Amsterdama atvainojas par pagātnes lomu vergu tirdzniecībā
Amsterdamas mērs ceturtdien atvainojusies par pilsētas lomu vergu tirdzniecībā, kas ienesa Nīderlandes galvaspilsētai bagātības koloniālisma laikos.
"Pilsētas vārdā es atvainojos par Amsterdamas domes aktīvo iesaisti koloniālās verdzības komerciālajā sistēmā un par vergiem padarīto cilvēku globālajā tirdzniecībā," paziņoja mērs Femke Halsema.
"Ir laiks mūsu pilsētas identitātē integrēt koloniālās verdzības lielo netaisnību," pavēstīja Halsema runā, kas veltīta verdzības atcelšanai 1863.gada 1.jūlijā Surinamā un karalistes Karību jūras daļā.
Savulaik Nīderlandei piederēja tādas kolonijas kā Surinama, Kurakao sala Karību jūrā, Dienvidāfrika un Indonēzija.
Holandes province, kurā ietilpst Amsterdama, bija "liels spēlētājs vergu tirdzniecībā un ekspluatācijā", pavēstīja Halsema, piebilstot, ka 18.gadsimtā "40% mūsu ekonomiskās izaugsmes nāca no verdzības".
"Un Amsterdamā gandrīz ikviens pelnīja naudu, pateicoties Surinamas kolonijai," viņa sacīja, īpaši norādot uz pilsētas domi, kas bija kolonijas līdzīpašnieks un viens no administratoriem.
Amsterdama ir pirmā valsts pilsēta, kas atvainojusies, bet šādu soli spert apsver arī Roterdama, Utrehta un Hāga.
Nacionāla līmenī Nīderlande nav atvainojusies par savu lomu verdzībā.
Aizejošais premjers Marks Rite sacījis, ka verdzības laiki ir pārāk sena pagātne un debates par atvainošanos izraisītu saspīlējumu.
