Norvēģijā atklāti visai Eiropai būtiski dārgumi

Šveices baņķieris un investors Mihaels Vurmsers sākotnēji nodarbojās ar valsts parādu restrukturizāciju, līdz iepazinās ar dažiem kompanjoniem Norvēģijā, kuri piedāvāja nopirkt piecas licences perspektīvai fosfātu atradnei.

Vērtīgs metāls akumulatoriem

Viņi Lielbritānijā 2018. gadā nodibināja firmu "Norge Mining", piesaistīja privāto investoru kapitālu no Šveices un Vācijas un ķērās pie ģeoloģiskās izpētes Ēgersunnā Norvēģijas dienvidrietumos, raksta "Deutsche Welle".

Tagad "Norge Mining" apgalvo, ka atklātas pasaulē lielākās fosfāta rūdas iegulas – vismaz 70 līdz 80 miljardi tonnu. Tādējādi Norvēģijas atradne kļūs par lielāko pasaulē, apsteidzot Maroku (ap 50 miljardiem tonnu) un Ķīnu (vairāk nekā trīs miljardi).

Turklāt uziets arī titāns un vanādijs. Pēdējo jau dēvē par nākotnes metālu, pašlaik desmito daļu no iegūtā izmanto akumulatoru ražošanai. Vanādija akumulatori daudz ātrāk uzlādējas, kalpo ilgāk un ir vieglāk pārstrādājami nekā izplatītie litija jonu akumulatori. Titāns ir nozīmīgs tēraudliešanas rūpniecībā, fosfāti vajadzīgi lauksaimniecības mēslojumam. Vanādija rūda varētu saturēt 2,45 miljonus tonnu vērtīgā metāla, par titānu vēl nav aprēķinu.

Atliek rakt

Derīgie izrakteņi slēpjas 300 līdz 400 metru zem zemes un sniedzas vismaz 2200 metru dziļi. "Norge Mining" cer, ka būs ko rakt līdz pat 4500 metru. 2012. gadā pēc pieticīgākām aplēsēm atradņu vērtība aplēsta par 30 miljardiem eiro. Pašlaik "Norge Mining" pieder 46 licences izstrādei 420 kvadrātkilometru platībā. Ēgersunnas komūnā cer iegūt jaunu dzinuli attīstībai, "Norge Mining" sola ievērot mūsdienīgus vides aizsardzības standartus.

Uz Norvēģijas bagātībām cer arī Eiropas Savienība – fosfāti, vanādijs un titāns iekļauti bloka kritiski svarīgo izrakteņu sarakstā, kas ieviests 2011. gadā. Tajā ir ap 30 minerālu, nozīmīgu ekonomiskajai un ekoloģiskajai politikai, kuri nozīmīgos apjomos ir jāimportē. Visbiežāk uz piegādātājiem nevar droši paļauties, piemēram, Ķīna savā jaunajā piecgades plānā patur tiesības ierobežot reto izrakteņu eksportu.

Ķīnai nepārdosies

Eiropas Savienība no Ķīnas importē vairāk nekā 60% fosfātu, vanādija un titāna, vēl 20% no Krievijas, pārējo no Marokas, citām Āfrikas valstīm un Kazahstānas. Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc vanādija līdz 2030. gadam pieaugs par 58 procentiem.

Eiropas Komisija jau uzrunājusi Oslo par iespējamām piegādēm, un Norvēģija arī kaļ plānus nākotnei, kad beigsies aktīva naftas ieguve. "Norge Mining" arī ieinteresēta eksportā uz Eiropas Savienību, tomēr norāda, ka reāla ražošana sāksies ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

Vurmsers atklāj, ka ik pēc desmit dienām "Norge Mining" zvana no Ķīnas valsts uzņēmumiem, cenšoties pierunāt uzņēmumu pārdot. "Mums tas nav variants: mēs raugāmies uz kompānijām no Ķīnas tikai kā uz patērētājiem," uzsver uzņēmējs, kurš kā partneri gatavs pieņemt tikai Eiropas Savienību.