Uzvirmo trillera cienīgas kaislības ap desmit gadus seno aviokatastrofu, kurā bojā gāja Polijas prezidents

Polijas puse noliedz, ka tāds telefonsarunas ieraksts eksistē un ka dvīņubrālis neesot pieprasījis lidmašīnas nolaišanos sliktas redzamības apstākļos. Tomēr esošajai varai opozīcijā esošie spēki uzskata, ka visus šos desmit gadus Polijas vadība slēpusi būtiskus pierādījumus.

Desmit gadus slepenībā turētā telefonsaruna

Pēdējās desmitgades laikā bijušas visdažādākās spekulācijas par katastrofas iemesliem – sākot no apvainojumiem Krievijai, ka tā sarīkojusi teroraktu, un beidzot ar Kačiņsku spiedienu uz pilotiem, kuri pavēlējuši prezidenta lidmašīnai nolaisties par jebkuru cenu, ignorējot elementāras drošības prasības.

Skaidrību varētu ieviest tolaik it kā notikusī saruna starp dvīņubrāļiem Kačiņskiem – toreizējo prezidentu Lehu un Polijā valdošās labējās partijas “Likums un Taisnīgums” līderi Jaroslavu. Jaroslavs Kačiņskis noliedz, ka telefonsarunā būtu runāts par lidmašīnas nolaišanos jebkuros apstākļos, pat neraugoties uz katastrofas briesmām, bet opozīcijā esošie poļu politiķi ir citās domās, uzskatot, ka telefonsarunas ieraksts vai stenogramma ir speciāli nobēdzināta, lai no atbildības pasargātu Jaroslavu Kačiņski. Tā, pēc visa spriežot, domā arī Krievijas prokuratūra, kura poļu pusei pieprasījusi telefonsarunas atšifrējumu.

Jāatgādina, ka 2010. gada 10. aprīlī netālu no Smoļenskas nogāzās Polijas prezidenta lidmašīna “Tupolev Tu-154M” un bojā gāja visi 96 lidmašīnā esošie pasažieri un apkalpes locekļi. Bojāgājušo vidū bija Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa sieva Marija, ģenerālštāba vadītājs un citi Polijas militārās elites pārstāvji, Polijas Bankas prezidents, ārlietu ministrs, valdības pārstāvji un parlamenta deputāti, kuri devās uz Katiņas slaktiņa 70. gadadienas atceres vietu, kas atrodas 19 kilometru attālumā no Smoļenskas (1940. gada pavasarī PSRS noslepkavoja vairākus tūkstošus Polijas armijas virsniekus pēc tam, kad 2. pasaules kara laikā kopā ar nacistisko Vāciju bija okupējusi Poliju). Kā aviokatastrofas iemesls bija pārāk zems lidojums biezā miglā, kā rezultātā lidmašīna aizķēra kokus un ietriecās zemē. 

Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka nu Krievijas prokuratūra, kura atjaunojusi katastrofas iemeslu izmeklēšanu, Polijai pieprasījusi piestādīt iespējamo galveno pierādījumu – dvīņubrāļu Kačiņsku telefonsarunas ierakstu īsi pirms traģēdijas. Polija apgalvo, ka tāds satelītsakaru sarunas ieraksts neesot, bet vairāki “Likums un Taisnīgums” opozicionāri jau gadiem apgalvo, ka tomēr ir.

Apsūdzētais tiesnesis cīnās par taisnību

Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka par šāda ieraksta esamību Krievijas prokuratūra uzzinājusi no bijušā tiesneša Voiceha Lončevska intervijas poļu laikrakstam “Gazeta Wyborcza”. Tajā Lončevskis saka: “Ja sabiedrība uzzinātu brāļu Kačiņsku sarunas saturu, ar kuru es iepazinos īpaši slepenajos dokumentos, tā pavisam citādāk vērtētu 2010. gada 10. aprīlī notikušo”.

Polijas prokuratūras preses sekretāre Eva Bjaļika gan noraida, ka šādi dokumenti eksistē: “Aviokatastrofas lietas materiālos, kuras izmeklēšanu veic valsts prokuratūra, nav ne šādas sarunas ieraksta, ne stenogrammas”. Vienlaikus Bjaļika norāda, ka poļu likumsargiem jau tā ir pretenzijas pret bijušo tiesnesi Lončevski par to, ka viņš devis nepatiesas un melīgas liecības.

Lončevskis, savulaik viens no pazīstamākajiem Polijas tiesnešiem, būdams kādas Varšavas rajona tiesas priekšsēdētājs 2015. gadā trīs gadu cietumsodu piesprieda valdošās partijas “Likums un Taisnīgums” politiķim, kādreizējam Polijas korupcijas apkarošanas biroja priekšniekam Mariušam Kaminskim par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas Polijas prezidents Andžejs Duda Kaminski apžēloja, un tagad Kaminskis ieņem Polijas iekšlietu ministra amatu. Kaminskis nu sācis draudēt Lončevskim, kurš nonācis uz apsūdzēto sola. Tagad Lončevskim par nepatiesu liecību došanu, kuras mērķis esot bijis gāzt pastāvošo varu, draud pat astoņu gadu ilgs cietumsods. Šādos apstākļos bijušais tiesnesis nolēmis it kā neklusēt un atklāt, kādus dokumentus redzējis valdības slepenajos failos.

Priekšvēlēšanu cīņa vēl nesākusies beidzas ar katastrofu

Oficiālās Smoļenskas katastrofas izmeklēšanas lietas materiāli liecina, ka pie vainas tajā ir prezidenta lidmašīnas piloti, kuri pieņēma lēmumu nosēsties biezas miglas apstākļos. Tomēr, ja atklātībā nonāktu it kā nobēdzinātās Kačiņsku telefonsarunas stenogrammas, kļūtu skaidrs, ka pie vainas nav vis pilotu lēmums, bet gan viņiem dotā valsts augstākstāvošo amatpersonu pavēle, izskan apgalvojums.

Krievijas kūrētās Neatkarīgo Valstu Savienības Aviācijas komitejas eksperti domā, ka pie vainas ir uz lidmašīnas pilotiem izdarītais psiholoģiskais spiediens, ko izdarījis katastrofas brīdī pilotu kabīnē esošais Polijas Gaisa spēku virspavēlnieks Andžejs Blasiks, kurš savukārt pakļāvies Kačiņsku pavēlēm.

Te rodas jautājums: kāpēc Polijas prezidentam 2010. gada aprīlī par katru cenu vajadzēja nosēsties Smoļenskā? Leha Kačiņska vizīte Katiņā būtu notikusi pusgadu pirms kārtējām Polijas prezidenta vēlēšanām, kurās viņam uzvara nespīdēja, jo tolaik socioloģiskās aptaujas liecināja, ka par viņu balsotu tikai 20% poļu vēlētāju.

Tomēr Lehs Kačiņskis nezaudēja cerības uz sev labvēlīgu iznākumu. Viņš it kā bija iecerējis tiešajā ēterā visos Polijas telekanālos no Katiņas paziņot, ka gatavojas atkārtoti balotēties prezidenta amatam un sākt simbolisku priekšvēlēšanu kampaņu. Polittehnoloģiski šāds gājiens viņam solīja salīdzinoši milzīgu priekšrocību un autoritātes celšanos poļu sabiedrībā.

Varšavas kuluāros runā, ka, tuvojoties Smoļenskai, Leham Kačiņskim piloti paziņoja – biezās miglas dēļ nosēšanās nav iespējama. Tad arī prezidents it kā piezvanījis savam dvīņubrālim, priekšvēlēšanu kampaņas “smadzeņu centram”, kurš strikti pavēlējis par jebkuru cenu piezemēties Smoļenskā. To apliecinājis arī bijušais Polijas prezidents no 1990. līdz 1995. gadam Lehs Valensa, kurš sociālajos tīklos ierakstīja: “Jaroslavs Kačiņskis pavēlēja nolaisties un tas noveda pie aviokatastrofas”. Jaroslavs Kačiņskis par šādu apvainojumu Valensu iesūdzēja tiesā, tajā uzvarēdams, panākot, ka Valensam bija publiski jāatvainojas.

“Viņš ir ārkārtīgi cinisks cilvēks”

Pašlaik Jaroslavs Kačiņskis ieņem Polijas vicepremjera amatu un ir ietekmīgās partijas “Likums un Taisnīgums” līderis. Tik augstu savas valsts politiskajā panteonā viņš lielā mērā kāpis tādēļ, ka pirms pieciem gadiem sabiedrībai solīja “atklāt visu patiesību par Smoļenskas katastrofu”. Ja nu atklātos, ka viņš visus šos gadus slēpis šo “visu patiesību”, tad tagad ciestu ne tikai viņa reputācija, bet visa pašreiz pastāvošā Polijas valdošā pozīcija.

Pats Jaroslavs Kačiņskis nenoliedz, ka liktenīgajā 10. aprīlī būtu runājis ar dvīņubrāli. Bet saruna bijusi tīri sadzīviska - par mātes veselību, un viss, nekas par laika un lidojuma apstākļiem. Bet nu viss mainījies pēc nu jau bijušā tiesneša Lončevska atklāsmēm laikrakstam “Gazeta Wyborcza”. Tiesnesim savulaik bija iespēja iepazīties aviokatastrofas izmeklēšanas lietas materiālie. Viņš stāsta:

“Tas, ko es uzzināju, ir vienkārši biedējoši… Protams, man ir jāsaglabā tiesneša noslēpums, tiesas apspriežu telpas noslēpums un likums par slepeno informāciju. Bet tagad es esmu apsūdzētā statusā un apsolu, ka, sniedzot liecības, tiesai atklāšu, ar kādiem cilvēkiem mums ir jāsaskaras. Es pieprasīšu vairākiem dokumentiem noņemt slepenības statusu, lai varētu pavēstīt, cik nelikumīgi var darboties pastāvošā vara”.

Žurnālists jautā, kas tie ir par sevišķi slepeniem dokumentiem, uz ko Lončevskis atbild: pirmām kārtām tā ir brāļu Kačiņsku telefonsaruna pirms lidmašīnas katastrofas. Viņš atklāj, ka šīs sarunas stenogramma bija nejauši nokļuvusi lietas materiālos, kuru viņš skatīja: “Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāiepazīstas ar šo stenogrammu, lai saprastu, kā var rīkoties Jaroslavs Kačiņskis. Viņš ir ārkārtīgi cinisks cilvēks, ja vērtē viņa darbības pēc 2010. gada 10. aprīļa”.

Polijas viedokļu līderis, filozofs Jans Hartmans “Tviterī” raksta: “Tiesnesis Lončevskis faktiski mums paziņoja to, ka Jaroslavs Kačiņskis telefonsarunā piespieda Lehu Kačiņski piezemēties Smoļenskā. Mēs to zinājām jau desmit gadus, bet tikai tagad tam parādījies uzticams liecinieks”.

To, ka Lončevska izteikumi intervijā “Gazeta Wyborcza” Polijā izraisījuši plašu rezonansi, apliecina tas, ka nu savu viedokli par to pauž gan viņa atbalstītāji, gan pretinieki, kuri bijušo tiesnesi cenšas nolīdzināt līdz ar zemi. Piemēram, Polijas ārlietu ministra vietnieks Šimons Šinkovskis vel Senks sarkastiski norādījis: “Atmiņa Lončevski pievīlusi ne reizi vien pat ļoti ikdienišķās lietās, piemēram, kur viņš ir bijis, no kura aizņēmies kādu grāmatu… Lončevska kungs pat vienkāršus faktus no savas dzīves nevar atcerēties”.