Grieķijas premjers Ciprs paziņo par demisiju un ārkārtas vēlēšanām

Ciprs ceturtdien televīzijā pārraidītā uzrunā tautai ārkārtas vēlēšanu datumu nenosauca, bet ziņu aģentūra ANA, atsaucoties uz Grieķijas valdības amatpersonām, kuras vēlējās palikt anonīmas, vēstīja, ka tās notiks 20.septembrī.

Uzrunā 41 gadu vecais Grieķijas premjers sacīja, ka ir smagi strādājis, lai Grieķija saņemtu labāko iespējamo glābšanas paketi, bet  tagad viņam esot nepieciešams skaidrs jauns mandāts no tautas pēc tam, kad vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem dēļ viņš zaudēja vairākumu parlamentā.

"Tagad, kad šis sarežģītais cikls ir noslēdzies.., es jūtu morālu un politisku pienākumu nodot jūsu vērtējumam visu, ko esmu paveicis - gan labo, gan slikto, gan sasniegumus, gan garām palaisto," Ciprs teica pirms došanās pie valsts prezidenta Prokopa Pavlopula, lai iesniegtu valdības demisijas rakstu.

"Tautas mandāts, kuru saņēmu 25.janvārī, ir izsmēlis sevi," piebilda Grieķijas premjers.

Tas nozīmē, ka līdz ārkārtas vēlēšanām Grieķiju vadīs pagaidu valdība.

Ciprs par demisiju paziņoja dienā, kad parādu māktā valsts saņēma pirmo 13 miljardu eiro pārskaitījumu no trīs gadu starptautiskā aizdevuma paketes, kuras apmērs sasniedz 86 miljardus eiro.

Saņemtie līdzekļi ļāva Grieķijas valdībai veikt būtisku parāda atmaksu Eiropas Centrālajai bankai 3,4 miljardu eiro apmērā.

Ciprs ārkārtas vēlēšanās janvārī Ciprs pie varas nonāca ar solījumu izbeigt taupības pasākumus, tomēr valsts drūmās finanšu situācijas dēļ bija spiests iesaistīties ilgās un grūtās sarunās par valsts trešo starptautisko glābšanas aizņēmumu piecu gadu laikā.

Daļa parlamenta deputātu no Cipra pārstāvētās valdošās partijas "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA)  ir nostājusies pret premjerministru balsojumos par 86 miljardu eiro lielās starptautiskās palīdzības programmas apstiprināšanu un nepieciešamo reformu programmām, kas paredz būtisku izdevumu samazinājumu un nodokļu kāpumu.

Ciprs joprojām ir populārs sabiedrībā, tādēļ tiek uzskatīts, ka ārkārtas vēlēšanas ir mēģinājums noturēt amatu ar spēcīgāku mandātu.

Bažas par tādu pagriezienu Grieķijas krīzē izteica starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", kas pieļāva, ka ārkārtas vēlēšanas var apdraudēt grūtās sarunās panāktās aizdevuma programmas īstenošanu.

Savukārt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera biroja vadītājs Martins Selmairs pauda lielāku optimismu, sakot, ka ārkārtas vēlēšanas var paplašināt sabiedrības atbalstu aizdevuma programmai, kuru Grieķijas vārdā parakstīja Ciprs.

Eiro zonas finanšu ministri trešdien oficiāli apstiprināja pirmā maksājuma 23 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Grieķijai no 86 miljardu eiro lielā trešā starptautiskā aizdevuma. Saistībā ar to Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) nekavējoties piešķīra Grieķijai 13 miljardus eiro budžeta finansēšanai un parāda apkalpošanai. Vēl desmit miljardi eiro ir atlikti Grieķijas banku rekapitalizācijai.

Ciprs ir paziņojis, ka Grieķijas aizdevēji - Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un ESM - ir piekrituši pēc pirmā reformu izpildes novērtējuma pabeigšanas novembri izskatīt valsts parāda mīkstināšanas pasākumus.

Grieķijas Finanšu ministrija trešdien paziņoja, ka valsts parāds pašlaik ir 312,8 miljardi eiro, kas SVF vērtējumā nav ilgtspējīgs līmenis un ir nekavējoties jāsamazina.