EK pieņēmusi pirmo visaptverošo ES stratēģiju par bērnu tiesībām

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informēja, ka gatavojot abas minētās iniciatīvas, EK sadarbībā ar pasaules vadošajām bērnu tiesību organizācijām apkopoja vairāk nekā 10 000 bērnu paustos viedokļus.

EK ierosina dažādu rīcību, sākot ar juridisko tekstu rakstīšanu tā, lai tie būtu bērniem draudzīgi, un beidzot ar apspriešanos ar bērniem saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni un klimata pakta un zaļā kursa īstenošanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina arī iespēja bērniem iesaistīties sabiedriskajā un demokrātiskajā dzīvē.

Tāpat EK tiecas izveidot Eiropas Garantiju bērniem ar mērķi cīnīties pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Piemēram, EK pievērsīsies arī bērnu garīgajai veselībai un atbalstīs veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas ieviešanu Eiropas Savienības (ES) skolās. Paredzēts, ka EK tieksies ieviest labākus agrīnās izglītības un aprūpes standartus visā ES un veidot iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību.

Plānots, ka EK ierosinās tiesību aktus, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību ģimenē, un sniegs ieteikumus ar mērķi novērst kaitējošas ieražas pret sievietēm un meitenēm. Dalībvalstis tiek aicinātas izveidot integrētas bērnu aizsardzības sistēmas un uzlabot to darbību, kā arī stiprināt valsts reakciju uz vardarbību skolās un pieņemt valsts tiesību aktus, kas izbeigtu miesas sodus jebkuros apstākļos.

Saskaņā ar lemto, EK veicinās specializētu tiesisko apmācību un sadarbosies ar Eiropas Padomi, lai īstenotu 2010.gada pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu. Dalībvalstis tiek aicinātas, piemēram, atbalstīt apmācību un izstrādāt stabilas alternatīvas tiesvedībai tādas kā alternatīvas aizturēšanai vai mediāciju civillietās.

EK plāno papildināt Eiropas stratēģiju "Bērniem labāks internets" un atjauninās ierosinātā digitālo pakalpojumu tiesību akta mērķus, lai panāktu drošu tiešsaistes pieredzi. EK aicina dalībvalstis efektīvi īstenot pārskatītās audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumus par bērnu aizsardzību un atbalstīt bērnu digitālo pamatprasmju attīstību. EK arī mudina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumus vērsties pret kaitējošu rīcību tiešsaistē un izņemt nelikumīgu saturu.

EK akcentēja, ka bērnu tiesības ir universālas, un ES pastiprina savu apņemšanos aizsargāt, veicināt un īstenot šīs tiesības gan pasaules mērogā, gan daudzpusējā sadarbībā. Tas tiks panākts, piemēram, 10% humānās palīdzības finansējuma piešķirot izglītībai ārkārtas situāciju un ieilgušu krīžu gadījumos. EK līdz 2022.gadam sagatavos rīcības plānu jaunatnes jomā, lai visā pasaulē veicinātu jauniešu un bērnu iesaistīšanos un stiprinātu Savienības delegāciju spējas bērnu aizsardzības jomā. Komisija arī saglabā nulles tolerances politiku attiecībā uz bērnu darbu.

2019.gadā ES teju 18 miljoni bērnu jeb 22,2% no bērniem ES dzīvoja mājsaimniecībās, kurās pastāv nabadzības vai sociālās atstumtības risks. Tā sekas ir nelabvēlīgi apstākļi, kas turpinās no paaudzes paaudzē un kas atstāj dziļu un ilgtermiņa ietekmi uz bērniem. Eiropas Garantija bērniem ir izstrādāta ar mērķi pārraut šo apburto loku un veicināt vienlīdzīgas iespējas, garantējot, ka bērni, kuriem ir nepieciešama palīdzība, var piekļūt svarīgiem pakalpojumiem.

Ar Eiropas Garantiju bērniem dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka bērniem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, ir brīvi un efektīvi pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, piemēram, izvairoties no nošķirtām nodarbībām, izglītība un ar skolu saistītās mācību aktivitātes, piemēram, atbilstošs aprīkojums attālinātajām mācībām un skolas ekskursijas, vismaz viena veselīga ēdienreize katru skolas dienu un veselības aprūpe, piemēram, atvieglojot piekļuvi medicīniskajām pārbaudēm un veselības skrīninga programmām. Šiem pakalpojumiem vajadzētu būt bez maksas un viegli pieejamiem bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība.

EK arī iesaka dalībvalstīm nodrošināt, ka bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, ir efektīva piekļuve veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim. Piemēram, bērniem būtu jāsaņem veselīgs ēdiens arī dienās, kad tie nav skolā, un bērniem bezpajumtniekiem un viņu ģimenēm vajadzētu būt pieejamam pienācīgam mājoklim.

Apzinot bērnus, kuriem nepieciešama palīdzība, un izstrādājot attiecīgos valsts pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā konkrētās vajadzības bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, ko ietekmē, piemēram, pajumtes trūkums, invaliditāte, nedroša ģimenes situācija, migrantu izcelsme, piederība rases vai etniskajai minoritātei vai alternatīvās aprūpes vajadzības.

ES finansējums šo rīcību atbalstam ir pieejams no Eiropas Sociālā fonda "Plus" (ESF+), no kura finansē projektus, kas veicina sociālo iekļaušanu, cīņu pret nabadzību un ieguldījumus cilvēkos, kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, "InvestEU" un Atveseļošanas un noturības mehānisma.

ES stratēģijas īstenošana tiks uzraudzīta ES un valstu līmenī, un EK ziņos par paveikto ikgadējā ES forumā par bērnu tiesībām. Stratēģijas izvērtēšana notiks 2024.gada beigās, procesā iesaistot bērnus.

EK aicina dalībvalstis ātri pieņemt priekšlikumu ES Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem. Dalībvalstu valdības tiek mudinātas sešu mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas iesniegt EK valsts rīcības plānus par tās īstenošanu. EK uzraudzīs progresu, balstoties Eiropas pusgada ciklā, un vajadzības gadījumā sniegs konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.