ANO Ģenerālā asambleja aicina Krieviju nekavējoties izbeigt Krimas okupāciju

Rezolūcija par Krimas pussalas, Sevastopoles  ostas un Melnās jūras un Azovas jūras daļu militarizāciju tika pieņemta, 63 valstīm balsojot par, 17 valstīm balsojot pret un 62 atturoties.

Rezolūcija ir nesaistoša, taču tai ir politisks svars.

Šo rezolūciju ierosināja 40 valstis, tostarp Lielbritānija, Francija, Vācija, Baltijas valstis, kā arī ASV, Austrālija, Kanāda un Turcija.

Rezolūcijā Krievija aicināta nekavējoties pilnībā un bez nosacījumiem izvest savus spēkus no Krimas un nekavējoties izbeigt šīs Ukrainas teritorijas pagaidu okupāciju.

Tāpat rezolūcijā Krievija aicināta nekavējoties izbeigt ieroču, munīcijas un militārpersonu pārvešanu uz Krimu, norādot, ka tas destabilizē situāciju pussalā. Rezolūcijā norādīts, ka Krievija dislocējusi Krimā arī lidmašīnas, kas spēj nest kodolgalviņas, un raķetes.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.

Saskaņā ar ANO aplēsēm konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 13 000 cilvēku.

ANO Drošības padomē saglabājusies spriedze starp Krieviju un rietumu valstīm šī konflikta dēļ. Pagājušajā nedēļā Parīze un Berlīne boikotēja Krievijas organizēto neformālo tikšanos Minskas grupas ietvaros starp Ukrainu, Krieviju, Vāciju un Franciju.