Rietumu bizness finansē Lukašenko propagandu
Lukašenko propagandu finansē rietumvalstu uzņēmumi – Baltkrievijas valsts televīzijas kanālos labākajā raidlaikā gandrīz divas trešdaļas reklāmu aizpilda "Procter&Gamble", "Coca-Cola" un citi kapitālisma giganti.
Pētījumu veikusi Vācijas un Šveices organizācija "Libereco – Partnership for Human Rights", kas jau vairāk nekā desmit gadus vērtē cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā.
Dominē amerikāņi
No 874 klipiem nedēļas laikā no 12. līdz 18. jūlijam tikai ceturtā daļa bijusi no Baltkrievijas reklāmdevējiem, 12% savā starpā dala Indijas, Krievijas un Turcijas firmas, kamēr 63% – ASV un Eiropas bizness. Pētnieki analizēja kanālos Belarus 1, ONT un STV vakara raidlaiku no plkst. 19 līdz 22, reklāmas rādītas tieši pirms, pēc un politisko programmu un ziņu laikā, kas acīmredzami izceļas ar propagandas formātu.
Rietumu firmu vidū ar 32% dominē ASV bizness. Līderis ir "Procter&Gamble" (ASV, 100 reklāmas rullīšu), seko "Nestlé" (Šveice, 79), "Mars" (ASV, 44), "Henkel" (Vācija, 43), "Colgate-Palmolive" (ASV, 37), "Sandoz" (Šveice, 35), "Coca-Cola" (ASV, 35), "PepsiCo" (ASV, 33), "Dr. Theiss Naturwaren" (Vācija, 32) un "Mondelez International" (ASV, 29).
Vēl demonstrēti 82 rullīši no Dānijas "Carlsberg", Francijas "L’Oréal" un "Sanofi", Vācijas "Dolorgiet", britu "GlaxoSmithKline", Polijas "Śnieżka" un Ungārijas "Gedeon Richter".
Morāls bankrots uz peļņas fona
"Libereco" Vācijas nodaļas priekšsēdētājs Marko Fibers to raksturo kā Rietumu korporāciju “morālu bankrotu”. Viņš atgādina, ka Lukašenko režīma izvērstais terors ilgst jau gadu, ko nav iespējams nezināt. “Kompānijas acīmredzot rūpējas tikai par savu peļņu, katastrofālais cilvēktiesību stāvoklis Baltkrievijā tās pilnīgi neuztrauc,” saka Fibers.
"Libereco" aicina visus uzņēmumus no Eiropas Savienības, ASV, Šveices un Lielbritānijas pārtraukt šādi finansēt Lukašenko diktatūru.
Pērn augustā Baltkrievijā vēl nepieredzētos mērogos viltoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Kad izcēlās plaši protesti, režīms ķērās pie nežēlīgām represijām. Kopš tā laika bijis vairāk nekā 40 000 arestu, ir dokumentētas liecības par vismaz 1800 cilvēku spīdzināšanu, vairāki ir nogalināti, ir vairāk nekā 600 politieslodzīto.
Kopš 10. jūlija īpaši izvērsta kampaņa pret neatkarīgajiem žurnālistiem, notiek kratīšanas redakcijās, slēgtas vismaz 56 nevalstiskās organizācijas, Tieslietu ministrija pieprasījusi likvidēt Baltkrievijas PEN centru, kuru vada Nobela prēmijas laureāte, rakstniece Svetlana Aleksijeviča, un Žurnālistu asociāciju.
Konkurentus samet cietumā
Minskā nesen sākusies tiesas prāva pret vienu no Baltkrievijas opozīcijas līderēm Mariju Koļesņikovu, kurai draud līdz 12 gadiem ilgs cietumsods. Tiesā arī viņas juristu Maksimu Znaku.
Opozicionāram Viktoram Babariko Baltkrievijas Augstākā tiesa piespriedusi 14 gadu cietumsodu, pasludinot viņu par vainīgu korupcijā, naudas atmazgāšanā un nodokļu nemaksāšanā. Bijušais "Belgazprombank" vadītājs bija izvirzījis savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās. Notiesāti arī septiņi citi cilvēki, tostarp vairāki "Belgazprombank" darbinieki, viņiem piespriesti trīs līdz seši gadi cietumā.
Daudzi baltkrievi devušies trimdā, taču ir bažas, ka Lukašenko čekisti turpina viņus vajāt arī ārzemēs. Augusta sākumā Kijevā nogalināts 26 gadus vecais baltkrievu aktīvists Vitālijs Šišovs – viņu atrada pakārtu parkā. Šišovs vadīja Baltkrievu namu Ukrainā, kas sniedz palīdzību baltkrieviem, kuri aizbēguši no represijām. Šišova draugi stāstīja, ka pēdējā laikā viņš izsekots.
Arī Latvijas Valsts drošības dienests atzīst, ka Baltkrievijas specdienestu interešu lokā ir mūsu valstī dzīvojošo baltkrievu attieksme pret Minskas režīmu un protestiem, līdz ar to nevar izslēgt mēģinājumus viņus kontrolēt vai ietekmēt.
