Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Saeima trešdien galīgajā lasījumā lēma par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
"Izstāšanās no Otavas konvencija dos mūsu bruņotajiem spēkiem manevra iespējas militārā apdraudējuma gadījumā izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotājus," uzsver Ināra Mūrniece, par likuma virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.
Arī Igaunija, Lietuva, Polija un Somija ir paziņojušas par izstāšanos no Otavas konvencijas, pauž komisijas priekšsēdētāja, piebilstot, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas būs papildu instruments, kas ļaus efektīvāk aizsargāt arī mūsu karavīru dzīvības uz robežas un dos iespēju viņiem cīnīties ar ienaidnieku un aizstāvēt Latvijas valsti.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot iespējamos nevadāmo pretkājinieku mīnu sagādes variantus, atzinis, ka pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Latvija tās varētu iegādāties no Polijas un Somijas vai arī komplektēt Latvijā.
Konvenciju 1997. gadā Kanādas pilsētā Otavā parakstīja lielākā daļa pasaules valstu (164 valstis), un tā paredz aizliegumu kājnieku mīnu iegādei, uzkrāšanai, pārdošanai vai ražošanai. Konvencijai nav pievienojusies Krievija, Ķīna, ASV, Indija un Pakistāna.
Ar konvencijas parakstīšanu dalībvalstis apņēmās nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot. Tāpat konvencijas dalībvalstis apņēmās nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņēmās arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem. Konvencija arī paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās.
Latvija pievienojās konvencijai 2005.gadā, un kopš tā laika ir pildījusi uzņemtās saistības un nav ražojusi, uzkrājusi, pārvietojusi vai izmantojusi nevadāmās pretkājnieku mīnas. Turklāt jau 2010.gadā Latvija bija pabeigusi visu krājumā esošo nevadāmo pretkājnieku mīnu iznīcināšanu, teikts likumā.
Pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti
20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālā drošības situācija. 2022.gada 24.februārī īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija klaji pierādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertos principus, teikts likumā. Ņemot vērā reģionālās drošības situācijas attīstības dinamiku, Latvijai ir būtiski neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību.
Atsaucoties uz karadarbība Ukrainā, Ārlietu ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat ĀM secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa - kājnieku mīnu - izmantošanu. ĀM piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos.
Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas. ĀM uzsvērusi, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humānās tiesības, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.
Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.
