Bēdīgs skats: izmisuši ziloņi Šrilankā cauri elektriskajam ganam tiek izgāztuvē un meklē ēst

Aģentūra "Reuters" vēstī, ka šie kadri uzņemti Šrilankas austrumos, un tajos redzams, kā lielie un majestātiskie dzīvnieki ar snuķi rok drazas, plastmasas, papīrus un citus atkritumus, lai tiktu pie kripatiņas dārzeņu. 

Šāds skats esot ierasts visos trīs valsts lielākajos atkritumu poligonos, kas atrodas līdzās aizsargājamām savvaļas dzīves platībām. Savukārt kadros redzamais notiek Amparas izgāztuvē, kas ierīkota pirms vairākiem gadiem tieši ziloņu dzīves telpas vidū - vietā, kas ir māja 200-300 ziloņu populācijai. 

Šo vietu aizsargā elektriskais žogs, tomēr dzīvnieki pamanījušies "apiet sistēmu". 

Speciālisti norāda, ka dzīvnieki līdzās ēdienu pārpalikumiem apēd arī plastmasas atkritumus, kas tos lēnām nogalina. Piemēram, 2019. gadā tika reģistrēts rekordliels ziloņu nāves gadījumu skaits šajā valstī, kad mira 361 dzīvnieks. 

Amatpersonas Amparas poligonā tagad cenšas rast risinājumu, lai dzīvnieki netiek atkritumos, rokot ap izgāztuvi dziļas tranšejas. Šis ir jaunākais mēģinājums, kā risināt problēmu, un atbildīgie cer, ka eksperiments izdosies, tomēr apkārtnes iedzīvotāji nav tik optimistiski, jo izgāztuves nav vienīgā vieta, kur ziloņi nāk mieloties. Proti, cilvēka un dzīvnieka līdzpastāvēšana šajā vietā ir sarežģīta, jo ziloņi noposta arī lauksaimnieku ražu. 

"Dzīvnieki, kuri nāk uz izgāztuvi, te pavada diennaktis. Pēcāk viņi dodas uz kaimiņu ciemiem, kur kaitē iedzīvotājiem, viņu īpašumiem un lauksaimniecības zemēm. Cilvēka un ziloņa konflikts saasinās, un mēs zaudējam ziloņus, kas ir nacionāla vērtība," skaidro amatpersonas. 

Šrilankā incidentos ar ziloni ik gadu mirst 20-80 cilvēki. Šrilankā ir 22 miljoni iedzīvotāju, un šī valsts ir mājas 7500 savvaļas ziloņiem. Nereti ziloņi tiek pieradināti, un tos bieži izmanto kā reliģiskos, tā kultūras pasākumos.