Čehija izmaksās kompensāciju pretlikumīgi sterilizētajām romu sievietēm

Sievietēm, kas pret pašu gribu tika sterilizētas, tiks piedāvāta kompensācija, paredz likumprojekts, ko šonedēļ parakstījis Čehijas prezidents Milošs Zemans.

Sievietes, no kurām lielākā daļa ir romu izcelsmes, saņems 300 tūkstošus Čehijas kronu (11 800 eiro) lielu kompensāciju.

Dažas pat nezināja, ka tikušas sterilizētas

Sociālie darbinieki mudinājuši un draudējuši sievietēm, lai tās veic sterilizācijas procedūru no 1966. gada līdz pat 2012. gadam. Nav zināms precīzs cietušo sieviešu skaits, taču aktīvisti lēš, ka tie varētu būt vairāki simti.

Sterilizācijas programma oficiāli beidzās līdz ar padomju režīma sabrukumu 1989. gadā, taču praksē tā turpinājās. 

Sievietes dzemdību laikā tika apmānītas, lai parakstītu piekrišanas formas sterilizācijai. Dažkārt viņām pat netika pateikts, ka viņas tikušas sterilizētas dzemdībās. Dažkārt sievietēm tika draudēts, ka viņām atņems bērnus, vai tika iestāstīts, ka šī procedūra bijusi nepieciešama un glābusi viņu dzīvības.

Šis turpinājās līdz pat 2012. gadam, kad Čehijā tika pieņemts likums, kas noteica, ka starp pacienta sterilizācijas pieprasījumu un procedūras veikšanu jāpaiet noteiktam laika posmam.

Sterilizācijas programmas sākums bija paradoksāls

20. gadsimta 60. gados komunistiskās Čehoslovākijas varas iestādes sāka raizēties par populācijas krišanos. Dzimstības rādītāji Čehoslovākijā 1965. gadā bija 2,2 bērni uz katru sievieti, taču 1968. gadā - jau tikai 2,07.

Tā laika valdība noteica dažādus stimulus, lielākoties finansiālus pabalstus vai labākus amatus, lai veicinātu dzimstības pieaugumu. Plāns izdevās, un 1977. gadā uz katru sievieti Čehoslovākijā jau bija 2,51 bērns.

Tai pat laikā varas iestādes uztrauca, ka dzimstības rādītājs ir īpaši augsts romu izcelsmes iedzīvotājiem, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, tādēļ Čehoslovākijā tika pieņemts likums, kas ļāva vietējām varas iestādēm un mediķiem sterilizēt romu sievietes, kā arī pacientus ar invaliditāti.

Netaisnības atzīšana desmitiem gadu vēlāk

2005. gadā notika pirmā tiesas prāva, kurā kāda romu sieviete cīnījās par taisnīgumu, jo dažus gadus pirms tika pretlikumīgi sterilizēta. Tiesa noteica pienākumu medicīnas iestādei atvainoties, taču kompensācija netika piemērota. 2010. gadā sieviete iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un dažus mēnešus vēlāk Čehijas valdība piekrita viņai izmaksāt 10 tūkstošus eiro zaudējumos.

Šis bija pirmais gadījums, kad par nelegālajām sterilizācijām kāda sieviete bija vērsusies tiesā, taču tas aizsāka cīņu par kompensāciju arī pārējām cietušajām.

Čehijas veselības ministrija būs atbildīgā iestāde, kas noteikts, kurai sievietei pienākas šī kompensācija. Pagaidām vēl nav zināms, kad kompensācijas tiks izmaksātas.

Lai saņemtu kompensāciju, cietušajām būs jāapraksta notikušais un jāpamato sava prasība pēc kompensācijas. Savukārt sievietēm, kuras tika sterilizētas līdz padomju ēras beigām, būs jāpierāda, ka viņas saņēma tālaika programmā paredzētos pabalstus.

Ilga un smaga cīņa par romu tiesībām 

51 gadu vecā Elena Gorolova, kas tika sterilizēta pirms 30 gadiem, šo uzskata par vēsturisku uzvaru.

“Mēs cīnījāmies ilgi un smagi, lai panāktu šo kompensāciju. Daudzas no cietušajām šodien jau ir cienījamā vecumā, daudzas jau ir mirušas. Es priecājos, ka mēs beidzot redzēsim taisnīgumu,” medijam “The Guardian” teica Gorolova.

Cilvēktiesību grupa “Amensty International” cer, ka pieņemtais likumprojekts par kompensāciju mudinās arī kaimiņvalstis, it īpaši Slovākiju, pieņemt līdzīgus kompensācijas mehānismus, norādīja grupas pārstāve Barbora Černusakova.

Černusakova uzsvēra, ka šī kompensācija nedrīkst pielikt punktu diskusijai par rasismu pret romiem Čehijā, atgādinot, ka romu bērni piedzīvoja diskrimināciju izglītības sistēmā un nereti tika ievietoti speciālās skolās ar samazinātu mācību programmu. Tāpat romiem bija jāsaskaras ar diskrimināciju darba tirgū un dzīvesvietās.

“Cīņā pret cilvēktiesību pārkāpumiem ir nepieciešama valdības un vietējo varas iestāžu atbildība un iesaiste,” sacīja Černusakova. “Ir jāazīst, ka romi ir vienlīdzīgi iedzīvotāji, kuru tiesības ir nepieciešams aizstāvēt.”