Latviete par dabas katastrofu Islandē: "Zeme ir pāršķēlusies, ceļa nav, māju nav"
Spēcīgas lietusgāzes izraisījušas zemes nogruvumus Islandē, kuras austrumos esošajā ciematā Seidusfjordurā (Seyðisfjörður) dzīvo arī vairāki latvieši, kuri tur nonākuši saistībā ar darbu zivju pārstrādes uzņēmumā. Seidusfjordurā dabas katastrofas dēļ kopš otrdienas izsludināts ārkārtējais stāvoklis, apmēram 540 cilvēku evakuēti no savām mājām. Kopumā šajā nelielajā ciematā dzīvo ap 650 cilvēku. Par cietušiem cilvēkiem pagaidām informācijas nav, taču nopietni sabojātas vairākas mājas, sociālajos tīklos vēstī Seidusfjorduras pašvaldības pārstāvji.
Plūdu izpostītais ciemats Seidusfjordura Islandes austrumos, kur atrodas arī vairāki latvieši
Par notikušo Seidusfjordurā speciāli Jauns.lv ziņo Sintija Pēce, kura kopš septembra tur dzīvo un strādā:
"Viss sākās otrdienas vakarā ap plkst.17:30, kad paziņoja par pirmo evakuāciju no mājām. Jāsavācas bija ļoti ātri. Pirmo reizi mūs pārveda uz ciemata attālāko stūri viesnīcā, kas nav tik tuvu kalniem. Cilvēki tika evakuēti no daudzām mājām, kur nu kurais tika pārvietoti, jau tajā vakarā dažas mājas bija applūdušas ar ūdeni un nebija iespējams tajās uzturēties.
"Islandes Sarkanais Krusts" par mums rūpējās, sniedzot visu nepieciešamo - gan siltu ēdienu, gan psiholoģisko palīdzību.
Staigāt pa ielām nedrīkstējām, tas bija bīstami, jo visu šo laiku lija lietus un pūta stiprs vējš.
Pats ciemats atrodas Islandes austrumos Seyðisfjörður, kalnu ielejā. Pāris dienas vēl braucām uz darbu, bet ne ierastajā laikā, situācija mainijās ik pa minūtēm, neko nezinājām, kas būs. Otrajā naktī jau bija 8 nogruvumi.
Galvenā iela bija ar akmeņiem, skats, ko redzēju dienas laikā pa automašīnas logu, bija bēdīgs. Sirds tiešām sažņaudzās, mājas applūdušas, sašķiebušās. Arī pamatiedzīvotājiem tas ir liels emocionāls pārdzīvojums, jo kaut kas tāds esot bijis pirms 50 gadiem un līdz šim brīdim vieta tika uzskatīta par drošu dzīvošanai.
Daudzi cilvēki ir palikuši bez mājām. Trešajā dienā pa dienu bija nākamais nobrukums, pazuda elektrība un apkure, tad arī tika pieņemts lēmums evakuēt visu ciematu. Jāsaka, Islandes dienesti strādā ļoti operatīvi, visi tikām reģistrēti un sasēdināti pa glābēju transpotiem un ap 17:45 tikām evakuēti uz Egilsstaðir, kur arī šobrīd atrodamies.
Esam izvietoti pa dažādām viesnīcām, Sarkanais Krusts turpina par mums gādāt, ēdināšana trīs reizes dienā ir nodrošināta. Katru mirkli saņemam ziņas. Šonakt esot aizskalotas 10 mājas jūrā. Vai varēsim vairs tur atgriezties, nezinām. Daudzi no mums ir palikuši tikai ar to, kas mums ir mugurā.
Kopumā šīs nedēļas pārdzīvojums ir bijis liels, jo neziņa, kur vedīs, kas būs tālāk, neskaidrība. Esmu samērā savaldīgs cilvēks stresa situācijas, bet šī reize lika man satraukties, patiešām biju nobijusies, jo pārbrauciens naktī, tumsā pāri kalnu serpentīniem 680 m augstumā, pa lietu un apledojušu ceļu, bija satraukums.
Spēcīgu lietus gāžu dēļ kalns, kuru nācās šķērsot, varēja brukt kuru katru brīdi. Vecāki cilvēki raudāja, pārdzīvoja... Daudziem bija līdzi arī suņi, bet kādam, iespējams, palika tur kāds kaķis... To redzot, sapratu, ka man jābūt stiprai, lai varētu kādu mierināt. Tajās dienās neaptvēru situācijas nopietnību, tikai tagad saprotu, kādā situācija esam nokļuvuši. Zeme ir pāršķēlusies, ceļa nav, māju nav."
