Turkmenistānā maizi pārdod tikai ar namu pārvalžu izziņām: tev nebūs ēst, ja neesi samaksājis par kanalizāciju un elektrību
Ja tu neesi samaksājis par elektrību un kanalizāciju, tev nebūs ēst maizi – tāds ir totālā trūkumā slīkstošās Turkmenistānas diktatoriskā Gurbanguli Berdimuhamedova režīma uzstādījums. Radio “Brīvība” turkmēņu redakcija ziņo, ka Mari apgabala (velajata) veikalos maizi pārdod tikai pēc namu pārvaldes izsniegtām izziņām, kuras var saņemt tikai tad, ja esi samaksājis visus komunālos maksājumus.
Maizes un miltu trūkums Turkmenistānā, kā arī, protams, citu pārtikas produktu deficīts jau ir novērojams vismaz trīs gadus. Bet tik drakoniski maizes pārdošanas ierobežojumi kā pašreiz līdz šim tur vēl nebija noteikti. Piemēram, līdz šim vienam cilvēkam pārdeva ne vairāk kā divus klaipus maizes vai tirgos aizliedza tirgot maizi, kas cepta no valsts veikalos pirktajiem miltiem. Savukārt tagad pārdevējam, lai iegādātos maizi, jāuzrāda namu pārvaldes izziņa, kuru var iegūt tikai, ja uzrāda kvītis par nomaksātajiem komunālajiem rēķiniem, kuras var dabūt tikai uzrādot jau iepriekšminēto namu pārvaldes izziņu. Vienvārdsakot - absurds apburtais loks.
Milzīgas rindas pēc pārtikas produktiem Turkmenistānā:
Atļauja nopirkt un ēst valsts ceptuvēs cepto un valsts veikalos tirgoto maizi tiek izsniegta striktās normās: piemēram, ne vairāk kā divi klaipi vienai ģimenei pāris reizes nedēļā. Jā, šie klaipi ir ievērojami lētāki nekā pie mums – pārrēķinot no turkmēņu manatiem uz eiro, ap 15 centiem. Bet, ja tos neizdodas iegādāties, jāiet uz tirgu vai superdārgajiem privātveikaliem, kur maize maksā dārgāk nekā Latvijā.
Turkmēņu privātuzņēmējiem maize jācep no tirgū pirktajiem miltiem, par 50 kilogramu smagu maisu maksājot 115-120 eiro. Savukārt Latvijā veikalos augstākā labuma milti fasēti kilogramīgajās pakās maksā ap 80 centiem, bet, pērkot vairumā, droši vien, maksātu lētāk. Brīvajā, ja tā to varētu nosaukt, jeb drīzāk melnajā tirgū Turkmenistānā milti maksā divreiz dārgāk nekā Latvijā! Tai pašā laikā turkmēņu pirktspēja ir daudzkārt mazāka nekā latviešiem: Turkmēnijā pēc oficiāliem datiem vidējā alga ir ap 1000 manatiem jeb 230 eiro.
Rindas pēc maizes Turkmenistānas galvaspilsētā Ašhabadā:
Lai tiktu pie atļaujas nopirkt maizi, katram pilngadīgam turkmēnim Mari velajatā jādodas uz namu pārvaldi pilsētā vai ciema padomi laukos un jāizņem izziņa par savu dzīvesvietu, kuru var saņemt tikai tad, ja uzrāda gāzes, elektrības un ūdens kantoros saņemtās kvītis par samaksātiem komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt šajos kantoros kvītis izsniedz tikai tiem, kas uzrāda izziņu par dzīvesvietu, pie tam pilsoņiem visos gadījumos jāuzrāda ne tikai sava pase, bet arī dzimšanas apliecība. Visā šajā birokrātiskajā jūklī likumīgi tikt pie šādām izziņām ir teju neiespējami, tādēļ turkmēņi ierēdņiem spiesti dot kukuļus, kuri labākajā gadījumā ir ap 20 manatiem (1 manats – 23 eirocenti pēc oficiālā kursa).
Jāuzsver, ka Turkmenistāna ir no interneta "brīva zeme", un tur neko attālināti nevar nokārtot. Līdz ar to pie namu pārvaldēm un komunālo pakalpojumu sniedzēju kantoriem veidojas milzu rindas, kurās cilvēkam jāpavada stundām ilgi, lai nākamajā dienā jau ap trijiem četriem no rīta dotos stāvēt rindā pie pārtikas veikala, cerībā tikt pie kādas maizes doniņas.
Jāpiebilst, ka Turkmenistāna ir vēl noslēgtāka valsts nekā Ziemeļkoreja, bet informācijas druskas, kas cauri “dzelzs priekškaram” nonāk līdz brīvajai pasaulei, liek domāt, ka augstāk stāstītās “fantastiskās pasakas” varētu atbilst patiesībai. Par to liecina gan saņemtie videokadri, gan arī pa “slepeniem kanāliem” saņemtās ziņas, jo pilnībā noslēgt sakarus, piemēram, ar Krieviju Berdimuhamedovam neizdodas, jo abas valstis kādreiz bija PSRS sastāvā un arī tagad vismaz formāli ir NVS sastāvā. Tāpat jāņem vērā, ka šīs ziņas izplata respektabli pasaules ziņu kanāli, kā, piemēram, radio “Brīvība/Brīvā Eiropa”.
Maize tikai ar namu pārvaldnieku zīmi (krievu valodā):
Ne tikai Mari velajatā, bet arī citos Turkmenistānas apgabalos ir grūtības nopirkt pārtiku. Ziņo, ka galvaspilsētā Ašhabadā kopš decembra vienam cilvēkam pārdod ne vairāk kā vienu klaipu maizes.
Kāds Turkmenabadas Gagarina rajona iedzīvotājs stāstījis, ka viņa mikrorajona veikalā sešos no rīta pieved 1000 maizes klaipus. Šajā rajonā arī dzīvo 1000 iedzīvotāju, bet veikalā katrs pircējs var nopirkt trīs klaipus maizes. Līdz ar to maize visiem nepietiekot.
Kāds cits vietējais iedzīvotājs stāsta: “Cilvēki pusi dienas stāv rindā pēc maizes klaipa un rīsiem. Parastajam cilvēkam dabūt pāris vistas šķiņķīšus nedēļā jau ir liela laime. Turkmenistānā ir humanitārā katastrofa! Cilvēki mēģina atstāt valsti, bet tas ne vienmēr izdodas, ieslodzīto skaits cietumos kļūst aizvien lielāks”.
Savukārt tie turkmēņi, kuri mēģina žēloties un kaut minimāli aizstāvēt savas tiesības, tiek atstāti badā. Neatkarīgais ziņu kanāls “turkmen.news” vēsta, ka režīms šādus sūdzmaņus iekļaujot “melnajos sarakstos”, kuros esošajiem izziņas jeb talonus pārtikas produktu iegādei izsniedz pēdējā kārtā.
