foto: scanpix
Lietuva piedāvās Latvijai un Igaunijai jaunu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju
Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
Pasaulē
2021. gada 2. marts, 17:51

Lietuva piedāvās Latvijai un Igaunijai jaunu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju

Jauns.lv / LETA

Lietuva piedāvās Latvijai un Igaunijai jaunu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju un cer līdz jūnija beigām panākt vienošanos ar abām pārējām Baltijas valstīm par Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektroenerģijas blokādi, otrdien paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Vienlaikus tiek gatavots arī plāns B gadījumam, ja vienošanos panākt neizdosies, viņš pastāstījis preses konferencē pēc valdības Energosistēmas sinhronizācijas komisijas sēdes.

Lietuva uzskata, ka sākotnējā metodika, ko pērn izstrādāja trīs Baltijas valstis, bet apstiprināja tikai Latvija un Igaunija, nenodrošina, ka Astravjecas AES ražotā elektroenerģija nenonāk Baltijas valstīs. Pirms mēneša Kreivis paziņoja, ka saskaņā ar Lietuvas pārvades tīklu operatora "Litgrid" datiem Lietuva caur Latviju pērk Astravjecas AES ražoto elektroenerģiju un, ja tirdzniecība turpināsies tādā pašā apmērā, gada laikā samaksās par to 120 miljonus eiro, tādējādi palīdzot finansēt turpmāko Astravjecas AES celtniecību.

Kā ziņu aģentūrai BNS paskaidrojusi enerģētikas ministra padomniece Vita Ramanauskaite, jaunā metodika nedaudz mainīta salīdzinājumā ar to, ko "Litgrid" pagājušā gada nogalē nosūtīja Latvijas un Igaunijas operatoriem.

"Izklāstījām iespējamo jauno metodiku, tās pamatprincipus. Šodien to apsprieda komisijā. Galvenais princips - tā elektroenerģija, kas tiks tirgota Baltijas valstu tirgos, var ienākt tikai caur Igaunijas un Latvijas šķērsgriezumiem, pa Igaunijas un Latvijas vadiem. Tiek tirgots tas, kas nonāk Latvijā un Igaunijā. Ar fiziskajām plūsmām, kas plūst pār Lietuvas robežu, tirdzniecība nenotiek," norādījis ministrs.

"Šodien jau vērsāmies pie [Eiropas] Komisijas, lai pēc iespējas drīzāk tiktu sasaukta trīspusējā Baltijas un Komisijas Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) sēde, kurā iepazīstināsim ar jauno metodiku un diskutēsim par to," viņš pastāstījis.

Pēc ministra teiktā, pašreizējā situācija pārkāpj Lietuvas pieņemto likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, un varētu attālināt Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizāciju.

To atzinusi arī komisijas vadītāja, premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Saskatām risku arī sinhronizācijas projektam, jo var sacīt, ka notikusi tāda kā desinhronizācija - daļu plūsmas no rietumiem, no Eiropas nomainījusi Baltkrievijas AES elektroenerģija. Tas neatbilst Lietuvos vai Eiropas Savienības interesēm," viņa uzsvērusi.

"Ja neizdotos panākt trīspusēju vienošanos, Lietuva patur sev iespēju likt lietā plānā B paredzētos juridiskos un tehniskos līdzekļus, kas ļautu īstenot šo likumu. Tātad mums ir variants A, kuru centīsmies panākt, un vēl viens variants gadījumam, ja pirmo neizdotos panākt," skaidrojis Kreivis. Otro variantu viņš nav sīkāk komentējis, bet piebildis, ka tas nav apstiprināts, tādēļ attiecībā uz to vēlreiz nāktos vērsties gan pie komisijas, gan valdības.

"Sekmīgām sarunām, pēc maniem ieskatiem un komisijas vērtējumā, būtu jānotiek līdz jūnija beigām, līdz Jāņiem - dienai, kas svarīga gan latviešiem, gan lietuviešiem," norādījis ministrs.

Premjeres vadītā komisija jaunās trīspusējās metodikas principiem piekritusi. Paredzams, ka nākamnedēļ tos apspriedīs Lietuvas Valsts aizsardzības padome un valdība dos Enerģētikas ministrijai mandātu sarunām.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Kreivis pastāstījis, ka par iespējām bloķēt Astravjecas AES viņš jau tuvākajā laikā gatavojas apspriesties ar Ukrainas, Polijas un Latvijas valdību pārstāvjiem.

"Nedēļas nogalē lidoju uz Ukrainu, (..) jaunnedēļ uz Varšavu, (..) pēc atgriešanās plānoju fiziski tikties ar Latvijas kolēģi un runāt par jauno metodiku. Ļoti intensīvi strādājam gan pa diplomātiskajiem kanāliem, gan tiekamies personiski," viņš norādījis.

Vaicāts, kā esošo situāciju vērtē Latvija, kas iepriekš noliegusi, ka Baltijas valstu tirgū nonāk Baltkrievijā ražotā elektroenerģija, Kreivis atzinis, ka Latvija elektroenerģijas izcelsmi nekomentē.

"Šobrīd Latvija nekomentē, vai tā ir baltkrievu vai kāda cita elektroenerģija, vienīgi norāda, ka būtiskais apjoma pieaugums - tas pieaudzis trīs reizes - varot būt saistīts ar auksto laiku. Gribu aizrādīt, (..) ka visas plūsmas pieauga tieši līdz ar Astravjecas AES iedarbināšanu un pilnas jaudas saniegšanu un nevis otrādi," klāstījis ministrs.

Viņš atzinis, ka nevar precīzi pateikt, kāds elektroenerģijas apjoms no Baltkrievijas pašlaik nonāk Lietuvas tirgū.

"Detalizētai statistikai nesekojam, bet katru dienu saņemam analīzi un skaidri redzam, ka elektroenerģija turpina plūst, tiek pārdota, plūsmas nedaudz samazinājušās. Daļa plūda uz Ukrainu, tagad Ukraina importu pārtraukusi," norādījis Kreivis.

Novembrī, kad Baltkrievija sāka elektroenerģijas ražošanu netālu no Lietuvas robežas uzceltajā Astravjecas atomelektrostacijā, Lietuva saskaņā ar minēto likumu par elektroenerģijas importa ierobežošanu noteica nulles megavatu caurlaidību komerciālajām elektroenerģijas plūsmām no Baltkrievijas, taču fiziski elektroenerģija joprojām turpina plūst uz Baltijas valstu tirgu.