Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

Ko grib franču "antivakseri" 15

Pasaulē
29. jūlijā 06:42 2021. gada 29. jūlijā 06:42
  LETA
Pēdējās divas nedēļas nogales Francijas ielās izgāja ievērojami ļaužu pūļi, lai protestētu pret jauno valdības vakcinācijas politiku, kas cita starpā nosaka obligātu potēšanos pret Covid-19 medicīnas darbiniekiem, bet piekļuvi sabiedriskajām aktivitātēm telpās ļauj vienīgi potētajiem pilsoņiem. Starp protestētājiem bija sastopami visdažādāko sabiedrības grupu pārstāvji, un tas liek uzdot jautājumu, kas tos vieno un ko tie īsti vēlas.

"Esmu pret vakcināciju gan medicīnisku, gan politisku iemeslu dēļ," sarunā ar televīzijas ziņu kanālu "Euronews" atzīst pensionētais universitātes profesors Bruno Kursels, kas arī bija sastopams starp demonstrantiem. Viņu īpaši satrauc vakcīnu "drošība un vajās garantijas", kā arī apstāklis, ka potēšanās tiekot uzspiesta. "Turklāt, ja jūs esat pret vakcīnu, jūs esat arī pret obligāto vakcināciju," uzsver Kursels.

Saskaņā ar likumu, kuru Francijas parlaments pieņēma agrā pirmdienas rīta stundā, vakcinācija būs obligāta visiem veselības aprūpes darbiniekiem, bet pilsoņiem, lai apmeklētu lielāko daļu sabiedrisko vietu, tostarp restorānus un kafejnīcas, būs jāuzrāda "Covid pase". Emanuels Makrons nedēļas nogalē norādījis, ka tie, kas atsakās potēties, demonstrē "bezatbildību un egoismu".

Kursels tīmeklī izvietojis petīciju ar aicinājumu boikotēt uzņēmumus, kas pieprasa "Covid pases", un līdz pirmdienas pēcpusdienai to bija parakstījuši jau vairāki simti francūžu. "Tas ved uz vispārējās uzraudzības sabiedrību" un pie "diskriminācijas" starp potētajiem un nepotētajiem, apgalvo pensionētais profesors.

Prezidents Makrons un viņa valdība uzstāj, ka jaunie noteikumi nepieciešami, lai apturētu jauno pandēmijas vilni, kuru veicina tā dēvētā Indijas jeb delta vīrusa paveida straujā izplatība. Taču neapmierinātība ar pretrunīgi vērtēto politiku, šķiet, pieņemas spēkā. Ja 17.jūlijā saskaņā ar policijas aplēsēm ielās izgāja aptuveni 100 000 cilvēku, tad pagājušajā sestdienā - jau 160 000.

Kas protestē pret "piespiedu potēšanu"

Daudzi demonstranti apgalvo, ka viņi iestājoties vienīgi par individuālo brīvību. "15.septembrī, ja nevakcinēšos, es zaudēšu darbu. Man draud ar atlaišanu. Šodien esmu šeit, [lai iestātos] par brīvību izvēlēties vakcinēties vai nevakcinēties," uzsver kāda ārsta biroja sekretāre Selīna Ogēna, kuru "Euronews" sastapis vienā no demonstrācijām Parīzē.

Citi atzīst, ka neuzticas vakcīnām. "Mēs joprojām esam klīnisko izmēģinājumu fāzē. Mēs nezinām, vai vidējā un ilgtermiņā būs blaknes, vai tas attiecas uz pieaugušajiem, bērniem vai pusaudžiem," aģentūrai AP galvaspilsētas ielās norādījusi kāda divu bērnu māte.

Tikmēr dažos demonstrantu plakātos jaunie ierobežojumi pielīdzināti nacistu noziegumiem, kas jau izsaucis sašutumu zināmās sabiedrības aprindās. Daži demonstranti pat iezīmējuši sevi ar dzeltenām zvaigznēm, kādas nacisti Otrā pasaules kara laikā piespieda nēsāt ebrejiem.

Kas tad īsti ir tie, kas arvien lielākā skaitā iziet Francijas pilsētu ielās, un ko īsti viņi vēlas? Kādi ir cēloņi viņu neapmierinātībai ar valdību?

Brīvības aizstāvji

Daudzi starp protestētājiem apgalvo, ka viņi neesot pret potēšanos, taču aizsargā savas tiesības uz brīvu izvēli. Marseļā sestdien aptuveni 4300 cilvēku soļoja zem plīvojošiem Francijas trikoloriem, dziedot valsts himnu Marseljēzu. Uz viņu plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā "Brīvību nevar injicēt", "Mēs neesam gatavi verdzībai" un "Brīvība ir imūna pret jūsu idejām".

"Man ir 18, esmu tikko nokārtojusi savus bakalaura eksāmenus, un man nav bijis laika vakcinēties. Es nevarēju nosvinēt savu 17.dzimšanas dienu, un tagad es atkal jūtos izstumta," Francijas sabiedriskajai radiostacijai RFI žēlojas Mevai Barati.

Savukārt 71 gadu vecais pensionētais kravas automašīnas šoferis Žans Klods Dibs RFI apgalvo, ka Francija kļūst par "totalitāru" valsti un ka viņš esot gatavs tam pretoties.

Medicīnas darbinieki

Lai gan vairums Francijas mediķu jau saņēmuši vismaz vienu potes devu, daļa nozares darbinieku izrāda pretestību valdības lēmumam padarīt vakcināciju par obligātu visiem strādājošajiem visās veselības aprūpes iestādēs. Tāpēc demonstrantu vidū uzkrītoši bieži bija manāmas "baltās blūzes".

Kāda 39 gadus veca slimnīcas laborante, kas piedalījās vienā no demonstrācijām Parīzē, "Euronews" atzinusi, ka apsver iespēju iegādāties viltotu vakcinācijas sertifikātu, lai izbēgtu no darba zaudēšanas. Kāds cits veselības aprūpes sistēmas darbinieks, kas bija tērpies kā Brīvības statuja, valdības lēmumu nosauca par "vardarbības aktu".

Vairākiem franču ārstiem ir bijusi ievērojama loma tā dēvētajā antivakseru kustībā. Piemēram, Luijs Fušē, intensīvās aprūpes nodaļas ārsts vienā no Marseļas slimnīcām, nodibinājis organizāciju "ReinfoCovid", kurā pārstāvēti medicīnas profesionāļi, kas skeptiski raugās gan uz vakcināciju, gan uz valdības pandēmijas apkarošanas politiku kopumā. Organizācija apgalvo, ka saņēmusi "ļoti daudz" iestāšanās pieteikumu un ka tās rindas pieaugot "ik stundu", kopš Makrons jūlija vidū paziņoja par iecerētajiem jaunajiem noteikumiem.

Galēji labējie un kreisie

Savukārt tūkstošiem citu demonstrantu ielās izgājuši, atsaucoties uz galēji labējā politiķa un jaundibinātās partijas "Patrioti" līdera Floriāna Filipo aicinājumu. Nacionālās apvienības (RN) līderes Marinas Lepēnas bijušais vietnieks jūlija pirmajā pusē arī paziņojis par savu nolūku startēt nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Taču pret jauno likumu iebildusi arī Lepēnas vadītā RN, kuras rindas Filipo pameta 2017.gadā.

"Ja jūs esat migrants, kas vēlas nelegāli iekļūt Francijā, nekādu problēmu, taču valdība nosūtīs policiju, lai kontrolētu francūžus, kas vēlas terasē iedzert kafiju. Uz kādu gan pasauli Emanuels Makrons mūs ved?" uzstājoties televīzijā, vaicā NR pārstāvis Sebastjans Čenu.

Norādot uz protestētājiem, kas nēsā dzeltenās zvaigznes, Filipo atzinis, ka tā bijusi pamatota rīcība, taču vienlaikus uzsvēris, ka tas neesot "reprezentatīvi" attiecībā uz visiem francūžiem, kas izgājuši ielās.

Savukārt jau pieminētais Kursels, kas atzinis, ka ir eiroskeptiski noskaņotajā gollistu sīkpartijā "Debout La France" (Celies, Francija!), kura arī aicinājusi uz protestiem, norādījis, ka uzmanības koncentrēšana uz dzeltenajām zvaigznēm esot "viena no Makrona stratēģijām kustības deleģitimēšanai".

Arī citas politisko margināļu grupas iesaistījušās jaunajā protestu kustībā. Piemēram, kāds 24 gadus vecs rojālists aģentūrai AP izteicies, ka viņš izgājis ielās, lai pieprasītu "Dieva un Karaļa atgriešanos".

Taču labējie nav vienīgie, kas iebilst pret jaunajiem noteikumiem, un pret tiem parlamentā balsoja arī kreisie. "Jūs uz mēnešiem, iespējams uz gadiem, radāt vispārējās kontroles sabiedrību," 48 stundas ilgajā, vētrainajā Nacionālās sapulces plenārsēdē izteicies deputāts Ēriks Kokrels, kurš pārstāv galēji kreiso partiju "La France Insoumise" ("Nepakļāvīgā Francija").

"Dzeltenās vestes"

Pēc ilgstoša "pandēmijas atvaļinājuma" ielās atgriezušies arī "dzelteno vestu" kustības pārstāvji, lai protestētu pret "Covid pasēm" un "veselības diktatūru". 2018.gadā kustība izauga no protestiem pret degvielas nodokļa celšanu, kas, pēc "dzelteno vestu" domām, bija mēģinājums risināt klimata izmaiņu radītās problēmas uz nabadzīgo rēķina. Tagad kustības "Facebook" lapās publicēti jau vairāki uzsaukumi ar aicinājumiem iziet ielās, lai protestētu pret valdības politiku pandēmijas apkarošanā.

"Vakcinēti vai nē, mēs mirstam badā! Vakcinēti vai nē, mēs zaudējam mūsu brīvības!" Parīzes protestu laikā skandēja viens no pazīstamākajiem "dzelteno vestu" līderiem Žeroms Rodrigess.

Lai gan šobrīd "dzeltenajām vestēm" par atbalstītājiem ielās nākas konkurēt ar dažādiem citiem grupējumiem, ir arī tādi protestētāji, kas izšķīrušies kustībai pievienoties tieši tagad. Piemēram, 40 gadus vecais Muhameds Bukifa, kas piedalījās Rodrigesa Parīzē rīkotajā akcijā pagājušajā trešdienā, aģentūrai "Reuters" stāsta, ka iepriekš "dzeltenajām vestēm" sekojis sociālajos medijos, taču līdz šim demonstrācijās nav iesaistījies. "Neesmu šeit tāpēc, ka būtu pret vakcīnu," saka Bukifa. "Esmu šeit, lai aizstāvētu mūsu brīvības. Mūs nedrīkst piespiest vakcinēties." Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka nav vakcinējies, jo baidās no iespējamām blaknēm.

"Pastāv kontinuitāte starp "dzeltenajām vestēm" un kustību pret veselības pasēm," norāda abu kustību aktīviste un bijusī neatkarīgā televīzijas tehniķe Sofija Tisjē. "Tās vēršas pret antidemokrātiskās politiskās sistēmas funkcionēšanu Francijā." Viņa turpina: "Ja tu šeit esi politiskajā opozīcijā, tu tiec apsūdzēts kā konspirācijas teoriju sekotājs. Es absolūti tāda neesmu. Es tikai uzdodu jautājumus. Mēs pieredzam noslīdēšanu totalitārismā."

Rodrigess norāda, ka tagad protestos iesaistījušās daudz plašākas sabiedrības aprindas, kas ievērojami pārsniedz tradicionālo "dzelteno vestu" atbalsta bāzi - "veselības [aprūpes] darbinieki, arī restorānu īpašnieki, visu veidu ļaudis, bērni". "Ja kas ļaudis var apvienot, tad tās ir dusmas," atzīst "dzelteno vestu" līderis.

Citas grupas

Līdzīgi "dzelteno vestu" kustībai, arī mobilizēšanās pret "Covid pasēm" nodemonstrējusi sociālo mediju spēku un to iespējas uzrunāt visdažādākos franču sabiedrības segmentus. "Facebook" lielākās "antivakseru" grupas "Pret veselības pasēm" un "Nē obligātajām veselības pasēm Francijā!" piesaistījušas attiecīgi 175 000 un 98 000 biedru.

Vienā no grupām kāda lietotāja paudusi šaubas par savu spēju pierast pie nepotētajiem noteiktajiem ierobežojumiem. "Man jābūt gatavai vairs neskatīties filmas kinoteātrī, tālu neceļot un nebraukt ar vilcienu, vairs neiet uz iepirkšanās centru, nekad vairs neatgriezties restorānā, vairs neiet uz bāru," savu drūmo nākotni apcer šī vakcinācijas pretiniece. "Vai pie tā pieradīšu? Šaubos."

Kā liecina franču sociologu pētījums par pretestību vakcinēšanai pret Covid-19, sievietes sliecas būt atturīgākas pret potēšanos nekā vīrieši. "Iespējams atsaukties uz sieviešu lielākām raizēm par iespējamajām injekcijas sekām uz viņu ķermeni, īpaši grūtniecības laikā, un uz atšķirīgo socializāciju, kas padara tās jūtīgākas nekā vīriešu pret ilgtermiņa riskiem un piesardzīgākas pret tehnoloģiskām izmaiņām," norāda pētnieki.

Pētījumā konstatēts, ka lielu ietekmi uz pretestību vakcinācijai atstāj arī sociālā nevienlīdzība. "Mēs arī konstatējām, ka ļaudis sociālās hierarhijas lejasgalā, vērtējot pēc izglītības līmeņa, finanšu resursiem un imigrācijas statusa, visdrīzāk atteiksies no vakcinēšanās pret Covid-19," atzīst pētījuma autori.

Kā jaunie noteikumi ietekmēs "antivakserus"?

Tādas vakcinācijas skeptiķu organizācijas kā "ReinfoCovid" apgalvo, ka to biedru skaits krasi pieaudzis kopš valdības pagājušās nedēļas paziņojuma par jaunajiem noteikumiem.

Taču aptaujas liecina, ka vairums francūžu atbalsta "Covid pases". 58% aptaujāto atbalsta to pieprasīšanu restorānos un kafejnīcās, kamēr "Covid pasu" nepieciešamību kultūras iestādēs pozitīvi vērtē 66% respondentu.

Potēšanas temps, kas pēdējo nedēļu laikā bija ievērojami krities, pēc Makrona paziņojuma atkal pieaudzis. Lai gan Francija tradicionāli bijusi pret vakcīnām visskeptiskāk noskaņotā valsts pasaulē, pretestība potēšanai pret Covid-19 kopš gada sākuma ievērojami mazinājusies, un šobrīd aptuveni 60% no Francijas iedzīvotāju kopskaita ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu. Arī valdība uzsver, ka nevajag ļauties šķietamībai, kuru uzbur protesti, jo "klusējošais vairākums" atbalsta jaunos pasākumus, kuru mērķis ir atgriešanās pie ierastās dzīves.

Pat Kursels atzīst, ka pretestība vakcinācijai iet mazumā, jo, viņaprāt, "valdība manipulē ar ļaužu bailēm", un par to "līdzatbildīgi" esot arī mediji. "Bailes, šķiet, ir efektīvas," norāda pensionētais profesors.

Lai gan vakcinācijas pretinieku protesti līdz šim visumā noritējuši miermīlīgi un sestdien visā valstī aizturēts tikai 71 cilvēks, bet nelielajās sadursmēs cietuši 29 policisti, varasiestādes bažījās, ka "antivakseru" kustība varētu radikalizēties. Sestdien Marseļā protestētāji piekāva divus sabiedriskās raidorganizācijas "France 2" žurnālistus. Francijas dienvidos pagājušajā nedēļas nogalē notikuši uzbrukumi diviem vakcinācijas centriem. Viens no tiem ticis aizdedzināts, bet otrs - apķēpāts ar grafiti, kas saturēja atsauces uz nacistu okupācijas periodu.

Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns pirmdien uzdevis policijai pastiprināt amatpersonu apsardzību, jo daudzas no tām saņēmušas draudus no kareivīgi noskaņotiem "antivakseriem". Nacionālās Sapulces loceklis Aleksandrs Frešī, kas pārstāv Makrona dibināto centrisko partiju "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!" - REM), "Facebook" pārpublicējis daļu no viņam adresētajām draudu vēstulēm. "Esmu bruņots līdz zobiem. Esi uzmanīgs, kad balsosi par veselības pasēm, labāk nenospied nepareizo pogu," politiķim raksta anonīmais vēstules autors.

Tikmēr, lai nodrošinātos pret jebkādiem juridiskiem izaicinājumiem, sākot īstenot jauno kārtību, premjerministrs Žans Kastekss lūdzis jaunpieņemto likumu izvērtēt Konstitucionālajai padomei, kas jau pirmdien paziņojusi, ka savu spriedumu pasludinās 5.augustā. Taču paralēli ar savu prasību Konstitucionālajā padomē vērsušies kreisie Nacionālās sapulces deputāti, kas balsoja pret jaunajiem noteikumiem.

Valdības ieceltais tiesībsargs Klēra Hedona pagājušajā nedēļā brīdinājusi, ka parlaments likumu pieņemot ar neattaisnojamu steigu, "ņemot vērā paredzamo triecienu pamattiesībām un brīvībām". Visvairāk viņu satrauc "zināmas policejiskas varas piešķiršana sabiedriskajiem un privātajiem uzņēmumiem". Viņa gan nav izteikusies par to, vai francūžu brīvība ietver arī brīvību apdraudēt citus francūžus.

Citi šobrīd lasa

33 gadi uz neapdzīvotas salas un svētlaimes beigas. Ko tagad dara par Itālijas Robinsonu Krūzo dēvētais vientuļnieks?
Zelta steiks par 800 eiro. Briti paliek "bez vārdiem" par jauno Salta Bae restorānu 1
"Pēdējās baravikas, ko jūs gribat?!" Rīgas Centrāltirgū meža veltēm cenas klāt liek retais 6
Skatīt visus komentārus

"Стыд и срам": зрителей возмутили подарки из черного ящика на "Поле чудес"

Почему первый красавец СССР Петерис Гаудиньш остался один