Vācija atgūstas pēc plūdu šausmām

Vienlaikus rodas šaubas par brīdināšanas sistēmas efektivitāti. Tādas izveidoja pēc plūdu stihijas 2002. gadā, kad Eiropā bojā gāja 110 cilvēku. Tad kāpēc atkal ir upuri, turklāt daudz vairāk?

Trūkst vienotas sistēmas

Hidroloģijas profesore Hanna Kloka piedalījās Eiropas Savienības agrīnās plūdu draudu brīdināšanas programmas izstrādē un intervijā BBC norāda: “Sistēma brīdināja: būs ļoti nopietnas lietavas un plūdi, pievērsiet uzmanību. Tālāk nacionālajām varas iestādēm bija jāizmanto šī informācija.” Pēc Klokas vārdiem, rīcība “uz vietām” bija kā nu kur – bija apgabali, kas īstenoja aizsargpasākumus, bet citviet cilvēki pat nezināja, ka tuvojas stihija.

Vācijas meteoroloģiskā dienesta pārstāvis paziņojis, ka bijusi virkne ziņojumu par ekstremāliem nokrišņiem un vietējām varas iestādēm vajadzējis atbilstīgi rīkoties. Speciālisti vērtē, ka Vācijā stihiju brīdināšanas sistēma joprojām ir pārāk sadrumstalota, dažādās federālajās zemēs par to atbild dažādas iestādes un ir atšķirīga pieeja.

Eiropas Savienības līmenī ir vēl jo mazāk savstarpējas koordinācijas, atšķirībā, piemēram, no situācijas, ja atklājas problēmas ar medikamentiem vai pārtiku – šādos gadījumos ieslēdzas starpvalstu apziņošana, lai izņemtu no tirdzniecības riskantus produktus.

Nenovērtē risku

Daudzi eiropieši pat neapzinās, cik bīstamas var būt dabas katastrofas. Līdz ar apbūvi ūdenim bieži vien nav kur palikt – tas nevar iesūkties zemē, jo priekšā ir ēkas, ielas un šosejas. Turklāt prognozēt klimatu ir sarežģīti, un meteorologu datoriem trūkst jaudas, lai paredzētu, kā izvērtīsies, piemēram, plūdi – faktoru ir pārāk daudz.

Tam nepieciešams superdators simtiem miljonu eiro vērtībā, teic Lielbritānijas meteoroloģiskā dienesta galvenā zinātniece Džūlija Slingo. Tiesa, plūdu sekas izmaksā daudz vairāk. Atjaunošanas darbi Vācijā izmaksās vairākus miljardus eiro, paziņojis iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.

Dubļi līdz griestiem

Izdzīvojušo stāsti ir traģikas un dramatisma pilni. Naktī uz 15. jūliju Sincigā pie Reinas, kurā mīt aptuveni 17 000 iedzīvotāju, ūdens applūdināja lielāko daļu namu pirmo stāvu. No Ahmeda Kali ģimenes divstāvu mājas palikušas tikai sienas ar dubļiem līdz griestiem. Ap deviņiem vakarā ugunsdzēsēji lika evakuēties, viņš ar draudzeni nogādāja drošībā abus savus bērnus, bet paši palika.

Intervijā ''eutsche Welle" Kali atzīst, ka viņi nenovērtēja situāciju: “Ap pusnakti sāka nākt ūdens, un pusotrā stundā applūda viss pirmais stāvs.” Viņiem paveicās, ka ieradās glābēji ar laivu. “Paspīdinājām viņiem ar lukturi un paši izlīdām caur logu: es, mana meitene ar mūsu kaķi. Mums līdzi nebija nekā: ne apavu, ne dokumentu.”  Kad viņš atgriezās, atklāja, ka mēbeles un visas citas mantas saskalotas lielā atlūzu kaudzē.

Traģēdija invalīdu kopmītnē

Tomēr Kali ģimene ir dzīva, kamēr netālu no viņa mājas notikusi traģēdija. Pilsētā darbojās minerālūdens fabrika, uz ielām tagad mētājas ar straumi aizskalotās plastmasas pudeles. Ražotnē strādāja invalīdi, kuri dzīvoja netālu lielā namā – no 34 iemītniekiem izdevās izglābt tikai 22.

“Es redzēju savu paziņu, kurš turējās pie tādiem vārtiņiem, ko šeit jau vairs nevar redzēt. Un tad mēs ar kaimiņu izvilkām trosi, turējām katrs savā pusē, lai vīrietis tai varētu pieķerties. Vienā brīdī plūdi bija kādus divus, varbūt pat divarpus metrus augsti. Un tad viņš vairs nevarēja noturēties. Un viņš vienkārši tika paķerts līdz ar straumi. Es nezinu, kur viņš ir,” traģēdiju atminas kāds Bādminsteraifeles iedzīvotājs.

Nelaime saliedē

Katastrofa arī saliedē – Bādminsteraifeles mērija noorganizējusi pagaidu patvērumu, pie kura kūsā rosība. Uz griliem čurkst gaļa un desiņas, brīvprātīgie dala sviestmaizes, rotaļām nododas ar dubļiem nomūrējušies bērni, sporta zāles ēkā pieejama silta duša. Vietējie iedzīvotāji kopīgiem spēkiem attīra ielas un mājas, strādā pat mazi bērni.

“Es pamodos un nodomāju: “Vajag taču kaut ko darīt!” Mēs ar draugu divatā paņēmām ratiņus un sākām novākt gruvešus. Pēc kāda laika sanāca aizvien vairāk cilvēku. Ja atbrauks smagā tehnika, vajadzēs atšķirot akmeņus no drazām. Tie taču ir labs materiāls jaunām ielām,” saka kāds vietējais. Nāk arī palīdzība no visas Vācijas, dažviet noliktavas jau ir pārpildītas ar pārtiku un apģērbu.

Tomēr ne visi nelaimē ir solidāri. Štolbergā pie Āhenes plūdu izraisīto haosu izmantojuši noziedznieki. Erols Igneci ir šokēts: “Es dzīvoju pretim savam veikalam. Varu to redzēt no sava loga. Un cilvēki vienkārši gāja tur iekšā. Kad es atskrēju uz veikalu, viss bija iznests, bet laupītāji jau prom.” Nozagts ap 1000 eiro, turklāt plūdi sabojājuši arī daudzas preces, un būs nepieciešams ieguldīt līdzekļus remontā – zaudējumi mērāmi ar piecciparu skaitli.