Kāpēc apkārtējiem bija vienalga? Baisākās klauna un konfekšu vīra slepkavības ASV vēsturē

Korls ar divu jauniešu palīdzību savās mājās Teksasā ievilināja, spīdzināja, izvaroja un noslepkavoja vismaz 28 upurus. Tolaik 33 gadus vecais vīrietis tika dēvēts par konfekšu vīru, jo mēdza apdāvināt bērnus ar bezmaksas saldumiem no ģimenes konditorejas izstrādājumu uzņēmuma.

Vīrieša brutālās slepkavības tika atklātas vien tad, kad 1973. gadā slepkavu nošāva viņa līdzdalībnieks Elmers Veins Henlijs. Pirms gada, aptuveni 2000 kilometru attālumā, Geisijs bija noslepkavojis savu pirmo zināmo upuri.

Celtnieks no Čikāgas priekšpilsētas ievilināja upurus savās mājās, izliekoties par policijas darbinieku vai piesolot viņiem darbu. Viņš kļuva zināms kā slepkava klauns pēc tam, kad dažādos labdarības pasākumos uzstājās ar pseidonīmu klauns Pogo.

Geisijs vēlāk tika notiesāts par 33 jaunu vīriešu un zēnu slepkavību laika posmā starp 1972. un 1978. gadu. 1994. gadā viņam tika izpildīts nāvessods.

Tagad dokumentālajā filmā "Klauns un konfekšu vīrs" ("The Clown And The Candyman") izmeklēta abu slepkavu saistība ar plašāku noziedzīgo tīklu. Četrās filmās sērijās atklāta "saistība" starp slepkavām un pedofilu tīklu, kas tolaik darbojās ASV.

Dokumentālās filmas veidotāja Džakvelīna Beinona uzskata – "nav šaubu", ka joprojām nav atrasti vairāki slepkavu upuri. Viņa "Sky News" atklājusi, ka Korls un Geisijs ir divi šokējošākie serījveida slepkavas ASV vēsturē, jo "darbojās ilgu laiku lielās pilsētās visu acu priekšā un neviens to pat nemanīja".

Daudzi upuri, kas bija zēni un jauni vīrieši, pazuda bez vēsts un "nevienam tas nerūpēja". "Interesanti, ka atskatoties atpakaļ no mūsu perspektīvas šodien – nevienam šie zēni nerūpēja.

Tika uzskatīts, ka viņi ir aizbēguši. Viņi nebija svarīgi. Vienā vidusskolā, nelielā teritorijā, bezvēsts bija pazuduši 11 zēni un neviens to pat nepamanīja.

Septiņdesmitajos gados pastāvēja kontrkultūra, zēni lietoja marihuānu. Daži no viņiem devās uz Vjetnamas karu un neatgriezās. Kad klasēs sēdvietas bija tukšas, neviens to neievēroja.

Ja tās būtu meitenes, kā man sacīja viens policists, būtu savādāk. Ja pazustu meitene, viņi notikušajā ieguldītu daudz vairāk laika." 

Pēc Korla nošaušanas 1973. gadā, Henlijs un viņa līdzzinātājs Deivids Ovens Brūks atzinās, ka palīdzējuši sērijveida slepkavam pastrādāt noziegumus.

17 līķi tika atrasti laivu būdā, vēl četri - pie ezera, bet pārējie zināmie septiņi līķi bija aprakti pludmalēs. Beinona apmeklējusi Teksas pilsētas Pasadenu un Hjūstonu, kur Korls pastrādāja slepkavības un sacīja, ka tur joprojām jūtama viņa ietekme.

"Dažiem cilvēkiem ir sajūta, ka slepkavības izdarītas pirms divām nedēļām. Tas gandrīz vai joprojām vajā viņus," viņa sacīja. Abi Korla līdzzinātāji saņēma mūža ieslodzījumu, bet Brūks pagājušajā gadā vēl esot aiz restēm miris no Covid-19.

65 gadus vecais Henlijs joprojām atrodas cietumā un Beinona vairākas reizes runājusi ar viņu par interviju dokumentālajai filmai.

"Problēma bija, jo parādījās Covid. Atšķirībā no citiem uz mūžu ieslodzītajiem, viņam patika komunicēt ar žurnālistiem, bet viņš vienmēr kaut ko gribēja. Viņš bija draudzīgs, bet arī uzmanīgs. Kad es viņam kaut ko pajautāju, viņš sacīja: "Es neko par to nezinu". Viena lieta ko nožēloju, ka nesanāca viņam apsēsties pretī... tad varbūt viņš atvērtos." 

Geisijs apgalvoja, ka visas slepkavības tika paveiktas viņa mājā Čikāgā. 26 līķus atrada telpās, trīs bija aprakti citur īpašuma teritorijā, bet četri upuri tika iemesti upē. Astoņi apraktie upuri joprojām nav identificēti. Viņa pēdējā vārdi pirms nāvessoda izpildes: "Nobučo man pakaļu!"