Pētījumā atklājas, cik negatīvi ASV lielie mediji atspoguļojuši ar pandēmiju saistītus notikumus

ASV Dartmutas koledžas un Brauna Universitātes pētnieki secinājuši, ka Savienoto Valstu lielie mediji piedāvā citādāku, daudz negatīvāku skatījumu uz pandēmiju, nekā zinātniskie žurnāli un starptautiskie mediji.

Pētījumā tika aplūkoti 9,4 miljoni rakstu un sīkāk analizēti aptuveni 20 000 ziņu vienību, kas 2020.gadā publiskoti lielākajos medijos, kas piedāvā saturu angļu valodā. Salīdzinot ar citiem medijiem, ietekmīgākie ASV ziņu avoti izceļas ar negatīvo toni savos rakstos par koronavīrusu un ar to saistītajās tēmās, secināts pētījumā. Negatīvais skatījums saglabājās neatkarīgi no tā, vai inficēto skaits ASV pieaudzis vai samazinājies, un pat gadījumos, kad vēstīts par pozitīviem aspektiem, ziņām lielākoties bijis pesimistisks tonis.

Dartmutas koledžas pētnieks Brūss Saserdouts "The New York Times" norādīja, ka, viņaprāt, žurnālisti nepublicē nepatiesu informāciju, bet jautājums ir par to, kurus faktus viņi uzsver. Pētījumā arī atklājās, ka negatīvisms ziņās par pandēmiju ASV medijos nav atkarīgs no partijas, kurām tie simpatizē. Piemēram, pagājušajā gadā ziņas "Fox News" bijušas tikpat negatīvas, cik CNN.

Pesimistisko skatījumu konstatējis arī "The New York Times", šā gada februārī norādot, ka

Pagājušajā gadā lielajos ASV medijos aptuveni 87% ziņu par Covid-19 bija negatīvas. Salīdzinājumam, starptautiskajos medijos negatīvas bija 51% ziņu, ASV reģionālajos medijos 53% un zinātnes un medicīnas žurnālos - 64%, secināts pētījumā, kurā tika aplūkoti tādi ASV mediji kā CNN, "Fox News", "Politico", "The New York Times" un simtiem citu mediju ASV un citās valstīs, tostarp britu raidorganizācija BBC, Austrālijas un Kanādas raidorganizācijas ABC un CBS.

2020.gada februārī britu laikraksts "Oxford Mail" publiskoja rakstu par Oksfordas Universitātes profesori Sāru Gilberti un viņas kolēģiem, kas strādā pie vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Rakstā bija norādīts, ka komanda ir optimistiski noskaņota un pieļauj, ka vakcīna varētu būt gatava jau rudenī. ASV mediji par to uzrakstīja tikai aprīlī, un arī tad vairums rakstu sākās ar amatpersonu brīdinājumiem, ka nevajag būt tik optimistiskiem.

ASV tīmekļa izdevums "The Hill" norādījis, ka līdzīga situācija bija novērojama arī šī gada sākumā, rakstot par diviem pētījumiem Lielbritānijā, kuros secināts, ka medicīnas darbinieki, kuri ir pārslimojuši Covid-19, reti saslimst ar to atkārtoti. Pētījuma rezultāti liecina, ka imunitāte, kas izveidojusies pēc Covid-19 pārslimošanas, pasargā arī no inficēšanās ar jauno koronavīrusa paveidu, kas tagad izplatīts Lielbritānijā.

ASV medijos šie pētījumi netika plaši atspoguļoti. Decembrī, kad ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) apstiprināja uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto Covid-19 vakcīnu un vakcīnu, ko izstrādājis uzņēmums "Moderna", ASV lielie mediji šīs ziņas pavadīja ar teju vienlīdz lielu apjomu negatīvu ziņu par koronavīrusa variantiem, norādot, ka tie ir sevišķi lipīgi un vakcīnas var nepasargāt no inficēšanās ar tiem.

Līdz pat nesenam laikam lielie ASV mediji arī raksturoja vakcinācijas kampaņu ASV kā neefektīvu, lai gan dati par vakcinēto cilvēku skaitu nebūt nebija pesimistiski. Arī ziņas par skolu atvēršanos bijušas pārsteidzoši negatīvas, uzsverot negatīvos aspektus un problēmas, lai gan vairums zinātnieku secinājuši, ka skolas nav lielākās vīrusa izplatītājas.

Pesimisms modē arī ASV amatpersonām un ekspertiem

ASV žurnāla "National Review" korespondents Džims Geratijs aprīlī norādīja, ka arī ASV amatpersonas un eksperti atturas no optimistiskiem izteikumiem, neskatoties uz daudzajiem panākumiem cīņā ar pandēmiju.

"Valdības amatpersonas nevēlas pavēstīt labas ziņas, jo tas nozīmētu atteikties no dažām nozīmīgām pilnvarām, ko tās ieguvušas krīzes laikā, vai tas nozīmētu atzīt, ka "politikas maiņa vien nemaina plūdmaiņu", kā (..) izteicās Mičiganas gubernatore Grēthena Vitmere. Un daži žurnālisti nevēlas atzīt labās ziņas, jo krīzes sajūta nāk par labu reitingiem," komentēja Geratijs.

Dartmutas koledžas un Brauna Universitātes pētnieki Brūss Saserdouts, Randžans Sehgals un Mollija Kuka pieļauj, ka viens no pesimistiskā skatījuma dzinuļiem varētu būt lasītāju pieprasījums pēc negatīvām ziņām. Aplūkojot lasītākās un izplatītākās ziņas sociālajā tīklā "Facebook", pētnieki secināja, ka populārākās ir visnegatīvākās ziņas.

Loģiski, ka lielajiem medijiem ir labāki instinkti attiecībā uz plašākas auditorijas piesaistīšanu nekā zinātniskajiem žurnāliem. Pieprasījums pēc negatīvām ziņām ir spēcīgs gan ASV, gan Lielbritānijā, taču ASV mediji izrāda lielāku gatavību atbildēt uz šo pieprasījumu nekā starptautiskie izdevumi. Tas novērojams gan pandēmijas laikā, gan pirms pandēmijas, secināts pētījumā.

Pētījuma autori pieļauj, ka šo ASV raksturīgo īpatnību varētu daļēji skaidrot ar taisnīgu un līdzsvarotu mediju likumu trūkumu. 1987.gadā ASV Federālā Komunikāciju komisija atteicās no prasības raidorganizācijām atspoguļot pretrunīgus jautājumus, kas ir sabiedrībai nozīmīgi, un, to darot, taisnīgi pārstāvēt pretējus uzskatus. Lielbritānijā un Kanādā šādas prasības joprojām ir spēkā. Sava loma, iespējams, ir arī lielajai konkurencei ASV mediju starpā.

Ārvalstīs vairāki lielākie mediji, kas raksta vai raida angļu valodā, piemēram, BBC, saņem finansējumu no valsts, kas potenciāli padara tos mazāk atkarīgus no patērētāju pieprasījuma, norādīja Saserdouts.

Kāpēc cilvēkus piesaista negatīvas ziņas?

Pētījumā, kas 2019.gada septembrī tika publicēts zinātnes žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" (PNAS), norādīts, ka medijos jau sen dominē negatīvas ziņas, bet pēdējās desmitgadēs tas jūtams izteiktāk. Pētījumā secināts, ka cilvēkiem visā pasaulē psiholoģiskā un fiziskā reakcija uz sliktām ziņām ir spēcīgāka nekā uz labām.

Cilvēki negatīvām ziņām sliecas piešķirt lielāku nozīmi nekā labām. Kādēļ tā?

Taču starp pētījuma dalībniekiem tika novērotas arī lielas atšķirības, kas, kā izskatās, nav cieši saistītas ar to, kurā valstī viņi dzīvo (pētījums tika veikts 17 valstīs). Tas savukārt vedina domāt, ka vairāk cilvēku, nekā līdz šim domāts, patiesībā dotu priekšroku pozitīvām, nevis negatīvām ziņām. Pētījuma rezultāti izceļ pozitīva satura potenciālu un vedina domāt, ka, iespējams, ir iemesls pārskatīt pieņēmumu, ka "asiņainās" ziņas ir tās, kuras piesaistīs vislielāko uzmanību.

Varbūt medijiem tomēr ir iespējams mainīt labo un slikto ziņu proporciju par labu pozitīvajām un saglabāt lasītāju skaitu. Protams, liels spēks ir ieradumam. Cilvēki ir pieraduši gaidīt negatīvas ziņas un pievērst tām uzmanību, pieļauj pētījuma autori.

Sliktās ziņas ir kaitīgas veselībai

Nepietiekamas vai nepilnīgas zināšanas par politiku, pilsoņu apātija un neiesaistīšanās ir tikai dažas no sekām, kas tiek piedēvētas pārmērīgam negatīvismam ziņās. Pārāk liels slikto ziņu patēriņš arī palielina stresu un var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību, liecina vairāki pētījumi.

2014.gadā ASV mediji pievērsa lielu uzmanību Ebolas vīrusa uzliesmojumam. Aptaujas liecina, ka rezultātā 64% amerikāņu bija nopietni nobažījušies par šo vīrusu un 45% bažījās, ka varētu saslimt paši vai kāds viņu tuvinieks, lai gan faktiski risks vidusmēra cilvēkam inficēties ar šo vīrusu ASV bija tuvu nullei, liecina pētījums, kas 2017.gadā tika publicēts žurnālā "Clinical Psychological Science".

Pētījumā, kas tika veikts pēc sprādzieniem Bostonas maratonā 2013.gadā, tika secināts, ka cilvēki, kas nedēļu pēc terorakta ilgāk nekā sešas stundas dienā skatījās ziņas par šo notikumu, deviņas reizes biežāk izjuta akūtu stresu nekā cilvēki, kas ziņas patērēja minimāli. Viņi izjuta pat lielāku stresu nekā cilvēki, kas paši piedalījās šajā maratonā.

Pandēmija skārusi visas cilvēka dzīves jomas, un tās dēļ cilvēkiem nācies pastiprināti uzturēties mājās, kas bieži vien nozīmē arī ilgāka laika pavadīšanu pie datoru un televizoru ekrāniem. Ziņas par pandēmiju šodien lasāmas gan tradicionālajos medijos, gan sociālajos tīklos, un vairums no tām nav pozitīvas. Lai nekristu panikā un nezaudētu skaidru skatu, Brauna Universitātes jaunā pētniece Mollija Kuka iesaka dažādot informācijas avotus, visām ziņām pieiet ar veselīgu kritikas devu un biežāk palasīt zinātnes žurnālus.

Avoti: "The New York Times", "Forbes", "The Hill", "National Review", "The Irish Times", "PsyPost", "https://home.dartmouth.edu/"