Diplomāti steigā pamet Ziemeļkorejas galvaspilsētu Phenjanu, pat neaizslēdzot vēstniecību vārtus

Jau kopš pandēmijas sākuma Ziemeļkorejas galvaspilsētu pamet ārvalstu diplomāti – gan tur esošo salīdzinoši nedaudzo ārvalstu vēstniecību, gan starptautisko organizāciju pārstāvji. Krievijas Federācijas vēstniecības Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR) paziņojumā teikts: “Ziemeļkorejas galvaspilsētu pametušos var saprast - ne visi var izturēt totālos un stingros ierobežojumus, tur ir pilnīgs pirmās nepieciešamības preču deficīts, tostarp medikamentu, kā arī nespēja atrisināt veselības problēmas”.

Jauns.lv jau rakstīja, ka diktatoriskais Phenjanas, kurš valda vienā no pasaules noslēgtākajām un nabadzīgākajām valstīm, kura visu laiku noliedz Covid-19 izplatību, jau vairāk nekā gadu valstī noteicis bezprecedenta karantīnas pasākumus, Ziemeļkoreju pilnībā slēdzot. KTDR varas iestādes praktiski visus ārvalstu diplomātus ieslodzījušas Phenjanas vēstniecības kvartālā, bieži vien viņiem liedzot arī medicīnisko palīdzību un iepirkšanos veikalos, slēgta arī avio un vilcienu satiksme ar ārvalstīm (tā Ziemeļkorejai ir tikai ar Ķīnu un Krieviju). Ārvalstu diplomāti no Phenjanas bēg kā nu kurš māk – pārsvarā līdz robežai ar Ķīnu, kur kājām pāriet pāri robežai.

Ārvalstu diplomāti Phenjanu pametuši tādā steigā, ka viena otra vēstniecība pat piemirsusi aizslēgt sūtniecības vārtus vai noņemt savas valsts karogu, kas joprojām plīvo mastā pie pamestās diplomātiskās pārstāvniecības.

Šobrīd Ziemeļkorejā palikuši vien deviņu valstu vēstnieki un četri pilnvarotie lietveži, vairumā diplomātisko misiju personāls maksimāli samazināts. Līdz pandēmijas krīzei Phenjanā strādāja 28 valstu vēstniecības (lielākās no tām bija Ķīnai un Krievijai). Daudzas lielās vēstniecības ir “komunistiskais mantojums”, tās saglabājušās no pagājušā gadsimta otrās puses, kad Ziemeļkorejā savas sūtniecības bija teju vai visām lielākajām “sociālistiskās sadraudzības” valstīm. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc tagad Phenjanā vēstniecības ir tādām Eiropas Savienības valstīm kā Bulgārijai, Čehijai, Rumānijai un Čehijai. Ne jau tādēļ, ka šīs valstis veido ciešu sadarbību ar Ziemeļkoreju, bet gan tāpēc, ka tām tur vēsturiski, vēl pirms politisko iekārtu maiņām, ir uzceltas savas ēkas.

Smagais koronavīrusa ieslodzījums

Krievijas Federācijas vēstniecības Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā mājaslapā publicēta diplomātu fotoatskaite jeb fotoceļojums pa slēgtajām diplomātiskajām pārstāvniecībām, kura pavadrakstā teikts: "31. martā beidzās divu nedēļu karantīna, kuru 38 ārvalstu pilsoņi, kuri 18. martā atstāja Phenjanu, ievēroja Ķīnas pierobežas pilsētā Dandongā. Tagad viņu ceļš būs uz Pekinu vai Šanhaju, no kurienes ar lidmašīnu katram uz savu valsti. Novēlām kolēģiem no Phenjanas diplomātiskā korpusa, ar kuriem daudzu mēnešu smagā koronavīrusa ieslodzījuma laikā esam kļuvuši īpaši tuvi un draudzīgi, laimīgu atgriešanos dzimtenē.

Grūti pateikt, kura pēc skaita šī bija diplomātisko pārstāvniecību kolektīvā došanās prom no KTDR. Skaidrs ir viens - ārzemnieku izceļošana no Ziemeļkorejas turpināsies. Kaut arī šobrīd to skaits ir ļoti maz – mazāk nekā 290 cilvēku.

Tos, kuri pamet Ziemeļkorejas galvaspilsētu, var saprast – ne visi var izturēt totālos un stingros ierobežojumus, pilnīgs pirmās nepieciešamības preču deficīts, tostarp medikamentu, kā arī nespēja atrisināt veselības problēmas.

Lielbritānijas, Venecuēlas, Brazīlijas, Vācijas, Itālijas, Nigērijas, Pakistānas, Polijas, Čehijas, Zviedrijas, Šveices, Francijas misiju vārtu slēdzenes jau ir pakārtas uz nagliņas.Tikmēr virs Krievijas diplomātiskās misijas ēkas pašā Phenjanas centrā joprojām lepni plīvo baltzilsarkanais karogs. Protams, arī mums klājas grūti, ir daudz problēmu, vairākas ģimenes dažādu iemeslu dēļ bija spiestas pārtraukt komandējumus. Bet komandas sniegums ir pilnībā saglabāts, mēs veicam un turpināsim pildīt visas mums piešķirtās funkcijas. Dzimtene var paļauties uz mums”.

Līdz Covid-19 krīzei Ziemeļkorejas vēstniecības darbojās 43 pasaules valstīs, bet Phenjanā savas diplomātiskās pārstāvniecības bija atvērušas tikai 28 valstis: Alžīra, Brazīlija, Bruneja, Bulgārija, Čehija, Etiopija , Ēģipte, Indija, Indonēzija, Irāna, Kambodža, Krievija, Kuba, Ķīna, Laosa, Lielbritānija, Malaizija, Mongolija, Nigērija, Pakistāna, Palestīna, Polija, Rumānija, Sīrija, Šveice, Vjetnama, Vācija un Zviedrija.

Ar drezīnu uz dzimteni

Jauns.lv jau rakstīja, ka februāra beigās lielu rezonansi visā pasaulē izraisīja Krievijas vēstniecības Ziemeļkorejā uzfilmētais video, kurā bija redzams, kā astoņi Krievijas diplomāti un viņu ģimeņu locekļi no Ziemeļkorejas dzimtenē atgriezušies, pēdējo ceļa posmu stumjot dzelzceļa drezīnu, jo Ziemeļkorejas robežas ir slēgtas, bet pasažieru pārvadājumi apturēti. Lai atgrieztos dzimtenē, diplomātiem drezīna pašiem bija jāstumj pa dzelzceļu pāri robežai.

"Sākumā 32 stundas ar vilcienu, tad vēl divas stundas ar autobusu līdz robežai, un beidzot pats svarīgākais maršruta posms - gājiens kājām uz Krievijas pusi. Tam laicīgi bija jāizgatavo drezīna, jāuzliek tā uz sliedēm, jāizvieto tajā mantas, jāiesēdina bērni, un tad ceļā," šādi Krievijas ārlietu ministrija aprakstīja diplomātu atgriešanos.

Drezīnas “stūrmanis” bija Krievijas vēstniecības Ziemeļkorejā trešais sekretārs Vladislavs Sorokins. Drezīnu nācās stumt pa dzelzceļu tiltu pāri Tumannajas upei, kas ir robeža starp abām valstīm, vairāk nekā kilometru. Vienīgā, kura nepiedalījās dīvainā transportlīdzekļa stumšanā, bija diplomāta trīs gadus vecā meita, kura kā karaliene sēdēja uz drezīnā ieliktā krēsla.