Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

"Zombiju parāde Dānijā": no masu kapiem paceļas trūdošo ūdeļu līķi 1

Pasaulē
2020. gada 26. novembrī 09:09 2020. gada 26. novembrī 09:09
  Jauns.lv
Dānijā, kur ar valdības rīkojumu raizēs par Covid-19 mutācijas izplatību izkautas ūdeles, vērojami baisi skati – masu kapos apglabātie dzīvnieki sākuši trūdēt un celties ārā no seklajām bedrēm.

Dānijas policijas pārstāvis Tomass Kristensens medijiem komentējis, ka, sadaloties dzīvnieku līķiem, veidojas gāzes, kas sliktākajos gadījumos var novest pie ūdeļu trūdošo ķermeņu pacelšanās virszemē.

“The Guardian” vēstī, ka policija Jitlandes rietumos, kur aptuveni metru dziļos kapos aprakti nokauto dzīvnieku līķi, tagad liek virsū apbedījuma vietai papildu augsni, lai apturētu nepatīkamo procesu.

Nokauto ūdeļu masu kaps Dānijā 12. novembrī. (Foto: VIA REUTERS)

“Tas ir dabisks process,” sacīja Kristensens, norādot, ka diemžēl augsne ir dažāda, tāpēc ar metru dziļu kapu ne vienmēr ir pietiekoši. Jitlandes smilšainā zeme ir pārāk viegla, tāpēc šobrīd uzsākta papildu augsnes uzlikšana.

Vienlaikus daudzi Dānijā arī raizējas, ka ūdeles apbedītas pārāk tuvu ezeriem un pazemes straumēm, radot bažas, ka varētu notikt dzeramā ūdens piesārņošanās.

“Šķiet, ka neviens īsti neapzinās sekas. Man jāatzīst, ka es to uzskatu par satraucošu,” vietējiem Jitlandes medijiem sacīja Dānijas ūdens padomes pārstāve Sjūzena Minstere, uzsverot, ka vismaz divi vietējie mēri pieprasa ūdeļu ekshumāciju un sadedzināšanu.

Vietējais politiķis Leifs Borgers arī medijos asi kritizēja notiekošo, sakot: “Varas iestādes spēlē ar vidi un izmanto to kā izgāztuvi.”

Tikmēr kadri, kas nonākuši internetā no šīm apbedījuma vietām, liek cilvēkiem ironizēt, ka 2020. gads ir “ūdeļu mutantu slepkavu zombiju” gads, bet kāds cits aicinājis cilvēkus bēgt, jo “ūdeles nāk jums pakaļ”.

Vienlaikus Dānijas Vides ministrija mierina cilvēkus, ka notiekošais ir īslaicīga problēma, kas saistīta ar trūdēšanas procesu, un uzsver, ka 24 stundas diennaktī uzrauga teritoriju, kā arī drīzumā uzliks žogu, lai neradītu problēmas cilvēkiem un dzīvniekiem.

Policijas pārstāvis Kristensens arī norādīja, ka risks, ko trūdošie ķermeņi rada cilvēkiem, ir minimāls, jo pirms apglabāšanas ūdeles tika pārklātas ar kaļķi, un Covid-19 vīruss, kā dēļ tās tika izkautas, pārsvarā tiek pārnests ar izlepu.

Viņš neizslēdza, ka neliels daudzums vīrusa var būt saglabājies to kažokā, un norādīja, ka tuvoties beigtiem dzīvniekiem nekad nav bijis veselīgi, tāpēc cilvēkiem būtu jāizvairās no došanās uz notikuma vietu.

Dānijā masveidā izkauj ūdeles

Dānijas atbildīgo amatpersonu novembra sākumā pieņemtais lēmums izkaut 17 miljonus ūdeļu, jo tur atklāta Covid-19 mutācijas pārnešanās no šī kažokzvēra uz cilvēku, satrieca valsti. Šis plaša mēroga slaktiņš pārtapa par politisku skandālu, ko pastiprināja Dānijas premjerministres atziņa – plāns bija sasteigts un tam nebija juridiska ietvara.

Jauns.lv jau vēstīja - Dānijas amatpersonas kļuva bažīgas, ka ūdeļu pārnēsātā jaunā koronavīrusa paveida dēļ var tikt ietekmēta nākotnes vakcīnas efektivitāte. Kamēr politiķi sprieda, diskutēja un strīdējās, Dānijas laukos krājas kaudzes ar nokauto dzīvnieku trūdošajiem līķiem.

Pirmie trauksmi celt sāka zinātnieki no “Statens Serum Institut” (SSI), jo konstatēja vīrusa celma mutāciju inficētajā ūdelē, pēc kā tika pieņemts lēmums ieviest četru nedēļu karantīnu valsts ziemeļrietumu iedzīvotājiem un uzsākt dzīvnieku nokaušanas darbus.

SSI profesors Anders Fomsgārds BBC paskaidroja, ka vīrusa mutācijas notiek nemitīgi, taču ūdelēs konstatētais process zinātniekiem licis raizēties par iespēju negatīvi ietekmēt nākotnes vakcīnas efektivitāti. Zinātnieki izdalījuši vairākus vīrusa mutāciju paveidus, kas nāk no ūdelēm, taču raizes darījis tieši viens, kam dots nosaukums “Cluster 5”, un ar ko Dānijā inficējās 12 cilvēki.

Fomsgārds gan uzsvēra, ka raizes par ietekmi uz vakcīnas efektivitāti ir tikai hipotētiskas, tomēr aizvien notiek izpēte. Zinātnieks uzsver, ka jārīkojas ir nekavējoties, līdz šī potenciāla problēma nav samilzusi.

Vienlaikus gan pastāv viedoklis, ka Dānijas valdība ir pasteigusies, un zinātniekiem vēl būtu jādod laiks, lai kārtīgi izsvērtu riskus. “Cluster 5” nav ticis konstatēts jau kopš septembra, tomēr Dānijas veselības nozares galva Sorens Brostorms uzsvēra, ka risks infekcijas izplatībai ūdeļu vidū ir pārāk liels.

Valdība gan pēcāk bija spiesta atzīt, ka valsts varai trūka tiesiska regulējuma šim valsts mēroga slaktiņam, un ar pašreizējo regulējumu tās drīkstēja veikt ūdeļu izkaušanu tikai noteiktā rādiusā ap vietu, kur bija konstatēti dzīvnieku inficēšanās gadījumi. “Tā ir kļūda. Tā ir nožēlojama kļūda,” parlamentam atvainojās Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, piebilstot, ka pat neraugoties uz steigu, valdībai vajadzēja būt drošai, ka tās rokās ir nepieciešamais tiesiskais regulējums, tomēr šajā gadījumā tā nebija. “Es par to atvainojos,” sacīja politiķe.

Valdība šo kļūdu gan centusies novērst, steidzinot ārkārtas likumdošanas normu pieņemšanu, tomēr opozīcijas partijas apšauba, ka atbalstīs jauno likumprojektu, tāpēc šīs problēmas sakārtošana var prasīt laiku.

Liberālās partijas pārstāvis notikušo nosauca par “šokējošu”, vienlaikus kritizējot lēmuma necaurspīdīgumu. Tāpat viņš uzskata, ka primārais jautājums ir zaudējumu atlīdzināšana lauksaimniekiem.

BBC vēsta, ka izmeklēšanu pieprasījuši ne tikai opozīcijas, bet arī koalīcijas partiju partneri.

Pārtikas, zivsaimniecības, vienlīdzīgu iespēju un ziemeļu sadarbības ministrs Mogens Jensens norādīja, ka kļūdas tika pieļautas, tomēr tas nemaina faktu, ka pandēmijas laikā audzēt ūdeles ir ļoti riskanti.

Vai tās ir beigas ūdeļu audzēšanas nozarei Dānijā?

Dānijā darbojas vairāk nekā 1000 ūdeļu audzētavas. Audzētāju asociācijas pārstāvis Tāge Pedersens norādīja, ka valdības lēmums faktiski nozīmē industrijas likvidāciju, paredzot, ka tā rezultātā varētu tikt zaudētas 6000 darbavietas.

Nozares apgrozījums 2018. un 2019. gadā veidoja teju miljardu eiro. Audzētavās saražotās kažokādas tiek pārdotas ne tikai modes industrijas pārstāvjiem, bet tiek izmantotas arī mākslīgo skropstu ražošanā. Lielākais noieta tirgus šīm precēm pašlaik ir Ķīna un Honkonga.

Koronavīrusa uzliesmojumi Nīderlandē jau pielika punktu šai nozarei, tikmēr Lielbritānija un Austrija šo rūpalu aizliegusi pirms vairākiem gadiem, kamēr Vācija šīs jomas apturēšanu uzsāka pakāpeniski. Līdzīgi darīt plāno Beļģija, Francija un Norvēģija.

Kopumā Eiropā darbojas aptuveni 4350 ūdeļu audzētavas, tostarp Polijā, Somijā, Lietuvā, Grieķijā, un arī Latvijā.

Industrijas pārstāvji uzstāj, ka pieprasījums pēc dabīgām kažokādām aizvien ir liels. Vienlaikus Dānijas dzīvnieku tiesību aizstāvības jomā iesaistītie tic, ka pienācis laiks sekot citu Eiropas valstu piemēram, pieliekot šai nozarei punktu. “Ir nepieņemami pret dzīvniekiem izturēties tā, kā tas notiek ūdeļu audzēšanas industrijā,” viņi pauž.

Citi šobrīd lasa

VIDEO: Uz ielas dzīvojošs puisis no Latvijas kļuvis par galveno varoni Īrijas mediju pētījumā par bezpajumtniekiem 27
Sirmgalves ciniskā apkrāpšana: apcietina tiesu izpildītāja Veinberga lietā iesaistīto sievieti 7
Pēc skandalozā sižeta, kā Ogres policijas vadība pati neievēro ierobežojumus, no amata atstādina policijas priekšnieku un vietnieku 5
Pievienot komentāru

Внучка Ротару показала совместные фото с бойфрендом-миллионером из списка Forbes

«Аморальная семья уродует особняк!»: Виктория и Дэвид Бэкхем разозлили британцев