Covid-19 realitāte Krievijā: rekordi krīt; cilvēki ķer pašārstēšanās shēmas no "krutiem ārstiem"

Portāls “Meduza” vēstī, ka ceturtdienas, 19. novembra rītā, Krievijā kopējam inficēto skaitam pienākuši klāt vēl 23 610 jauni gadījumi, kas ir kārtējais diennakts rekords. Visvairāk saslimušo ir galvaspilsētā Maskavā, kur infekcija diennakts laikā apstiprināta vēl teju 6,5 tūkstošiem cilvēku. Tāpat augsta vīrusa izplatība ir arī Sanktpēterburgā un Maskavas apgabalā.

Arī mirušo skaits diennakts laikā ir ievērojams – infekcija prasījusi 463 pacientu dzīvības, un arī tas ir jauns rekords kopš pandēmijas sākuma. Oficiālā statistika vēstī, ka kopā Covid-19 Krievijā prasījis 34 850 cilvēku dzīvības, tomēr ne visi tic šim skaitlim.

Krievijā vērojama pašārstēšanās sērga

BBC krievu redakcija vēstī, ka sarežģīta epidemioloģiskā situācija ir arī reģionos, kur inficēto skaits nav tik liels kā lielajās pilsētās valsts Eiropas daļā, tomēr ir krietni mazāk resursu, tāpēc cilvēkiem nākas ilgi gaidīt, lai veiktu testu un pēcāk saņemtu profesionālu medicīnisko palīdzību. Nereti veselības aprūpes iestādēs cilvēki spiesti gaiteņos gaidīt vairākas stundas tuvu līdzās citiem cilvēkiem, tādā veidā riskējot kā inficēt citus, tā inficēties paši.

Nevienam nav pārsteiguma, ka šādos apstākļos cilvēki arī nereti ķeras pie pašārstēšanās, iedvesmu ārstniecības metožu izvēlē smeļoties no pārslimojošajiem paziņām vai vispār sociālajos tīklos, kur pieejams ne mazums “ārstniecības shēmu”. Lai uzsvērtu šo shēmu nozīmīgumu, cilvēki, pārsūtot tās tālāk, raksta - tās nāk no "kruta ārsta".

BBC raksta, ka cilvēki viens otram šīs “shēmas” nodod labāko nodomu vadīti, cerot šādā veidā palīdzēt. Interesanti, ka tīmeklī ir daudz dažādu it kā dokumentu, “protokolu” no Krievijas un ārvalstu slimnīcām, kur norādīti dažādi ārstnieciskie preparāti un pat precīzas to devas, tomēr pielietot šīs zināšanas bez apmācītu mediķu konsultācijas var pat kļūt bīstami, teic BBC.

“Ņemot vērā, ka Covid-19 ir jauna un maz izpētīta infekcija, ārstēšanas algoritmi mainās reizi mēnesī vai divos,” skaidro vietējais ārsts infektologs Iļja Akinfijevs, norādot, ka, pat liekot lietā īstu, oficiālu ārstēšanas protokolu, pastāv iespēja, ka pacients rīkosies pēc novecojušas un neefektīvas shēmas.

Situāciju pasliktina arī tas, ka Krievijas aptiekās daudzus medikamentus ir iespējams iegādāties bez receptes. Pat tad, ja tie ir recepšu medikamenti. Oktobrī un novembrī, kad Krievijā iestājās “Covid rudens”, aptiekās sāka trūkt dažādu zāļu, tostarp, plaša spektra antibiotiku, pretvīrusa zāļu un antikoagulantu. Grūti atrast arī D un C vitamīnus.

Akinfijevs uzsver, ka pie šāda iznākuma noved preparātu iegāde ar apsvērumu “ja nu noderēs”, bet rezultāta pacienti, kuriem tiešām tie ir vajadzīgi, nevar savlaicīgi tikt pie medikamentiem.

BBC, kura rīcībā ir nonācis viens no šādiem ārstēšanas protokoliem, norāda, ka šajās shēmās figurē zāles ar apšaubāmu vai nepierādītu efektivitāti. Un medijs arī uzsver, ka šādas shēmas ārstējošais ārsts var piemērot, ņemot vērā pacienta individuālās vajadzības un veselības rādītājus, taču to uzskatīšana par universālu ārstēšanas metodi var ne tikai nebūt efektīva, bet pat kaitīga.