Skandāls lielākajā Vācijas katoļu baznīcā: seksuāli izmantoti mazi bērni, garīdznieki piesegti
Vācijas advokātu birojs ceturtdien publicējis neatkarīgu ziņojumu par seksuālo vardarbību Vācijas lielākajā Romas katoļu baznīcas diecēzē Ķelnē. Ziņojumā minēti vairāk nekā 200 varmākas un vairāk nekā 300 upuru. Divi garīdznieki, tostarp bīskaps, nekavējoties atbrīvoti no pienākumu izpildes, raksta "Deutsche Welle".
Ilgi gaidīto ziņojumu, kuru pasūtījusi Ķelnes bīskapija, iesniedza advokāts Bjorns Gerke no Minhenes advokātu biroja. Viņš sacīja, ka lietas izmeklēšanas laikā saskāries ar "indīgiem failiem", tā raksturojot iegūto detalizēto informāciju par priesteru veiktās ļaunprātīgās izmantošanas gadījumiem un mēģinājumiem slēpt šos noziegumus.
Gerke sacīja, ka viņa komanda piecus mēnešus pārskatījusi tūkstošiem dokumentu, sākot ar 1940.gadu, kā arī veikusi intervijas ar upuriem. Daudzos gadījumos izmeklēšanu kavējuši trūkstošie dokumenti, taču bīskapija procesā palīdzējusi ar atbalstu un atklātību.
Galvenie upuri - mazi bērni
No 1946. līdz 2018.gadam Ķelnes diecēzē identificēti aptuveni 243 varmākas - priesteri vai laji, kas strādājuši baznīcas labā - un vismaz 386 upuri. Aptuveni 55% gadījumu upuri bija mazi bērni vecumā līdz 14 gadiem, un aptuveni puse saskārusies ar seksuālu vardarbību. Pret pārējiem vērsta emocionāla vai fiziska vardarbība.
Gandrīz divas trešdaļas pārkāpumu veikuši garīdznieki, bet pārējos - laji. Pārkāpumu skaits nepārprotami pieaudzis laika posmā no 2004. līdz 2018.gadam.
Ķelnes arhibīskaps kardināls Rainers Marija Velki pēc iepazīšanās ar ziņojumu atbrīvoja no darba divus Ķelnes diecēzes garīdzniekus, tostarp bīskapu. "Šeit ir skaidri redzams, ka darbības piesegtas. Man ir kauns," sacīja arhibīskaps.
Baznīca pievērusi acis uz pārkāpumiem
Liela daļa izmantošanas gadījumu baznīcai bija labi zināma un dokumentēta, sacīja Gerke. Velki priekštecis, kardināls Joahims Meisners, kurš nomira 2017. gadā, apkopojis daudzas lapas ar pierādījumiem par garīdzniekiem, kuri bijuši varmākas. Šie baznīcas locekļi dokumentos saukti par "brāļiem miglā".
Garīdznieku pastrādātie noziegumi pret nepilngadīgajiem ir tēma, par kuru visa Vācijas katoļu baznīca sākusi runāt kopš 2010.gada. 2018.gadā publicētas izmeklēšanas rezultātos secināts, ka kopumā Vācijā šādu upuru bijuši 3677, bet varmāku - 1670. Ar katru gadu šis skaitlis aug, jo atklājas arvien vairāk noziegumu, kas piesegti gadiem ilgi. Visā pasaulē katoļu baznīcas garīdznieku vardarbības upuru varētu būt pat desmitiem tūkstoši.
900 lappušu garajā ziņojumā citēta arī vēstule, kuru 1984. gadā toreizējais Ķelnes arhibīskaps kardināls Jozefs Hofners adresējis vienam no priesteriem, kurš ticis apsūdzēts ļaunprātīgā izmantošanā.
"Man ir ļoti žēl, ka jūs jau savas darbības sākumā saskaraties ar šādām grūtībām. Esmu lūdzis savus darbiniekus izpētīt apsūdzības. Neviens šeit tās neuztver nopietni," rakstījis Hofners.
Šie teikumi pierāda to, ka dažādas apsūdzības baznīcā ir ignorētas un Vatikānam par tām nav ziņots.
Gadu desmitiem ilgi noziegumi un to slēpšana
Kardināls Hofners, kurš Ķelnes arhibīskapa amatā bijis no 1969. līdz 1987.gadam, savas darbības laikā ignorējis vairākus nopietnus pārkāpumus, tomēr viņa pēctecis, ultrakonservatīvais Meisners, apsūdzēts vēl lielākā nolaidībā.
Trešdaļa no visiem noziegumiem pret nepilngadīgajiem ir dokumentēta tieši laikā, kad amatā bija viņš (no 1989. līdz 2014. gadam). Meisners nolaidīgi izturējies pret pienākumu izmeklēt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, ziņot un sodīt par tiem, kā arī viņš pametis upurus, teikts ziņojumā.
Izmeklēšanā nav konstatēts, ka savus pienākumus godprātīgi nebūtu pildījis pašreizējais kardināls Velki, kas daudziem bijis pārsteigums, jo arhibīskaps šo ziņojumu nav atklājis plašākai publikai vairākus mēnešus.
Kā pamatojumu tam viņš minēja juridiskas bažas, sakot, ka vainīgajiem varētu būt tiesības uz privātumu. Cilvēki baznīcā saniknojās, uzzinot, ka Velki ir bijis informēts par noziegumiem, kurus pastrādājis vecāka gada gājuma priesteris, kurš tiek saukts par "Tēvu O.". Velki bija atteicies ziņot Vatikānam par uzbrukumu akolītam 2015.gadā, apgalvojot, ka priesteris ir vecs un nav piemērots tiesāšanai.
Advokāts Gerke atzina, ka tas, iespējams, bijis ētiski apšaubām lēmums, tomēr izmeklēšanā ir skatīti galvenokārt juridiski jautājumi.
Apsūdz vairākas augstas baznīcas amatpersonas
Jaunākajā ziņojumā tiek apsūdzēti vairāki augstu stāvoši baznīcas darbinieki, tostarp pašreizējais Hamburgas arhibīskaps Stefans Hesse, kurš no 2006. līdz 2014. gadam bija kardināla Meisnera palīgs. Dažas stundas pēc ziņojuma prezentācijas Hesse iesniedzis Romas pāvestam atlūgumu.
Izmeklētāji ziņojumā norādījuši uz vairākiem citiem baznīcas trūkumiem - nevienmērīgu dokumentāciju, vadošo garīdznieku neizglītotību juridiskos jautājumos, kā arī skaidras hierarhijas un atbildības trūkumu.
Kaut arī baznīca ātri steidz kritizēt un sodīt baznīcai piederīgos par jebkādiem pārkāpumiem, ziņojumā teikts, ka garīdznieku noziegumu gadījumā šāda prakse netika pielietota.
Pašreizējais Ķelnes arhibīskaps Velki paziņojis, ka šo ziņojumu nekavējoties nosūtīs Romas pāvestam. Velki neizslēdz iespēju, ka varētu atkāpties no amata, bet plašāku paziņojumu sniegs nākamajā otrdienā.
Vairākas no 27 Vācijas Romas katoļu baznīcas diecēzēm jau iepriekš ir pasūtījušas un publicējušas ziņojumus par ļaunprātīgu izmantošanu baznīcas iekšienē. Pēc skaļajiem skandāliem arvien vairāk cilvēku nolemj oficiāli atstāt baznīcu, un Ķelnē situācija esot dramatiska.
Kamēr ziņojums tika prezentēts, demonstranti ārpus Ķelnes katedrāles pauda savu atbalstu vardarbības upuriem, kā arī pārsteigumu par kritikas trūkumu pret kardināla Velki rīcību.
