Leiena vēlas redzēt daudz stratēģiskāku pieeju ekonomiskajai sadarbībai
Eiropas Savienības (ES) globālo cilvēktiesību sankciju režīms ļaus vērsties pret tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, neatkarīgi no tā, kur šie pārkāpumi notiek, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Video, kas tika atskaņots starptautiskā drošības un politikas forumā "Rīgas konference 2020", Leiena norādīja, ka cilvēki Baltkrievijā prasa demokrātiju, Kalnu Karabahā radusies saspringta situācija, savukārt Alekseja Navaļnija indēšana atspoguļo vēl vienu Krievijas starptautisko likumu pārkāpumu.
Viņa akcentēja, ka ES paudusi stingru nostāju visos minētajos notikumos, tomēr tagad ir jāseko pārliecinošai rīcībai. Leiena norādīja, ka īstenotas dažādas sankcijas, sākot ar aktīvu iesaldēšanu un beidzot ar ieceļošanas aizliegumiem, lai pēc iespējas padarītu iedarbīgākus pieņemtos mērus.
EK prezidente vērsa uzmanību, ka viņa gribētu redzēt daudz stratēģiskāku pieeju ekonomiskajai sadarbībai. Viņa norādīja, ka kopš 2014.gada ES mobilizējusi vairāk nekā 15 miljardus eiro, lai stabilizētu situāciju Ukrainā.
"Mūsu atbalsta dēļ Ukraina šodien ir daudz spēcīgāka valsts. Un to mums vajadzētu piedāvāt arī citām valstīm, kas apņēmušās īstenot būtiskas reformas. To mēs varētu piedāvāt arī demokrātiskajai Baltkrievijai," uzsvēra Leiena.
Viņa uzsvēra, ka baltkrievu tautas mērķis ir demokrātiska Baltkrievija un šo mērķi ES grib atbalstīt, tāpēc Eiropas valstu vadītāji un valdības ir prasījušas EK sagatavot ekonomiskās palīdzības plānu demokrātiskajai Baltkrievijai.
"ES dalībvalstis ir gatavas mobilizēt ekonomiskos līdzekļus, lai atbalstītu demokrātiskas pārmaiņas. Eiropas ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi liela un mums ir jāizlemj, kā stratēģiski izmantot mūsu ekonomiku un ieņemt stingrāku nostāju," sacīja EK prezidente.
