Asteroīda "Bennu" iespējas ietriekties Zemē kļuvušas lielākas
Par "Bennu" nosauktais asteroīds ir viens no visbīstamākajiem zināmajiem asteroīdiem Saules sistēmā. Pateicoties NASA izpētei, zinātnieki uzzinājuši daudz jauna par Zemei tuvu esošo asteroīdu, tā gaidāmajām gaitām un to, vai tas spētu ietekmēt mūsu planētu, raksta CNN.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) misijā "OSIRIS-REx" divu gadu laikā apkopotie dati ļāvuši precīzi izsekot "Bennu" iespējamās kustības līdz 2300. gadam. Rezultāti liecina, ka iespējamība "Bennu" sasniegt Zemi ir 1:1750, kas ir lielāka, nekā iepriekš lēstie 1:2300.
Lai gan tas nozīmē, ka izredzes, ka "Bennu" nākotnē sasniegs Zemi, ir lielākas, pētnieki neuzskata, ka pārmaiņas ir pietiekami lielas, lai par tām uztrauktos.
"Tās nav būtiskas izmaiņas, un asteroīda ietekmes varbūtība ir gandrīz tāda pati," sacīja vadošais pētījuma autors, NASA Zemes objektu pētījumu centra zinātnieks Davide Farnuči.
"Patiesībā mums tagad ir daudz uzskatāmākas zināšanas par "Bennu" trajektoriju, un mēs varam labāk ierobežot iespējamos ietekmes ceļus.
Es domāju, ka kopumā situācija ir uzlabojusies, un es vairs neesmu par to tik satraukts, cik biju agrāk."
Ja "Bennu" tomēr sasniegtu Zemi, tas izveidotu krāteri, kas būtu 10 līdz 20 reižu lielāks par pašu asteroīdu. Teritorija, ko asteroīds ietekmētu, varētu būt pat 100 reižu lielāka par izveidoto krāteri.
Nākamā reize, kad asteroīds pietuvosies Zemei, būs 2135. gadā. Lai gan "Bennu" nepienāks tik tuvu, lai radītu draudus Zemei, asteroīda precīza trajektorijas apzināšana var palīdzēt zinātniekiem labāk izprast, kā mūsu planētas gravitācija maina asteroīda nākotnes orbītu ap Sauli.
Pētnieki ir vienisprātis, ka risks, ka "Bennu" atstās ietekmi uz Zemi, ir zems, un NASA turpinās novērot asteroīda orbītu vēl vairākus gadus.
Zināms, ka misija uz "Bennu" asteroīdu sākās 2016. gadā, kad uz to tika nosūtīta zonde paraugu savākšanai. 2018. gada decembrī "OSIRIS-REx" sasniedza asteroīdu, un 2023. gada septembrī tai plānots atgriezties uz Zemes ar iežu paraugiem, bet jau tagad tā uz Zemi sūta datus par asteroīdu.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka "Bennu" ir no klinšu gabaliem veidojies asteroīds, kuru kopā notur gravitācija. Asteroīda platums ir aptuveni 500 metru.
Uz "Bennu" un tā kustību iedarbojas Jarkovska efekts - tā kā asteroīds riņķo ap Sauli, tas rotējot atkārtoti uzsilst un atdziest. Asteroīdam griežoties caur šo temperatūras maiņu, veidojas enerģija, un asteroīds iegūst nelielu paātrinājumu.
Arī citi spēki, ieskaitot Saules, citu planētu un to pavadoņu gravitāti, var mainīt asteroīdu kustību. Arī putekļi Saules sistēmā un jonizētu daļiņu plūsma no Saules, ko sauc par Saules vēju, var ietekmēt "Bennu" orbītu.
