Kā ļaunā murgā. Aizmirstas paroles dēļ vīrietim gar degunu varētu aizslīdēt 240 miljoni dolāru
Ikkatrs no mums kaut reizi dzīvē ir nonācis situācijā, kad brīdī, kad ekrānā jāievada parole, atmiņa aptumšojas. Kāds vīrietis šo aizmāršību varētu nožēlot visu mūžu, jo viņam atlikuši tikai divi mēģinājumi, lai uzminētu paroli, kas viņu aizvedīs pie 240 miljoniem ASV dolāru.
Šādā situācijā nonācis Vācijā dzimušais programmētājs Stefans Tomass, kurš dzīvo Sanfrancisko. Atceroties aizmirsto paroli, viņš varēs atslēgt cieto disku, kurā glabājas kriptovalūta "Bitcoin" 240 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Viņš izsviedis vējā jau astoņus no desmit mēģinājumiem atminēt paroli.
Par vīrieša bēdu plašākam sabiedrības lokam pavēstīja laikraksts "The New York Times", un nu viņa stāsts iedvesis virālas šausmas. Skeptiskākie gan norāda, ka šis stāsts varētu būt arī slēptā kriptovalūtas reklāma.
Tomasam palīdzību piedāvājis "Facebook" bijušais drošības speciālists Aleks Stamoss, par to prasot 10% no iegūtās peļņas, kas būtu 24 miljoni dolāru. Vēlāk gan Stamoss tviterī taisnojās, ka tikai pajokojis, un aicināja cilvēkus nevērsties pie viņa ar lūgumiem atslēgt aizdarītos maciņus.
Zināms, ka pēdējo mēnešu laikā "Bitcoin" valūtas vērtība ir strauji augusi. Šobrīd viens bitkoins ir ekvivalents 34 000 ASV dolāru.
Tomēr jānorāda, ka kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas. Eksperti brīdina, ka jebkurā brīdī var notikt pretējais - valūta var strauji zaudēt vērtību.
Bitkoinus ieguvis kā atalgojumu par darbu
Kā atklāj Tomass, viņš savus 7 tūkstošus bitkoinu saņēmis vairāk nekā pirms 10 gadiem kā samaksu par izveidotu videoklipu. Video izskaidroja, kā darbojas kriptovalūta.
Toreiz "Bitcoin" vērtība bija pāris dolāru.
Viņš kriptovalūtu glabāja digitālajā makā "IronKey" uz cietā diska. Paroli Tomass pierakstījis uz lapiņas, bet lapiņu pēc visiem šiem gadiem pazaudējis.
Pēc 10 neveiksmīgiem mēģinājumiem parole šifrēsies, padarot pieeju maciņam nesasniedzamu.
"Es vienkārši gulēju gultā un domāju par to," par pirmajiem astoņiem mēģinājumiem ievadīt paroli stāsta Tomass, "Tad es gāju pie datora ar kādu jaunu stratēģiju, tā nedarbojās, un es atkal biju izmisis."
Tomass par notikušo ir ļoti sašutis. "Visa tā ideja par pašam savu banku... Es izteikšos citādi - vai jūs taisat pats savas kurpes?" laikrakstam jautā vīrietis.
"Iemesls, kāpēc mums ir bankas, ir tāds, ka mēs nevēlamies nodarboties ar visām tām lietām, ko bankas dara."
Virtuālās valūtas "Bitcoin" radītājs, leģendām apvītais Satoši Nakamoto, reiz stāstījis, ka "Bitcoin" galvenā ideja ir ļaut ikvienam pasaulē atvērt digitālo bankas kontu un turēt naudu tā, lai neviena valdība nevarētu tai piekļūt un to regulēt.
Šī iemesla dēļ bitkoini ir kļuvuši populāri arī noziedzīgajās aprindās, jo ar digitālo naudu var rīkoties, neatklājot identitāti.
Nav pirmais, kuru piemeklējusi neveiksme
Tomass nebūt nav pirmais, kuram iespēja kļūt par miljonāru lēnām aizslīd gar degunu.
Kriptovalūtas datu kompānijas "Chainanalysis" dati liecina, ka pašlaik makos, kuriem nevar piekļūt, atrodas aptuveni 140 miljardu ASV dolāru vērti bitkoini.
Šiem cilvēkiem nākas bezspēcībā noskatīties, kā valūtas vērtība strauji pieaug un tad atkal nokrītas, nespējot laikā izņemt savu digitālo bagātību.
Uzņēmumi, kas palīdz atgūt kriptovalūtu, katru dienu saņem vairākus pieprasījumus no klientiem.
Kā vēsta "The New York Times", kāds uzņēmējs pazaudējis aptuveni 800 bitkoinus, kad viņa kolēģis nolēma pārformatēt viņa portatīvo datoru. 2013. gadā kādam citam vīrietim izmisīgi nācies rakāties pa izgāztuvi, jo viņš netīšām izmetis cieto disku, kurā bija 7500 bitkoinu. Tajā laikā viņš varētu iegūt 4 miljonus sterliņu mārciņu, bet tagad - pat 250 miljonus.
Jāatgādina, ka investēt naudu kriptovalūtās ir ļoti riskants pasākums. Arī Latvijā viens no pēdējo gadu aktuālākajiem krāpšanas veidiem ir piedāvājums iedzīvotājiem ieguldīt finanses virtuālās interneta platformās. Respektīvi, iedzīvotāji periodiski saņem telefona zvanus no nezināmām personām, kas uzdodas par finanšu brokeriem vai citiem finanšu speciālistiem.
Minētie “finanšu speciālisti” pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību procesā, lai uzsāktu veikt investīcijas. Ārvalstīs reģistrētas investīciju kompānijas, kas nav saņēmušas atļauju no FKTK savas darbības veikšanai Latvijas teritorijā, aktīvi piedāvā ieguldīt naudas līdzekļus ar nolūku gūt peļņu, iemaksājot tos brokeru kompāniju kontos, bet ne ieguldītie līdzekļi, ne dividendes, kā rada pieredze, netiek izmaksāti.
Kā platforma reklāmai var tikt izmantotas viltus ziņu lapas, no kurām lietotāji, šajās lapās aizpildot dažādas aptauju anketas, var tikt novirzīti uz krāpnieciskajām lapām, kur tiek piedāvāts ieguldīt naudu kriptovalūtās.
