Izraēlas valdību vadīs stingrās līnijas piekritējs
Izraēla varētu tikt pie jaunas valdības, kas nozīmē 12 gadus ilgušās Benjamina Netanjahu ēras beigas un vājina izredzes uz mieru ar Palestīnu. Nākamais premjers, partijas "Yamina" – "Jaunie labējie" – līderis Naftali Bennets uzskata, ka Izraēlai jāanektē jaunas teritorijas Rietumkrastā.
Trauslo astoņu partiju koalīciju saista maz kas cits, kā tikai vēlme no amata atstādināt Netanjahu un arī viņa labējās partijas "Likud" biedru, parlamenta spīkeru Jarivu Levinu.
Ar pieredzi specvienībā
Benneta vadītajā koalīcijā apvienojušies dažādi politiskie spēki, pat viena arābu partija. Parlamentā šai aliansei ir niecīgs pārsvars – 61 no 120 balsīm. Paša Benneta partijai ir tikai septiņas vietas Knesetā, taču tā kļuvusi par vienojošo skrūvīti cīņā pret Netanjahu, neraugoties uz ideoloģiskām atšķirībām ar koalīcijas biedriem.
Viņš ir dzimis Haifā ASV emigrantu ģimenē, dienējis Izraēlas armijas elitārajā vienībā "Sayeret Matkal", kas īsteno specoperācijas, tostarp ķīlnieku atbrīvošanu un Izraēlas ienaidnieku sagūstīšanu. Atvaļinājies majora pakāpē, Bennets izveidoja veiksmīgu datortehnoloģiju uzņēmumu un vēlāk to pārdeva, kļūstot par multimiljonāru un pievēršoties politikai.
Kādreiz Bennets bija Netanjahu tuvs līdzgaitnieks, 2006.–2008. gadā vadīja premjera aparātu, bet tad abi sastrīdējās, Bennets pameta Likud, iestājās labējā partijā Ebreju nams un 2013. gadā iekļuva parlamentā. Kopš tā laika viņš ieņēma dažādus ministru amatus, līdz partija 2019. gadā zaudēja vēlēšanās, un Bennets izveidoja jaunu, pietiekami veiksmīgu, lai saņemtu balsis.
“Vēsturiskās tiesības” uz aneksiju
Viņu bieži dēvē par ultranacionālistu, bet pats sevi uzskata par labējāku nekā Netanjahu. Bennets norāda, ka Izraēlai jābūt nacionālai ebreju valstij (tas jau ir ierakstīts konstitūcijā), un daudzina par “vēsturiskām tiesībām” uz Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un 1967. gadā izraēliešu okupētajām Golānas augstienēm Sīrijā. Viņš arī iestājas uz apmetņu saglabāšanu Rietumkrastā, kur 140 ciematos, ieskaitot Austrumjeruzalemi, dzīvo vairāk nekā 600 000 ebreju. Gandrīz visa pasaule to uzskata par nelikumīgu Izraēlas ekspansiju palestīniešu zemēs. Tajā pašā laikā Bennets atbalsta atteikšanos no pretenzijām uz Gazas joslu, no kurienes Izraēla izveda armiju 2005. gadā.
Mēdz būt rasistisks
Savos izteikumos Bennets mēdz būt rupjš un rasistisks. Kādās debatēs televīzijā Kneseta deputāts arābs paziņoja, ka ebrejiem nav tiesību apmesties Rietumkrastā, uz ko Bennets atcirta: “Mums šeit bija ebreju valsts, kad jūs vēl no kokiem nebijāt nokāpuši!”
Viņš kategoriski ir pret Palestīnas valsts izveidi un februārī kādā intervijā paziņoja: “Es neatdošu ne centimetra Izraēlas zemes. Punkts.” Pēc viņa domām, vajag anektēt lielāko daļu Jūdejas un Samārijas – šajos Bībeles vārdos Bennets sauc Jordānas Rietumkrastu.
Bennets atbalsta nāvessodu palestīniešu kaujiniekiem, kamēr mūsdienu Izraēlā tas izmantots tikai vienu reizi, kad 1962. gadā pakāra nacistu noziedznieku, holokausta arhitektu Ādolfu Eihmanu.
Tikmēr Izraēlas pilsētu ielās liesmo naids – arābi uzbrūk ebrejiem un otrādi, neviens nejūtas drošs pat pilsētās, kur kopienas šķietami sadzīvoja. Jaunais premjers visdrīzāk neveicinās mieru.
