"Negrasos sēdēt rokas klēpī salicis, jo man nav roku!" - "Černobiļas bērna" skarbais dzīvesstāsts

Maikls Trimbls, kurš savu jauno vārdu ieguva ASV pēc adoptēšanas, zina vien to, ka piedzima 1987.gadā Ļeņingradā (Sanktpēterburga) un, ka viņa mamma katastrofas dienā atradās blakus Černobiļai.

Ieraugot, ka bērns piedzimis bez rokām, vecāki viņu atdeva bērnu namam. Vēlāk viņu adoptēja amerikāņu ģimene no Pitsburgas, un jau Amerikā Maikls apzinājās savu orientāciju, piedzīvojot vecāku mēģinājumus to mainīt.

Tomēr par spīti visām dzīves grūtībām, Maikls ir ieguvis politologa izglītību universitātē un ir aizsācis "YouTube" kanālu, kurā katru dienu demonstrē cilvēkiem, kā bez rokām var spēlēt boulingu, lietot elektronisko skuvekli un braukt ar velosipēdu.

"Meduza" žurnālistam Maikls pastāsta, kā viņam izdodas vadīt tik piepildītu dzīvi un kāpēc nolēmis iesaistīties politikā.

Kā norāda Maikls, viņš piedzimis bez rokām Černobiļas dēļ. Nekā citādi viņš sevi ar šo notikumu nesaista. Visu, ko cilvēki dara ar rokām, viņš var izdarīt ar kājām: "Lūk arī visa avārijas ietekme. Jo vecāks kļūstu, jo vairāk šie notikumi paliek pagātnē. Es nemaz nezinu, kā mana māte nonāca Černobiļā katastrofas dienā."

Vaicāts, vai ir noskatījies HBO seriālu "Černobiļa", Maikls atbild apstiprinoši. Viņam filma ļoti patikusi.

Stāstot par pieredzēto bērnu namā, Maikls teic, ka vienmēr bijis pabarots un siltumā. Nekā neesot trūcis. Taču tā esot vieta, kur katrs pats ir par sevi un tāpēc ātri vien kļūsti neatkarīgs: "Tu nezini, kur ir tavi vecāki, tu pats par sevi atbildi, šī sajūta ar mani ir joprojām. Gala rezultātā mēs visi esam vientuļi." 

Cilvēkus, kuri Maiklu adoptēja, viņš ienīdis jau no pirmās dienas, jo nav vēlējies pamest Krieviju un doties prom uz ASV, jo tad nāktos šķirties no vecmāmiņas Ritas, kurai viņš stipri pieķēries.

Attiecības ar jaunajiem vecākiem nevedās, jo Maikla acīs viņi vienmēr palika par cilvēkiem, kuri šķīra viņu no vecmāmiņas. Un labāk nekļuva. Arī ticības dēļ. Maikls Dievam netic: "Manī ir ļoti dziļa iekšējā pretruna saistībā ar priekšstatu par "mīlošo tēvu", kurš ļauj piedzimt tādiem bērniem kā es."

Par savu pretestību Dievam Maikls sodīts - ieslodzīts naktī pagrabā bez segas, barots tikai ar riekstu krēmu, maizi un džemu. Ģimenē auguši vēl arī citi bērni - septiņas māsas un viens brālis.

No tā paša bērnu nama adoptēta Fatima. Vēl adoptēti bērni no Korejas un Ķīnas: "Vecāki vienmēr teica, ka Dievs liek viņiem adoptēt šos bērnus. Man šķiet, viņiem bija svarīgāk būt labiem kristiešiem, nekā labiem vecākiem. Viņi kristīgajās skolās centās izmainīt manu orientāciju."

No visiem kristīgajiem internātiem Maikls izraidīts uzvedības dēļ. Viņš pat panācis, ka tiek ievietots iestādē mazgadīgiem noziedzniekiem, lai tikai nebūtu jāatgriežas mājās: "Ja bērns visu laiku rada neērtības, štata pārvaldei beigās kaut kas ir jādara. Mani ievietoja speciālā valsts patversmē."

Savus Amerikas vecākus Maikls nav redzējis kopš 18 gadu vecuma. Vaicāts, kāpēc apguvis politoloģiju, vīrietis saka: "Es vēlos iegūt valsts amatu. Vienmēr esmu gribējis. Nevēlos, lai citiem bērniem nāktos iziet cauri tam, kam izgāju es. Jāievieš jauna adoptēšanas prakse. (..) Es nevaru kļūt par prezidentu, jo neesmu dzimis ASV, taču uz gubernatora amatu es noteikti pretendēšu."

Jautāts, vai ir jau reģistrēts kā Oregonas gubernatora vēlēšanu dalībnieks, Maikls saka: "Es vēl aizpildu papīrus, gribu, lai mana izvirzīšana būtu pārsteigums maniem konkurentiem, kuri ar šī štata politiku nodarbojas jau gadu desmitiem.

Atšķirībā no visiem šiem cilvēkiem, es netaisos sēdēt rokas klēpī salicis. Un zini, kāpēc? Jo man nav roku, ko salikt klēpī! (..) Bet ja nopietni, es vēlos atgriezt vienlīdzību publiskajā politikā. Un kurš to izdarīs labāk par cilvēku, kurš pats dzīvo no algas līdz algai, atdodot gandrīz pusi ienākumu par dzīvesvietu?"