Armēnijas premjers pauž vēlmi komunicēt ar Azerbaidžānu
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans sestdien paziņoja par nepieciešamību izbeigt naidīgos noskaņojumus reģionā un tam nepieciešams atvērt komunikācijas ar Azerbaidžānu.
Pēc viņa teiktā, problēma ar negatīvu noskaņojumu vienam pret otru neatrisināsies ātri. "Taču mums ir jāvirzās, un viena no metodēm problēmas atrisināšanai ir reģionālo komunikāciju un ceļu atvēršana. Ja kāds teiks, ka tas ir izdevīgi tikai Azerbaidžānai vai tikai Armēnijai - neticiet tam," pavēstīja Pašinjans, tiekoties ar ciemu iedzīvotājiem brauciena laikā pa Aragacas rajonu.
"Azerbaidžānai ir jāiegūst komunikācija ar Nahičevanu, bet mums dzelzceļa saikne ar Krieviju un Irānu," sacīja Pašinjans. "Tas nozīmē, ka mūsu valsts ekonomika var būtiski izmainīties."
Artilērijas postījumi Kalnu Karabahas konfliktā
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Kalnu Karabahas jautājums nav atrisināts, lai arī ko neteiktu Azerbaidžānas prezidents.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Erevānā tūkstoši protestē pret Karabahas vienošanos
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
