Indonēzijā atcelts “jaunavības tests” sievietēm armijā. Vai tas bija tukšs solījums?
Indonēzijā sievietēm, kas vēlas pievienoties armijai, turpmāk netiks veikta gadu desmitiem senā prakse pārbaudīt nevainību, augusta sākumā paziņoja Indonēzijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Andika Perkasa. Tomēr cilvēktiesību aizstāvju vidū izskan bažas, ka tas varētu turpināties.
"Divu pirkstu" metode
Sievietēm, kas vēlas pievienoties Indonēzijas bruņotajiem spēkiem, jānorākto ne tikai dažādas fiziskās izturības pārbaudes. Viens no kritērijiem darbam dienestā ir absolūta tikumība, ko pārbauda ar "divu pirkstu" metodi. Tādējādi tiek pārbaudīts, vai sievietes himēns, proti, jaunavības plēve, nav pārtrūkusi. Ja tā ir bojāta, sieviete tiek uzskatīta par nepiemērotu militārajam darbam.
Tomēr Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir apstiprinājusi, ka himēna esamība nav uzticams apliecinājums sievietes jaunavībai vai viņas tikumībai, uzsverot, ka šis tests ir vienkārši pazemojošs un vardarbīgs.
Ilga tradīcija
Augusta sākumā Indonēzijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Andika Perkasa paziņoja, ka sievietēm, iestājoties armijā, vairāk netiks veikts "divu pirkstu" tests. Indonēzijas policija to atcēla jau 2015. gadā, tomēr tas vēlaizvien turpinās arī jūras un gaisa spēku darbiniecēm.
Kā Perkasa piebilda, uzņemšanai armijā būtu jābūt vienlīdzīgai un godīgai starp abiem dzimumiem. Turklāt, jaunavības pārbaude ir nenozīmīga uzņemšanai armijā, tādēļ tā ir jāpārtrauc.
Šo paražu jau labu laiku nosodīja cilvēktiesību aktīvistu grupas, kas to raksturo kā pazemojošu un traumatizējošu sievietēm, kam tas veikts.
Tomēr ar “divu pirkstu” pārbaudi saskārušās ne tikai Indonēzijas sievietes. Šis tests jau gadu desmitiem tiek veikts daudzās Dienvidaustrumāzijas valstīs. PVO atkārtoti ir aicinājusi valstis pārtraukt jaunavības pārbaudes, uzsverot, ka tās ir nepamatotas, vardarbīgas un ka tās pārkāpj sieviešu un meiteņu cilvēktiesības.
Dažviet jaunavības pārbaude pat ir nepieciešama kā priekšnoteikums sievietēm, kas vēlas precēties. Ja nevainības tests nokārtots veiksmīgi, tad armijas virsnieks viņu topošajam vīram var izsiegt rakstisku atļauju laulībai.
Nav zinātniska pamatojuma, psiholoģiska trauma, neuzticība tiesu sistēmai
Kā norāda Indonēzijas cilvēktiesību pārstāvji, nevainības tests ir ne tikai pazemojošs, vardarbīgs un nežēlīgs, bet tas rada sievietēm ilgtermiņa psiholoģiskas sekas, kas krietni degradē viņu pašapziņu. Turklāt šie testi sieviešu starpā raisa neuzticību Indonēzijas tiesu sistēmai, uzsver aktīvisti. Viņas netic, ka tiesu sistēma var būt taisnīga arī pret sievietēm.
Savukārt Pasaules veselības organizācija ir norāda, ka testam nav nekāda zinātniska pamatojuma, jo himēns, proti nav noteicošs faktors, lai noskaidrotu, vai sieviete jelkad ir iesaistījusies dzimumaktā.
Iravati Harsonei, sieviešu policijas veterānei, tika veikts nevainības tests 1964. gadā, kad viņa izlēma pievienoties dienestam. Sākotnēji viņa bija priecīga par jaunumiem, ka pārbaudes pārtrauks, tomēr savu negatīvo pieredzi viņa nekad neaizmirsīs, lai gan tas noticis ļoti sen.
“Protams, es esmu atvieglota, lai gan domāju, ka šis lēmums tiek pieņemts pārāk vēlu. Domāt, ka mūsdienu pasaulē vēl aizvien jaunavība ir kritērijs sievietes piemērotībai darbam dienestā, ir absurdi un bezjēdzīgi,” Harsono teica medijam “Deutsche Welle”.
“Jau pašā sākumā es biju sadusmota un nesapratu, kāpēc pret mani izturas tik negodīgi. Vīriešiem, kas pieteicās darbam policijā, taču netika veikta jaunavības pārbaude,” atminas Harsono.
“Ja tikumība ir tik nozīmīga darbam, tad kādēļ netika veikta psiholoģiska pārbaude gan vīriešiem, gan sievietēm?” prāto policijas veterāte. “Kādēļ sievietēm ir jāpierāda savi morālie standarti, turpretim vīriešiem nav?”
Bažas par tradīcijas turpināšanos
Kamēr armijas virsnieka paziņojums sieviešu tiesību aktīvistu ausīs bija kā uzvaras ziņa, aizvien biežāk sāk izskatnēt raizes, ka jaunavības pārbaudes atcelšana tomēr varētu būt bijušas tikai tukšas runas. Kopš armijas virsnieka paziņojuma ir pagājušas vairākas nedēļas, un vēl aizvien nav pieņemtas nekādas vadlīnijas, kas norādītu, ka tests patiešām tiks izskausts.
Iravati Harsono atminas, ka pirms aptuveni četrdesmit gadiem diskriminējošā prakse tika atcelta, tomēr tas ilga tikai divus gadus. Tad atkal sieviešu nevainības pārbaudes tika atsāktas bez kāda pamatojuma.
Pati Iravati uzskata, ka dzimumorgānu pārbaude būtu nepieciešama, lai noskaidrotu, vai potenciālajam dienesta darbiniekam nav kāda seksuāli transmisīvā infekcija. Tomēr šāda pārbaude jāveic abiem dzimumiem, viņa norāda.
