Čigānu nometņu nojaukšana izraisa spriedzi Bulgārijā
Čigānu nometņu nojaukšana izraisījusi spriedzi Bulgārijā, kur cilvēktiesību aizstāvju grupas pārmet valdībai klanīšanos nacionālistu priekšā, savukārt nacionālisti apgalvo, ka līdz šim čigānu dēļ pievērtas acis uz celtniecības noteikumiem.
Saspringta situācija izveidojusies Girmenas ciematā un vienā no Sofijas piepilsētām.
Ciemata iedzīvotāji nedēļas nogalē ieradās Sofijā, lai pieprasītu turpināt čigānu apmetņu nojaukšanu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas iejaukšanās dēļ Bulgārijai nācies apturēt divu nometņu nojaukšanu, bet nacionālistu partiju izdarītais spiediens vedina domāt, ka nometnes tomēr tiks nojauktas.
Nacionālistu politiķi un iedzīvotāji, kas atbalsta nometņu nojaukšanu, uzskata, ka nometnes ierīkotas pretlikumīgi, bet līdz šim uz to pievērtas acis, jo runa bijusi par čigāniem.
Reģionālās attīstības ministre Lilliāna Pavlova pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 12 no 124 Girmenā nelikumīgi uzceltajām ēkām jau nojauktas un šobrīd no vietējās pašvaldības tiek gaidīts grafiks pārējo nojaukšanai.
Bulgārijā 5% līdz 10% iedzīvotāju ir čigāni vai čigānu izcelsmes jaukteņi.
Bulgārija ir Eiropas Savienības nabadzīgākā valsts, un daudzi cilvēki - gan čigāni, gan citi iedzīvotāji - dzīvo ēkās, kas klasificējamas kā patvaļīgas būves.
Girmenas mērs Minka Kapetanova norādīja, ka situācija ir sarežģīta.
Viņa skaidroja, ka pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū komunistiskās varasiestādes piespieda aptuveni 20 čigānus apmesties uz dzīvi ciemata nomalē uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Tagad čigānu skaits pieaudzis līdz 800, un daudziem no viņiem ir uzturēšanās atļaujas, kuras izdevis iepriekšējais mērs.
Ciematā situācija saasinājās 24.maijā, kad grupa čigānu atgriezās no sēņu pārdošanas un sarīkoja skaļas svinības. Vietējie iedzīvotāji par to sūdzējās un izcēlās kautiņš, sacīja Kapetanova, piebilstot, ka ciematnieki bija labi sagatavojušies šai sadursmei.
Viņa pauda aizdomas, ka aiz šī incidenta ir slēpti nolūki, bet atteicās paskaidrot sīkāk.
Bulgāru cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Helsinku komiteja" vadītājs pārmeta nacionālistiskajai Patriotiskajai frontei naidīguma veicināšanu pret čigāniem, pārvēršot vietēja mēroga nesaskaņas valsts mēroga skandālā.
"Tas var pārvērsties vardarbīgā konfliktā un sabojāt starpetniskās attiecības Bulgārijā," viņš piebilda.
Vēlēšanās pērnā gada oktobrī parlamentā iekļuva astoņas partijas, un koalīcijas valdība, kuru vada konservatīvā partija "Pilsoņi par eiropeiskas Bulgārijas attīstību" (GERB), ir atkarīga no Patriotiskās frontes atbalsta.
Vietējās vēlēšanas Bulgārijā notiks šā gada oktobrī, un Patriotiskā fronte acīmredzot vēlas pierādīt saviem atbalstītājiem, ka tā aktīvi darbojas divās sev būtiskās jomās - nelegālo čigānu apmetņu nojaukšanā un patvēruma meklētāju noraidīšanā.
LETA
