās pēdējā lidmašīna.

Kas notiks ar ļaudīm, kurus nepaspēja evakuēt?

ASV armijas galvenās pavēlniecības komandieris ģenerālis Kenets "Frenks" Makenzijs pirmdien paziņoja, ka to amerikāņu skaits, kas joprojām palikuši Afganistānā, mērāms "nedaudzos simtos" un ka Valsts departaments spers visus iespējamos diplomātiskos soļus līdz pat militārām operācijām, lai evakuētu Savienoto Valstu pilsoņus. "Mēs tupināsim darbu, lai viņiem palīdzētu," pirmdienas vakarā apsolīja arī valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Sarežģītāks jautājums ir par to afgāņu likteni, kas sadarbojās ar ASV armiju vai ar Vašingtonas atbalstīto Afganistānas valdību, kā arī par to ļaužu nākotni, kam varētu draudēt atriebība vai apspiešana no talibu puses, tostarp sievietēm un meitenēm vai etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem, skolotājiem, labdarības organizāciju un citu NVO darbiniekiem.

"Domāju, ka tikai retajam no tiem afgāņiem, kas pēdējo 20 gadu laikā sadarbojās ar mums un citiem koalīcijas spēkiem, izdevās izkļūt," sarunā ar "Bloomberg Television" atzinis bijušais nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Uz jautājumu par Afganistānā palikušajiem amerikāņiem viņš atbildējis: "Ļoti bažījos, ka viņi [arī] no turienes neizkļūs."

Gan Vašingtona, gan tās sabiedrotie Eiropā apgalvo, ka turpinās atbalstīt evakuācijas organizēšanu no Afganistānas, un svētdien ASV Valsts departaments paziņoja, ka panākta vienošanās ar talibu līderiem, ka tie ļaušot cilvēkiem izceļot no valsts arī pēc 31.augusta, kas bija galīgais amerikāņu karavīru izvešanas termiņš.

"Talibi apņēmušies gādāt par drošu izceļošanu, un pasaule turēs viņus pie vārda," teikts pirmdien izplatītajā ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumā. "Tas ietvers turpmāku diplomātisko rīcību un koordināciju ar partneriem reģionā, lai atsāktu lidostas darbību, kas ļautu arī turpmāk izceļot tiem, kas vēlas, un piegādāt humāno palīdzību Afganistānas tautai."

Kā izpaudīsies talibu vara?

Lēmumi, kurus talibi pieņems tuvākajās dienās pēc ASV karaspēka izvešanas, uz ilgu laiku ietekmēs Afganistānas nākotni. Radikālo islāmistu kaujinieku grupējums iesaistījies sarunās par jaunās valdības veidošanu ar Hamidu Karzai, kurš bija pirmais, kas pēc ASV iebrukuma sēdās Afganistānas prezidenta krēslā, un ar Abdullu Abdullu, kas tiek uzskatīts par otro ietekmīgāko līdzšinējā režīma pārstāvi. Preses konferencēs un intervijās Rietumu medijiem talibu pārstāvji apgalvo, ka viņu valdība būšot iekļaujošāka nekā tā, ko talibi vadīja pirms ASV iebrukuma, sola amnestiju tiem afgāņiem, kas sadarbojušies ar līdzšinējo valdību un piedalījušies karadarbībā pretējā pusē, kā arī pauž apņēmību apkarot korupciju.

Talibu pārstāvis Zabihulla Mudžahids arī izteicies, ka grupējuma vara šoreiz būšot maigāka un sievietēm tikšot atļauts strādāt zināmās nozarēs, bet meitenēm - iegūt izglītību, lai gan no zēniem stingri nošķirtās klasēs. Talibi arī apgalvojuši, ka mediji varēšot turpināt savu darbu kā līdz šim.

Tomēr daudzi gan Kabulā, gan ārpus Afganistānas izturas skeptiski pret talibu solījumiem un saglabā aizdomas, ka drīz vien grupējums atgriezīsies pie kārtības, kas bija raksturīga talibu režīmam pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē - savas islāma interpretācijas uzspiešana, savu oponentu nežēlīga sodīšana un sieviešu faktiska ieslodzīšana, to eksistenci ierobežojot vienīgi ar ģimenes dzīvi. "Talibi pieliks visus spēkus, lai liegtu sievietēm to pamattiesības. Pasaule nedrīkst novērsties (..) vai ļaut sevi maldināt šajā jautājumā," neskatoties uz grupējuma solījumiem, tviterī brīdina Afganistānas Neatkarīgās cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Šaharzada Akbara.

Arī deviņdesmito gadu vidū daļa afgāņu talibus sveica pateicībā par kārtības ieviešanu valstī un par asiņainā pilsoņkara izbeigšanu. Lai gan talibi visus pārsteiguši ar to, cik straujā tempā tie sagrābuši kontroli pār visu valsti, nav skaidrs, cik lielā mērā grupējuma līderi ir spējīgi apvaldīt savus radikāli noskaņotos, gados jaunos un mazizglītotos sekotājus.

Tomēr no talibu puses vērojami zināmi centieni ieturēt citu kursu. Afganistānas politiku pastāvīgi raksturojušas etniskās un reliģiskās pretišķības, un valsts pārvaldītājiem ilgu laiku nav izdevies panākt dzīvotspējīgu vienošanos par savstarpējo varas sadali. Lai izvairītos no kārtējā pilsoņkara, talibu līderiem, kas savā vairumā pārstāv puštunus, nepieciešams rast kopsaucēju ar etnisko uzbeku, tadžiku un hazāru vadoņiem, kas bauda ietekmi reģionālajā līmenī.

Šo uzdevumu papildus sarežģī apstāklis, ka tagad arī pašiem talibiem nākas rēķināties ar terorisma draudiem, ko rada grupējuma "Islāma valsts" vietējais atzars. Digitālajā laikmetā, kad ar mobilo tālruni uzņemtu attēlu jau pēc mirkļa var ieraudzīt visa pasaule, varas uzturēšana ar terora palīdzību atkal var novest Afganistānu starptautiskā izolācijā un destabilizēt talibu režīmu.

"Talibi būs citādi, nekā bija, taču vai ar to pietiks, lai pietiekami nomierinātu starptautisko sabiedrību, ir cits jautājums," norāda vēsturnieks Kārters Malkasjans, kura spalvai pieder grāmata "The American War in Afghanistan: A History" (Amerikas karš Afganistānā: Vēsture). "Sievietēm dzīve būs sliktāka. Atriebības un tamlīdzīgas lietas, domājams, ir visai ticamas." Tomēr Malkasjans atzīst, ka, viņaprāt, talibu režīms nebūs tik brutāls kā deviņdesmitajos gados.

Vai pasaule atzīs talibu režīmu?

Talibi izrādījuši vēlmi kļūt par atzītiem starptautiskās sabiedrības locekļiem, kā arī apliecinājuši, ka neļaus savu teritoriju izmantot kā bāzi teroristiskajiem grupējumiem, lai gatavotu uzbrukumus citām valstīm. Šis solījums faktiski bija galvenais punkts, kad Vašingtona slēdza ar grupējumu vienošanos par ASV karaspēka izvešanu.

Taču ASV un to sabiedrotajiem jautājums par talibu režīma atzīšanu ir iespējami politiski sprādzienbīstama diplomātiska problēma, un kāda augsta ranga Valsts departamenta amatpersona pirmdien izteikusies, ka Afganistānas jaunās valdības atzīšana, lai kas notiktu, drīzumā nav gaidāma.

Tomēr visā evakuācijas laikā Savienoto Valstu diplomāti risināja pastāvīgas sarunas ar talibiem, lai nodrošinātu evakuējamo plūsmu uz Kabulas lidostu, un ASV amatpersonas, tostarp Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss, savas darbības nepārtraukti koordinēja ar grupējuma līderiem.

Taču šos manevrus asai kritikai un izsmieklam pakļāvuši Baidena politiskie oponenti, bet daži sabiedrotie, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, uzsvēruši, ka talibus nedrīkst atzīt par Afganistānas pārvaldītājiem. Tikmēr Baltais nams līdz šim centies šo problēmu apiet. Baidens gan izteicies, ka Afganistānas valdības leģitimitāte būšot atkarīga no tā, vai talibi ievēros starptautiskās saistības un neļaus savā teritorijā nostiprināties teroristu grupējumiem.

Lai gan ielaisties attiecībās ar talibiem ASV ir politiski riskanti, alternatīva var būt vēl riskantāka. Afganistāna kā neveiksmīga valsts vai pilsoņkara atsākšanās var valsts teritoriju pārvērst par placdarmu teroristiem, kas plāno uzbrukumus Savienotajām Valstīm.

Tikmēr talibi jau izveidojuši darba kontaktus ar tādām reģiona valstīm kā Pakistāna, Irāna, Krievija un Ķīna, lai gan līdz iespējamajai oficiālajai atzīšanai islāmistiem, šķiet, vēl tālu. Tomēr sagaidāms, ka pirmā pasaules lielvara, kas atzīs talibu režīmu, būs Ķīna. Talibu pārstāvji jau iepriekš tikuši uzņemti Pekinā, un nesenajos publiskajos paziņojumos komunistiskais režīms ļāvis noprast, ka ir gatavs atzīt jauno Afganistānas valdību.

Vai Afganistānas ekonomika var uzplaukt?

Afganistānas ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa, un viena no lielākajām talibu problēmām ir izvairīšanās no cenu strauja kāpuma, kas varētu pāraugt humanitārā krīzē.

Pēc ASV iebrukuma liela daļa Afganistānas tautsaimniecības kļuvusi atkarīga no starptautiskās palīdzības, kas 2020.gadā veidoja vairāk nekā 40% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tagad ekonomiku satricinājis ASV lēmums iesaldēt tās bankās uzglabātās Afganistānas Centrālās bankas rezerves, kas sasniedz 9,5 miljardus dolāru, kā arī apturēt jebkādu līdzekļu plūsmas uz Afganistānu. Palīdzību Afganistānai apturējušas arī citas rietumvalstis, kā arī starptautiskās organizācijas, tostarp Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Finanšu analīzes uzņēmumu grupas "Fitch" pētniecības atzars "Fitch Solutions" prognozē, ka šajā finanšu gadā Afganistānas IKP saruks par 9,7%, bet nākamgad - vēl par 5,2%.

ASV sankcijas apgrūtina talibiem veikt jebkādus darījumus ar ārvalstīm, kamēr ārvalstu valūtas plūsmas apturēšana paralizē afgāņu banku un neformālā naudas pārvedumu sistēmas "havalas" darbību. Sankcijas "radīs problēmas bankām, jo tām nebūs pieejas līdzekļiem, kas tām nepieciešamas klientiem, kuri iemaksājuši depozītus dolāros un tagad nevar izņemt šos dolārus", atzinis bijušais Afganistānas centrālās bankas prezidenta pienākumu izpildītājs Adžmals Ahdžmadi.

Gāztās Afganistānas valdības finanšu ministrs Zahids Hamdards aicinājis starptautisko sabiedrību turpināt palīdzības sniegšanu Afganistānai, jo tas talibu valdību padarīs "atkarību no palīdzības". Uz zināmiem noteikumiem sniegta piekļuve valsts rezervēm, kā arī SVF un Pasaules Bankas līdzekļiem varētu mīkstināt talibu režīmu, kamēr stingru sankciju saglabāšana iznīcinās jebkādas cerības uz stabilitāti un mēģinājumus veidot savstarpēju uzticību, apgalvo Hamdards. "Talibi nespēs vadīt valsti šādā sankciju režīmā," brīdina bijušais ministrs.

Talibiem steidzami jādomā, kā samaksāt strādājošajiem sabiedriskajā sektorā, kas algas nav saņēmuši jau vairākus mēnešus, kā nodrošināt sakaru - mobilo tālruņu un interneta - pakalpojumu sniegšanu, kā arī par tādas vitāli svarīgas infrastruktūras kā ūdens un elektroapgādes uzturēšanu. Taču jau pirmajās nedēļās pēc varas pārņemšanas talibu rokās valstī sācies pārtikas trūkums. Labdarības organizācijas jau brīdina par iespējamo humāno katastrofu, īpaši ārpus pilsētām, jo lielais sausums un karadarbība likusi mājas pamest tūkstošiem ģimeņu. ANO humanitārās palīdzības koordinators Ramizs Alakbarobs brīdina, ka "ārkārtējs" pārtikas trūkums draud aptuveni trešdaļai no 38 miljonus lielā afgāņu kopskaita.

Lai gan talibi likuši bankām atsākt savu darbību, naudas daudzums, ko noguldītāji var izņemt nedēļas laikā, ir stingri ierobežots, un arī pēc tā jāstāv rindā stundām ilgi. "Viss tagad ir dārgs, cenas pieaug katru dienu," aģentūrai "Reuters" žēlojies kāds Kabulas iedzīvotājs, piebilstot, ka tomāti, kas dienu iepriekš maksājuši 50 afgānus, šodien maksā jau 80.

Tūlītējās krīzes pārvarēšana īstermiņā būs izšķirīga talibu cerībām gūt ienākumus uz Afganistānas derīgo izrakteņu rēķina. Uz retzemju metālu ieguvi Afganistānas kalnu reģionos un naftas ieguves paplašināšanu Amudarjas baseinā ar nepacietību gaida gan talibi, gan Ķīna. Taču analītiķi brīdina, ka ekonomiskās problēmas var izsaukt tālāku valsts destabilizāciju, jo vismaz daļa afgāņu lielākajās pilsētās pēdējo 20 gadu laikā iepazinušies ar augstākiem dzīves standartiem.

Vai pastāv pilsoņkara briesmas?

Talibi nepārprotami tagad atrodas spēcīgākās pozīcijās nekā 1996.gadā, kad tie pirmo reizi nonāca pie varas. Daļa no viņu ietekmīgākajiem pretiniekiem, tostarp Abulrašids Dostums un Ismails Hans, ir no valsts aizbēguši vai nonākuši gūstā. Atlicis tikai viens neliels pretestības bastions - Pandžšīras ieleja. Taču arī šajā gadījumā ir pazīmes, kas liecina, ka talibi varētu panākt vienošanos.

Taču no otras puses jaunajam režīmam problēmas varētu radīt asās pretišķības ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts". Abi grupējumi sevi uzskata par patiesajiem džihāda (svētā kara) karognesējiem, un "Islāma valsts" ļoti kritiski vērtē talibu vienošanos ar Vašingtonu par amerikāņu karavīru izvešanu.

Turklāt pret talibiem var vērsties neskaitāmie vietējās nozīmes bruņotie grupējumi, ja jaunā valdība nespēs tos ilglaicīgi pielabināt ar varas un naudas kompensācijām.

Kā Afganistāna turpmāk ietekmēs Rietumus?

Straujais Afganistānas valdības sabrukums un haotiskais karaspēka izvešanas noslēguma posms jau nodarījis ievērojamu politisko kaitējumu Baidenam, kā arī radījis saspīlējumu attiecībās ar sabiedrotajiem. Taču šī krīze, iespējams, ir tikai sākums. ASV un to sabiedrotajiem tagad jātiek galā ar desmitiem tūkstošiem afgāņu bēgļu, no kuriem daudzi steiguši pamest Afganistānu bez jebkādiem ticamiem dokumentiem.

Vašingtona solījusi pakļaut visus ieceļojošos afgāņus stingrai vētīšanas procedūrai, kas pat vislabākajā gadījumā var ievilkties ilgāk nekā gadu. Savukārt Vācijas un Francijas līderi, kam jārēķinās ar tuvākajā laikā gaidāmajām vēlēšanām, bažījas par masīvu un nekontrolētu bēgļu un nelegālo imigrantu straumi, kura varētu izraisīt tādu pašu pret istablišmentu vērstu dumpi kā pēc 2015.gada migrācijas krīzes.

Tā rezultātā lielas un steigā iekārtotas bēgļu nometnes var parādīties valstīs, kuras piekritušas uz laiku izvietot no Afganistānas evakuētos cilvēkus. Tādējādi cilvēkiem, kas savulaik sadarbojušies ar ASV armiju, domājams, ilgstoši nāksies mitināties visai skarbos apstākļos. Tajā pašā laikā Afganistānas kaimiņvalstis nebūt neizrāda sajūsmu par iespējamu afgāņu bēgļu uzņemšanu, neskatoties uz savstarpējo kultūras un bieži pat etnisko radniecību.

Tikmēr Baidena politiskie oponenti, tostarp bijušais prezidents Donalds Tramps un viņa līdzgaitnieki, jau apsūdz administrāciju par vāju potenciālo bēgļu izvērtēšanas darbu un uzkurina pret imigrantiem vērstos noskaņojumus. Tas var nopietni iedragāt demokrātu izredzes vidustermiņa vēlēšanās saglabāt savu vairākumu Kongresā.

Turklāt ASV karaspēka izvešana no Afganistānas rada jaunu ilgtermiņa risku, ka valstī patvērumu var atkal rast starptautiskie teroristiskie grupējumi, īpaši, ja talibi nespēs nodrošināt efektīvu teritorijas kontroli. Vietējais "Islāma valsts" atzars jau centies demonstrēt savu klātbūtni Afganistānā, uzņemoties atbildību par pagājušajā nedēļā sarīkotajiem sprādzieniem pie Kabulas lidostas vārtiem, kuros līdz ar desmitiem afgāņu tika nogalināti 13 amerikāņu karavīri.

Baidens apgalvo, ka ASV spēj novērst teroristu taustekļu izplešanos Afganistānā ar izlūkdienestu un gaisa spēku palīdzību, taču tā ir riskanta spēle, īpaši pēc tam, kad talibi atbrīvojuši no cietumiem tūkstošiem kaujinieku, kas iepriekš bijuši saistīti ar teroristiskiem grupējumiem.

Tajā pašā laikā uzlidojumiem var būt nevēlamas sekas, kas izraisa nevajadzīgus sarežģījumus. Piemēram, nedēļas nogalē notikušajā ASV bezpilota lidaparāta triecienā, kas, kā apgalvo Pentagons, bija vērsts pret mīnētu "Islāma valsts" automobili, saskaņā ar vietējo apgalvojumiem tika nogalinātas vairākas afgāņu civilpersonas, tostarp bērni. Arī talibi nosodījuši šo uzlidojumu kā "Afganistānas suverenitātes pārkāpumu".

Vai ASV radīto vakuumu aizpildīs Ķīna un Krievija?

ASV aiziešana no Afganistānas radījusi varas vakuumu, kuru var aizpildīt Maskava un Pekina. Lai gan iesaistīšanās kara nopostītās valsts lietās saistīta ar lielu risku, abām valstīm tā sola arī lielas dividendes.

Ķīnai Afganistāna sniedz jaunu iespēju paplašināt savu infrastruktūras projektu, kas pazīstams kā Jaunā Zīda ceļa iniciatīva, kuru ASV balstītā Afganistānas valdība iepriekš noraidīja. Pekina cer arī uz vara, dzelzsrūdas, litija un retzemju metālu iegulu izmantošanu.

Taču hroniskā nestabilitāte liecina par briesmām, kas apgrūtina darbošanos Afganistānā. Turklāt Pekina jau sen bažījusies, ka Vāhānas koridors varētu kļūt par tuneli uiguru kaujinieku nokļūšanai Siņdzjanas reģionā. Ķīna aicinājusi talibus likvidēt savus līdzšinējos sabiedrotos - Austrumturkestānas Islāma kustību, kas iestājas par uiguru atbrīvošanos no Pekinas varas un par neatkarīgas islāmistu valsts izveidošanu.

Cik liela ir Ķīnas gatavība "pasviest talibiem ekonomisku glābšanas virvi", ir viens no lielākajiem jautājumiem, kas saistās ar Afganistānas nākotni pēc ASV aiziešanas, atzinusi bijusī ASV Valsts departamenta īpašā sūtne Afganistānā un Pakistānā Lorela Millere. "Cik daudz naudas viņi (ķīnieši) ir gatavi ieguldīt Afganistānā un talibos? Vai ar to pietiks, lai ja ne gluži pilnībā aizstātu Rietumu un starptautisko institūciju palīdzību, tad lai vismaz pietiekami mīkstinātu triecienu?" vaicā Millere.

Arī Krievijai nākas veikt līdzīgas sarežģītas aplēses. Kremlis jau licis uz talibu kārts, uzņemot grupējuma delegāciju Maskavā. ASV aiziešana no Afganistānas, par prieku Kremlim, ne vien sagādājusi Savienotajām Valstīm lielu pazemojumu, bet pavērusi Krievijai iespēju paplašināt savu ietekmes sfēru.

Taču Krievija vienlaikus bažījas par opija kontrabandas pieaugumu un par islāmistu kaujinieku ieplūšanu bijušajās PSRS Vidusāzijas republikās - Tadžikistānā, Uzbekistānā un Kirgizstānā. Šīs Vidusāzijas valstis var pārpludināt arī afgāņu bēgļi.

Avoti: BLOOMBERG, AFP, REUTERS, AP.